Militāri politiskais stāvoklis Zemgalē  no 1919. gada 3. jūlija līdz 8. oktobrim

Kristaps Pildiņš

Authors

Kristaps Pildiņš Latvijas Kara muzejs

Keywords:

Latvijas Neatkarības karš, Latvijas armija, Rietumu brīvprātīgo armija, Strazdumuižas pamiers, komandantūra

Abstract

Raksts veltīts tēmai, kas līdz šim historiogrāfijā aplūkota visai virspusēji un lielajā Latvijas Neatkarības kara hronoloģiskajā notikumu ķēdē ieņem tikai mazu, tomēr svarīgu vietu. Laika posmā no 1919. gada 3. jūlija, kad tika parakstīts Strazdumuižas pamiers, līdz 8. oktobrim, kad sākās Rietumu brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai, attīstījās Latvijas armija, turpinājās cīņa pret lieliniekiem Latgalē un citviet Latvijā, kā arī Zemgalē un Kurzemē novietojās naidīgais vācu karaspēks, kura vienības bija pamats Pāvela Bermonta (Pavel Bermondt-Avalov) komandētajai Rietumu brīvprātīgo armijai. Zemgalē atklāta karadarbība nenotika, bet, aplūkojot Zemgalē notiekošo procesu ietekmi uz Latvijas Neatkarības kara gaitu, ir iespējams konstatēt, cik saspīlēts bija militāri politiskais stāvoklis šajā Latvijas daļā.

Author Biography

Kristaps Pildiņš, Latvijas Kara muzejs

Kristaps Pildiņš (1991) ir vēstures maģistrs (LU, 2015), Latvijas Kara muzeja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturnieks. Pētnieciskās intereses: Latvijas Neatkarības kara vēsture (1918–1920), Latvijas armijas vēsture (1918–1940), sporta vēsture Latvijā.

Kristaps Pildiņš (1991) holds a Master’s degree in History (University of Latvia, 2015). He is a historian at the Department of Interwar period History, Latvian War Museum. His research interests include Latvian Independence War history (1918–1920), the history of the Latvian army (1918–1940), sports history in Latvia.

Militāri politiskais stāvoklis Zemgalē no 1919. gada 3. jūlija līdz 8. oktobrim

Authors

Keywords:

Abstract

Author Biography

Downloads

Published

Issue

Section

License

How to Cite

Similar Articles