Latgales teātra darbība (1921–1940)

Laura Melne

doi:10.22364/luzv.7.8.03

Authors

Laura Melne Muzejs “Ebreji Latvijā”

DOI:

https://doi.org/10.22364/luzv.7.8.03

Keywords:

Latgales teātris, Rēzekne, Latgale, kultūra, teātris

Abstract

Īsts latviešu kultūras dzīves uzplaukums Latgalē pirmoreiz vērojams tikai pēc Neatkarības kara noslēguma, kad reģionā sāka atjaunoties mierīga dzīve. Latgalieši un pārējie latvieši, kurus Latgalē sauca par baltiešiem, arī pēc kopīgas valsts nodibināšanas cits citam bija diezgan sveši gan kulturālā, gan saimnieciskā ziņā. Viens no līdzekļiem, kā jaunizveidotās Latvijas valsts valdība centās tuvināt latgaliešus un pārējos latviešus, bija kultūra, un veiksmīgs piemērs bija tieši teātris. Rakstā sniegts ieskats Latgales teātra darbībā no tā izveidošanas 1921. gadā līdz slēgšanai 1940. gadā, akcentējot pārmaiņas, ko teātra attīstībā iezīmēja Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā realizētais valsts apvērsums.

Author Biography

Laura Melne, Muzejs “Ebreji Latvijā”

Laura Melne (1994) ir vēstures maģistre (LU, 2019), muzeja “Ebreji Latvijā” krājuma speciāliste. Maģistra darba tēma – “Latviešu kultūras dzīve Rēzeknē (1920–1940): Rēzeknes Latviešu biedrības “Tautas pils” piemērs”. Pētnieciskās intereses: Latvijas starpkaru perioda politiskā un kultūras vēsture, Latvijas teātra vēsture, Latgales vēsture.

Laura Melne (1994) holds an MA degree in history (University of Latvia, 2019) and works as a collection specialist at the museum “Jews in Latvia”. Her master’s thesis title is “Latvian Cultural Life in Rēzekne (1920–1940): Example of Rēzekne Latvian Society’s Culture House “Tautas pils””. Research interests include political and cultural history of Latvia during the interwar period, history of Latvian theatre, history of Latgale.

Latgales teātra darbība (1921–1940)

Authors

DOI:

Keywords:

Abstract

Author Biography

Downloads

Published

Issue

Section

License

How to Cite

Similar Articles