Baltkrievu inteliģences politiskā doma Latvijā (1920–1934): Konstantīna Jezovitova piemērs
DOI:
https://doi.org/10.22364/luzv.16.03Keywords:
Latvijas iekšpolitika, minoritāte, baltkrievi, inteliģence, nacionālā pašapziņaAbstract
Rakstā aplūkota Konstantīna Jezovitova (baltkrievu valodā: Kanstancіn Barysavіch Ezavіtaў) (1893–1946) politisko uzskatu attīstība kā piemērs baltkrievu inteliģences grūtībām politiskajā darbībā. Balstoties uz baltkrievu biedrības dokumentiem, 1924. gada baltkrievu tiesas prāvas dokumentiem, kā arī uz atsevišķiem K. Jezovitova dokumentiem, kas glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā, raksturotas galvenās tendences baltkrievu inteliģences politiskajā domā. Turpinājumā aplūkoti arī K. Jezovitova mēģinājumi konsolidēt baltkrievu sabiedrību. Baltkrievu inteliģences politiskā doma bija vērsta uz Latvijas baltkrievu minoritātes kultūras un izglītības līmeņa celšanu, kas veicināja īpašu, tikai Latvijas baltkrieviem raksturīgu nacionālo pašapziņu. Tomēr, ņemot vērā Latvijas baltkrievu izglītības līmeni un pašapziņas specifiku, inteliģence nebija spējīga rast vienotu problēmas risinājumu.
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2023 University of Latvia
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International License.