Pieejamas dzīvojamās platības trūkums kā sociāla problēma starpkaru periodā Rīgā
DOI:
https://doi.org/10.22364/luzv.3.2017.06Atslēgvārdi:
sociālā vēsture, Rīgas vēsture, dzīvokļu krīze, pilsētplānošana, starpkaru periods, nabadzība, labklājībaKopsavilkums
Starpkaru periodā sabiedriskajā diskusiju telpā plaši tika lietots jēdziens “dzīvokļu krīze”, lai aktualizētu pieejamas dzīvojamās platības trūkumu vairākās Latvijas pilsētās. Raksta mērķis ir analizēt pieejamas dzīvojamās platības trūkumu kā sociālu problēmu Rīgā, aplūkojot šīs problēmas cēloņus, izpausmes un sekas. Izpētes rezultātā secināts, ka starpkaru perioda dzīvokļu krīzes pamatā ir smaga sociāla problēma, kas aizsākusies jau 19./20. gadsimta mijā. Starpkaru periodā šī problēma tā arī netika atrisināta. Primāri dzīvokļu krīze bija saistīta ar pārapdzīvotiem dzīvokļiem, bet īpaši kritisku to padarīja zemais labiekārtojuma līmenis daudzos dzīvokļos un bieži vien apdzīvotībai nepiemērotās telpas.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2017 Latvijas Universitāte
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.