Redaktora sleja

Abstract

Šis žurnāla numurs iezīmē jauna posma sākumu žurnāla pastāvēšanā. Numura sagatavošanas gaitā saņēmām aicinājumu iesniegt informāciju par žurnālu tā izvērtēšanai un iekļaušanai SCOPUS datubāzē. Drīz pēc tam sekoja priecīgā ziņa par žurnāla iekļaušanu šajā prestižajā datubāzē. Par šo panākumu jāpateicas žurnāla līdzšinējiem veidotājiem: redaktoram Jānim Taurēnam, redkolēģijas locekļiem Ērikam Jēkabsonam un Andrim Levānam, kā arī žurnāla sekretārei Vandai Visockai un Latvijas Universitātes Akadēmiskajam apgādam. Iekļaušana SCOPUS datubāzē, protams, ir žurnāla darbības kvalitātes novērtējums un arī sava veida atzinība. Taču visvairāk prieka ir par to, ka līdz ar žurnāla iekļaušanu SCOPUS Latvijas vēsturniekiem un ar vēstures pētniecību saistīto zinātņu pārstāvjiem ir radusies vēl viena iespēja publiskot savus pētījumus starptautiskā vidē un aizvien vairāk iekļauties starptautiskā zinātnes apritē. Tas gan nozīmēs arī pakāpenisku žurnāla valodas mainīšanu vairāk uz angļu valodu.
Šis ir arī pirmais žurnāla numurs pēc tā redaktora maiņas. Redaktora pienākumu pārņemšanu un šī numura sagatavošanu ir pavadījušas dažādas pārdomas par to, cik svarīgi ir ne tikai izzināt jaunus faktus un atrast jaunus avotus, bet tieši publiskot savus pētījumus, padarīt tos pieejamus citiem pētniekiem un interesentiem. Likumsakarīgi – lai to nodrošinātu, ir arī nepieciešams, lai Latvijā pastāvētu pietiekoši daudz un dažādi fokusētu vēstures nozares periodisko izdevumu, kuros publicēt izpētīto un uzrakstīto. Ceru turpināt manu priekšgājēju iesākto un arī turpmāk piedāvāt izdevumu “Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture” kā vienu no šādām publicēšanās iespējām. Sākot ar šo gadu, atgriezīsimies arī pie divu atsevišķu numuru izdošanas katru gadu.
Žurnāla redkolēģija šogad ir papildināta ar līdz šim iztrūkstošo Polijas pārstāvi – Krakovas Jageloņu universitātes Vēstures institūta asociēto profesoru Tomašu Pudlocki. Priecājos arī par līdzšinējā žurnāla redaktora asociētā profesora Jāņa Taurēna gatavību turpināt darbu pie žurnāla redakcijas kolēģijas locekļa statusā.
Šajā – 2023. gada pirmajā – žurnāla numurā piedāvājam lasītājiem trīs rakstus un divas ļoti interesantas avotu publikācijas.
Varšavas Universitātes profesors Jerži Gžibovskis savā pētījumā aplūko ekonomisko emigrāciju no Polijas uz Latviju laika posmā no 1928. līdz 1939. gadam. 30. gados sezonālā migrācija uz Latviju, lai strādātu lauksaimniecībā, veidoja ļoti ievērojamu daļu no visas Polijas sezonālās migrācijas. Rakstā atspoguļota gan emigrācijas dinamika un iemesli, gan arī tās praktiskās īstenošanas aspekti – nolīgšana darbam Latvijā un transports uz Latviju, darba organizācija un samaksa, attiecības ar darba devējiem Latvijā, kā arī emigrantu reliģiskā dzīve un ikdienas paradumi.
Latvijas Universitātes doktorantes Marikas Selgas pētījums piedāvā iespēju sīki izsekot notikumam, kas spilgti ilustrē latviešu trimdas un diplomātiskā dienesta centienus padomju okupācijas laikā vismaz savās mītnes zemēs, īpaši ASV, uzturēt dzīvu Latvijas Republikas neatkarības ideju, kā arī rūpēties par Latvijas vēstures izzināšanu un skaidrošanu mītnes zemju sabiedrībā. Marikas Selgas analizētais notikums – Arnolda Spekkes mēģinājums 1958. gadā atspēkot populārajā Džordža Kenana grāmatā izteiktos apvainojumus latviešiem – ir lielisks piemērs plašākiem procesiem, kas norisinājās trimdā.
Latvijas Nacionālā arhīva pētnieces Anetes Korbi uz maģistra darba bāzes veidotais raksts pievēršas Latvijas reģionam svešākai problemātikai – tas analizē apgleznotās keramikas dekorus, kas sastopami Anatolijas ziemeļaustrumu augstienē vēlajā dzelzs laikmetā. Raksta autore secina, ka šī perioda apgleznotās keramikas izstrādājumu rotājumu motīvi ir ļoti dažādi, liekot domāt, ka apgleznotai keramikai ir bijusi būtiska nozīme kultūras identitātes vērtību izpausmēs.
Šajā žurnāla numurā publicēti arī divu avotu teksti, kas abi skar Latvijas austrumu reģiona vēsturi. Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons ir sagatavojis publicēšanai Latgales sabiedriskā darbinieka Jāņa Rubuļa atmiņas, kuras raksturo Latgales latviešu nacionālās atmodas procesus. Jānis Rubulis piedalījies Latgales kongresā, Latviešu strēlnieku pulku izpildkomitejas (Iskolastrela) Latgaliešu strēlnieku sekcijas darbā, Latvijas Neatkarības karā, Satversmes sapulces un Saeimas darbībā, un viņa atmiņas satur daudz interesantu un pētniekiem neapšaubāmi noderīgu detaļu par šiem notikumiem.
Otrs publicētais vēstures avots ir divas 18. gadsimta vēstules, kuras baziliāņu mūki no Jēkabpils rakstījuši Varakļānu muižas īpašniekam Mihailam fon der Borham. Vēstules ir informatīvi bagātas un satur ziņas ne tikai par baziliāņu mūku vēsturi Jēkabpilī, bet arī par pašu pilsētu 18. gadsimtā un to, ar kādām praktiskām grūtībām – finanšu problēmām, transportēšanas sarežģītību, speciālistu nepieejamību – nācās saskarties mūkiem, mēģinot uz­celt savu baznīcu. Šīs vēstules lasītājiem tiek piedāvātas oriģinālā – poļu valodā, kā arī to saturs brīvi pārstāstīts angliski. Vēstules tulkojuši un publicēšanai sagatavojuši Polijas Zinātņu akadēmijas pētnieki Terēza Račka-­Jezjorska un Pavels Jezjorskis. Ceru, ka šo ārkārtīgi interesanto vēstuļu publikācija varētu pamudināt arī pētniekus Latvijā vairāk pievērsties šobrīd salīdzinoši tik maz pētītajai 18. gadsimta vēsturei.
Kā tas tradicionāli ierasts, žurnālu noslēdz recenzijas par vairākiem nesen iznākušiem nozīmīgiem zinātniskiem pētījumiem.

Kristīne Beķere