Redaktora sleja

Abstract

2024. gada pirmajā numurā publicētie pētījumi veltīti militāru konfliktu atsevišķiem aspektiem – tie atspoguļo civiliedzīvotāju pārdzīvojumus, ierastās ikdienas vietā saskaroties ar kara šausmām un represijām, apraksta palīdzības organizāciju centienus atvieglot karā cietušo stāvokli, kā arī analizē izaicinājumu nodrošināt kaujām vajadzīgo bruņojumu un attēlo diplomātisko aprindu specifisko skatījumu uz starptautiskiem konfliktiem. Trīs no šajā numurā iekļautajiem rakstiem aplūko Latvijas un Lietuvas pieredzi Pirmā pasaules kara nobeiguma posmā un Neatkarības kara laikā, bet viens raksts un avota publikācija veltīti Otrā pasaules kara notikumiem.

Nu jau tradicionāli katrā žurnāla numurā piedāvājam lasītājiem vienu rakstu, kas veidots uz nesen aizstāvēta maģistra darba pamata. Šajā numurā tas ir Lauras Kļaviņas pētījums par Iskolata režīma Vidzemē represīvās politikas kulmināciju – civiliedzīvotāju arestiem un deportēšanu uz Maskavu un Jekaterinburgu 1918. gada februārī. Autore izseko deportēto Smiltenes apkārtnes iedzīvotāju arestēšanas un pārvietošanas procesiem, kā arī raksturo apstākļus izsūtījumā un, visbeidzot, – atbrīvošanu un atgriešanos dzimtenē.

Lietuviešu pētnieks Ķēstutis Ķilinsks Lietuvas Neatkarības kara procesus aplūko no specifiska skatu punkta, izsekojot nupat nodibinātās Lietuvas Republikas mēģinājumiem 1919. gadā nodrošināt savu armiju ar kaujām nepieciešamajiem ieročiem un munīciju, apģērbu un pārtiku, lūdzot un saņemot šos materiālus no abām karojošajām pusēm – Vācijas un Antantes valstīm. Šis pētījums lieliski atspoguļo ieroču piegāžu tiešo saistību ar piegādātājas valsts ārpolitisko interešu izmaiņām; šo tendenci spilgti novērojam arī šodien saistībā ar ieroču piegādēm Ukrainai.

Glāzgovas Universitātes emeritētā profesora Džefrija Svaina apjomīgo pētījumu par lēdijas Mjūrielas Peidžetas misijas darbību Daugavpilī no 1920. līdz 1922. gadam publicējam divos turpinājumos. Šajā numurā publicēta pētījuma pirmā daļa, kas aplūko misijas izveidošanu Daugavpilī un lēdijas Mjūrielas centienus atrast visefektīvāko veidu, kā palīdzēt ilgstošajā karadarbībā smagi cietušajai Latvijas sabiedrībai, īpaši tās vismazāk aizsargātajai daļai – bērniem. Otrajā noslēdzošajā daļā, kas tiks publicēta nākamajā žurnāla numurā 2024. gada nogalē, autors detalizēti pievēršas sarežģītajām attiecībām starp misiju un tās galveno finansiālo atbalstītāju, starptautisko organizāciju “Fonds “Glābiet bērnus”” (Save the Children Fund) un abu iesaistīto pušu atšķirīgajai izpratnei par palīdzības darba būtību.

Rumāņu pētnieka Bogdana Aleksandra Skipora raksts savukārt piedāvā interesantu un Latvijas lasītājam neierastu skatījumu uz Otrā pasaules kara sākuma notikumiem Latvijā, attēlojot tos caur Rīgā rezidējošā rumāņu diplomāta Grigores Nikulesku-Buzešti skatījuma prizmu. Savās telegrammās, kuras sūtītas uz Bukaresti un kuras rakstā analizē autors, rumāņu diplomāts lieliski atklāj gan Latvijas sabiedrībā valdošos noskaņojumus 1939. gada nogalē un 1940. gadā, gan arī Padomju Savienības veiktās Baltijas valstu aneksijas norisi.

Īpašs un savā šķietamajā vienkāršībā ārkārtīgi uzrunājošs ir šajā numurā publicētais vēstures avots – Ērgļu latviešu pareizticīgās draudzes virspriestera Jāņa Plauža ziņojums Rīgas Eparhijas pārvaldei, kurā autors raksturo situāciju Ērgļos un to apkārtnē pēc intensīvajām kaujām šajā reģionā 1944. gada augustā. Ziņojumu publicēšanai sagatavojusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes doktorante Baiba Pazāne. Tajā J. Plaudis dzīvi attēlo aktīvās karadarbības pēkšņo ielaušanos civiliedzīvotāju ikdienā, ar to saistītos emocionālos satricinājumus, zaudētās dzīvības, materiālos postījumus un – visspilgtāk – kara radīto haosu, nedrošību un bailes.

Žurnālu noslēdz recenzijas par trim nesen iznākušiem, saturiski ļoti dažādiem pētījumiem – akadēmiķa Gunta Zemīša sastādīto mācību grāmatu, kas veltīta drošības aspektiem Latvijas vēsturē, apģērba vēstures pētnieču Aijas Jansones un Ingas Vīksnas pētījumu Latvijas tradicionālā apģērba vēsturē, kā arī Polijā izdotu poļu pētnieka Vojceha Materska grāmatu par Latvijas un Krievijas robežjautājumu vēsturiskā kontekstā.

Kristīne Beķere