Redaktora sleja

Abstract

Jaunā 2018. gada sākumā ceļu pie lasītājiem uzsācis mūsu žurnāla kārtējais numurs. Esam saņēmuši apstiprinājumu, un katrs lasītājs pats var pārliecināties, ka žurnāls ir pārstāvēts EBSCO datubāzes sadaļā Central & Eastern European Academic Source database.

Žurnāla saturs ir visai daudzveidīgs, tas aptver dažādus Latvijas un Eiropas vēstures aspektus no bronzas laikmeta līdz latviešu trimdas vēsturei pēc Otrā pasaules kara un 20. gadsimta 50. gadu mutvārdu vēsturei. Zinātniski ļoti aktuālajai trimdas vēsturei veltītas pat trīs publikācijas.

Etniskās un militārās vēstures tematiku apvieno profesora Ērika Jēkabsona plašais raksts par lietuviešu ieguldījumu Latvijas Neatkarības karā. Profesors secina, ka Latvijas lietuviešu “attieksme pret Latvijas valstiskumu visumā bija labvēlīgākā no visām nozīmīgajām minoritātēm”. Starpdisciplinaritātes pieaugumu nodrošina filoloģijas doktors Ingus Barovskis, kurš, izmantojot mutvārdu vēstures avotus, pētījis latviešu tautas reakciju uz tādu pasaules vēsturei, īpaši Austrumeiropas tautām, labvēlīgu notikumu kā Josifa Staļina nāve. Baltkrievu zinātnieks Dmitrijs Krivošejs pētījis vācu okupācijas varas iestāžu etnopolitiku Baltkrievijā Otrā pasaules kara apstākļos.

LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra pētniece Kristīne Beķere pievērsusies latviešu trimdas aktivitātēm Dienvidamerikā. LU doktorante Kristīne Zaļuma analizējusi Latvijas Pagaidu valdības centienus aizsargāt muižu kultūras vērtības Cēsu apriņķī 1919.–1920. gadā.

Vairāki žurnāla raksti atspoguļo to tēmu daudzveidību, kāda vērojama LU jauno vēstures maģistru darbos. Agita Ančupāne pievērsusies Latvijas Valstspapīru spiestuves darbībai – tēmai, kas skar gan valstiskuma sākuma posmu, gan kaut kādā mērā sociālo vēsturi. Evita Feldentāle aplūkojusi tādu nozīmīgu trimdas intelektuāļu un aktīvistu sasniegumu kā Baltijas Universitāte. Dāvis Beitlers pētījis Latvijas kuģniecības tradīciju turpinājumu trimdā un Graudu ģimenes ieguldījumu tajā. Svarīgam pētniecības tematam pievērsusies Beāte Lielmane – apvienojot urbānās vēstures un sociālās vēstures elementus, viņa raksta par Rīgas pilsētas sociālās palīdzības iestādēm leģendārajā Maskavas priekšpilsētā 20. gadsimta sākumā.

Pirmo reizi žurnāla visjaunākajā vēsturē publicējam doktorantes Vandas Visockas rakstu par bronzas laikmeta arheoloģijas jaunākajiem sasniegumiem.

Prominenti recenzenti vērtējuši divas nozīmīgas grāmatas. Vēstures doktors Jānis Šiliņš analizējis profesora Aivara Strangas monogrāfiju par Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma ekonomisko politiku. Asociētā profesore Lilita Zemīte pievērsusies septiņu Latvijas vēsturnieku saimes pārstāvju kolektīvā darba “15. maija Latvija” apskatam, un redzams, ka profesori šī problemātika un autoru ieguldījums ir uzrunājuši.

Nākamajos žurnāla numuros turpināsim atspoguļot plašu tematiku, piemēram, padomju represīvo struktūru cīņu pret brīvdomības izpausmēm Latvijā, un ceram pievērsties ģeogrāfiski jauniem reģioniem.

Nevaram neievērot arī to, kas notiek mums draudzīgos izdevumos. “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls” ir nosvinējis 80 gadu jubileju. Ir jāpateicas tā ilggadējai redaktorei Dr. Inetai Lipšai par nenovērtējamo ieguldījumu tā attīstībā un jānovēl veiksme jaunajai galvenajai redaktorei Dr. Kristīnei Antei.

Jānis Taurēns