Latviešu trimda un Trešā atmoda (1988–1990): starp tradīciju un revolūciju

Abstract

Latviešu trimda pēckara laikā bija nostiprinājusi pamatotu neuzticību pret visu, kas cēlies no okupētās Latvijas, tai skaitā pret latviešu inteliģenci un kultūras darbiniekiem. Vienlaikus tā nekad līdz galam nezaudēja cerību, ka Latvijas neatkarība tiks atjaunota. Trešā atmoda Latvijā lika trimdai izdarīt izvēli: vai nu sadarboties ar Tautas fronti, vai saglabāt piesardzību un ideoloģisku tīrību. Šī izvēle raisīja eksistenciālus jautājumus par trimdas būtību un lomu.
Trimdas vēstures avoti atspoguļo šo divu izvēļu sadursmi un parāda procesu, kurā trimda pieņēma jauno situāciju un piedalījās revolucionārajās norisēs. No pirmajām ziņām par izmaiņām Latvijā un dažu aktīvistu atbalsta līdz pilnīgai sadarbībai un trimdas organizāciju iesaistei neatkarības atjaunošanā pagāja tikai pāris gadi.