Redaktora sleja / Editorial

Abstract

Ceļu pie lasītājiem atradis kārtējais mūsu žurnāla numurs. Globālās pandēmijas apstākļos, kad arhīvi kādu laiku nav bijuši pieejami pētniekiem, esam sagatavojuši sešus akadēmiskus rakstus un vēstures avota publikāciju.

Žurnāla jaunajā numurā atspoguļojas hronoloģijas un problēmu ziņā plaša tematika, tas veltīts periodam no viduslaikiem Livonijas zemēs līdz 20. gadsimta beigām, tematikas ziņā skarta gan sieviešu vēstures problemātika, gan cilvēku rīcība ekstrēmās situācijās, gan ikdienas dzīve un diplomātiskā vēsture.

Medieviste Vija Stikāne pievēršas sievietes lomai viduslaiku un agro jauno laiku konfliktos. Bieži vien tiek aizmirsts, ka sievietes un bērni karadarbības laikā cieš visvairāk. Autore pievērsusies dažādiem šīs problēmas aspektiem.

Vēsturnieks Raimonds Cerūzis aplūko kopīgās tendences Latvijas Universitātes (LU) un visas valsts liktenī periodā starp abiem pasaules kariem. Procesi, kas ietekmē valsti, atstāja iespaidu arī uz Universitātes likteni. Savukārt Universitāte kā valsts intelektuālās dzīves centrs nenoliedzami ietekmēja republikas likteni. Autors ir kritisks pret autoritārisma tendenču iespaidu LU dzīvē. Liela vieta rakstā atvēlēta personībām Universitātē. Daudziem no šiem cilvēkiem bija svarīga loma visas valsts vēsturē.

Vēsturnieka Dāvja Beitlera pētījumā skarta problēma par Latvijas jūrnieku integrāciju pēckara Rietumu tautsaimniecībā, pētot zinātniski aktuālo latviešu trimdas problēmu Rietumos. Latviešu jūrnieku apņēmība strādāt un integrēties strauji augošajā ASV un Eiropas ekonomikā sadūrās ar dažādām problēmām un šķēršļiem, piemēram, darba tirgus aizsardzību Rietumu valstīs.

Vēsturniece Ilze Vaivode raksta par tūrisma organizāciju okupētajā Latvijā un par problēmām, ko tā radīja. Nav šaubu, ka jebkura personību attīstoša aktivitāte bija lietderīga un kliedēja padomju dzīves pelēcību, tomēr tūrisma organizācija cieta no visām padomju režīmam raksturīgajām problēmām, piemēram, vēlamā uzdošanas par esošo. Atsevišķu padomju varas un pārvaldes struktūru izpēte ir svarīga, lai atklātu plašāku ainu par šī režīma darbības principiem, būvējot vēstures zinātnes māju no pamatiem.

ASV vēsturnieks no Kalifornijas Universitātes Bērkli Jurijs Sļozkins žurnālam iesniedzis pārstrādātu nodaļu no savas Prinstonā publicētās grāmatas par Valdības namu Maskavā. Tas bija vesels nomenklatūras dzīvokļu komplekss ar neskaitāmām palīgtelpām un iespējām iemītniekiem. Staļina represiju kulminācijas laikā nama iemītnieku privileģētā dzīve sadūrās ar bezprecedenta krīzi: arestiem un nāvessodiem. Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) mašīnas jeb “melnie kraukļi” kļuva par biežiem viesiem namā. Autors norāda, ka apmēram 800 nama iemītnieku un nenoskaidrots skaits darbinieku tika izraidīti no saviem apartamentiem un apsūdzēti dažādos noziegumos. 344 iemītnieki, cik zināms, tika sodīti ar nāvi nošaujot, pārējiem piespriests dažāda veida un ilguma ieslodzījums. Tas bija pārbaudījums eksistenciālā līmeni, kas lika daudziem ieskatīties sevī un uzdot jautājumu – kāds cilvēks es esmu.

Vēsturnieks Eginhards Volāns raksta par vienu no nopietnākajām politiskajām krīzēm – gadsimta beigu Latvijas un Krievijas attiecību krīzi, kuras konteksts bija Latvijas eiroatlantiskās integrācijas process, kuru Krievijas vara nesekmīgi centās aizkavēt ar diplomātisku un politisku spiedienu, cenšoties izmantot Latvijas iekšpolitiskās problēmas.

Ēriks Jēkabsons un Edmunds Trumpa sagatavojuši izdošanai nepublicētu vēstures avotu – Lietuvas tirdzniecības un rūpniecības ministra Jona Šimkus ziņojumu par situ­āciju Liepājā 1919. gada martā. Ziņojumā minēti militārie un ekonomiskie aspekti tālaika Latvijā, kad savijās un sadūrās visdažādākās kaimiņvalstu un lielvalstu intereses, skarta arī Latvijas valdības sociālās un nacionālās bāzes problēma. Jons Šimkus bija pirmais Lietuvas valstsvīrs, kurš tikās ar Kārļa Ulmaņa vadīto valdību Liepājā.

Jānis Taurēns