Godātie lasītāji!

Abstract

Jaunajā formātā dienas gaismu ieraudzījis mūsu žurnāla otrais numurs. Ir notikušas izmaiņas redakcijas kolēģijā – tā ir paplašināta ar vairākiem Vēstures un filozofijas fakultātes profesoriem, un tajā iekļauti arī citu Latvijas un ārvalstu zinātnisko institūciju pārstāvji. Šis process turpināsies.

Par sasniegumu uzskatāma divu ārvalstu autoru laipnā piekrišana publicēties mūsu žurnālā. Īpašs prieks arī par senās Sorbonas Universitātes doktora Kārļa Konrāda Vē – mūsu fakultātes bakalaura programmas absolventa – panākumiem un, protams, nozīmīgs žurnāla ieguvums ir viņa raksts par reliģiju un sabiedrību Senajā Romā.

Šajā numurā vērība pievērsta plašam problēmu lokam – no antīkās Romas vēstures līdz starpkaru perioda Latvijai. Latvijas vēstures tematikā profesors Aivars Stranga publicējis pēdējo rakstu sērijā par Ulmaņa autoritārā režīma noslēguma posma politiku ekonomikas un darbaspēka izmantošanas jomā. Krievijas vēsturnieks Andrejs ­Gaņins pievērsies nelielai, bet raksturīgai epizodei, kas atklāj korupciju un cīņu par varu 1919. gadā – boļševiku valdīšanas laikā Latvijā. Doktorants Guntis Vāveris debitējis ar rakstu par olimpisko kustību Latvijā, paša vārdiem, atspoguļojot “organizētās sporta kustības fenomenu plašākā kontekstā”. Savu artavu žurnālam snieguši arī jaunie vēsturnieki – maģistri Kristaps Pildiņš un Elīna Rasnace pievērsušies attiecīgi militāri politiskajai situācijai Zemgalē liktenīgā 1919. gada vasarā un Latvijas un Somijas kultūras sakariem starpkaru periodā.

Numurā publicētais vēstures avots, par ko pateicamies profesoram Ērikam Jēkabsonam, parāda Latgales militāri politisko un sociālo situāciju – stāvokli slimnīcās un nespējnieku patversmēs ASV Sarkanā krusta ierēdņa skatījumā 1919. gadā.

Cita interesanta numura tēma ir latvieši ārpus Latvijas. Ma­ģis­trantūras studente Ginta Ieva Bērziņa pētījusi nepublicētos avotus par Latvijas valstspiederīgajiem Spānijas pilsoņu karā un rūpēm, ko šis karš sagādāja Latvijas diplomātijai. Nadīna Rode pievērsusies latviešu dzīvei un darbam starpkaru perioda Ķīnā, konkrēti, Harbinas pilsētā.

Vispārīgās vēstures laukā bez jau minētā Kārļa Konrāda Vē pētījuma publicējam profesora Dārjuša Slapeka rakstu par gladiatoru cīņām Senajā Romā ne tikai kā sporta un izklaides, bet arī sociālu, varas attiecību un reliģisku fenomenu (D. Slapeks strādā Marijas Kirī-Sklodovskas Universitātē Polijā).

Numurā publicēta arī asociētā profesora Raimonda Cerūža recenzija par profesora Ineša Feldmaņa pētījumiem un dokumentu krājumu Latvijas vācbaltiešu vēstures izpētes jomā. Ceram uz lielāku zinātniskās sabiedrības atsaucību plašā zinātniskās literatūras klāsta recenzēšanā.

Šī gada vasarā mūs sasniedza skumjā vēsts par žurnāla “Latvijas Vēsture” dibinātājas un redaktores, vēsturnieces un sabiedriskās darbinieces Ļubovas Zīles aiziešanu mūžībā. Publicējam nelielu atskatu uz viņas ilgo mūžu un ieguldījumu vēstures zinātnē.

1. gadā esam paredzējuši izdot divus žurnāla numurus. Tajos ceram paplašināt pētāmo problēmu loku, papildus esošajām tēmām pievēršoties viduslaiku un aizvēstures tematikai. Ceram uz mūsu tradicionālo autoru atsaucību un jaunu autoru piesaistīšanu.

Novēlu mūsu lasītājiem laimīgu un panākumiem bagātu jauno gadu!

Jānis Taurēns