Redaktora sleja

Kopsavilkums

1. gada otrais numurs ir veltīts atsevišķām politiskām un sociālām problēmām 20. gadsimta vēsturē. Lielāks tematiskais uzsvars šajā numurā likts uz laika posmu uzreiz pēc Pirmā pasaules kara, kas Baltijas valstīm bija tik nozīmīgs un arī strauji mainīgs – šim laika posmam veltīti divi raksti un arī šajā numurā publicētais avots. Pārējie pētījumi skar periodu no 1918. līdz 1934. gadam, kā arī Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesu 1991. gadā.

Glāzgovas Universitātes emeritētā profesora Džefrija Svaina apjomīgo pētījumu par lēdijas Mjūrielas Peidžetas misijas darbību Daugavpilī no 1920. līdz 1922. gadam publicējam divos turpinājumos. Šajā numurā publicēta pētījuma otrā daļa, kas aplūko sarežģītās attiecības starp misiju un tās galveno finansiālo atbalstītāju – starptautisko “Fondu “Glābiet bērnus”” – un abu iesaistīto pušu atšķirīgo izpratni par palīdzības darba būtību. Pētījuma pirmā daļa lasāma 2024. gada pirmajā numurā un aplūko misijas izveidošanas Daugavpilī vēsturi un izseko lēdijas Mjūrielas mēģinājumiem iespējami efektīvi palīdzēt ilgstošajā karadarbībā cietušajai Latvijas sabiedrībai, īpaši tās vismazāk aizsargātajai daļai – bērniem.

Varšavas Universitātes asociētais profesors Mihals Sadlovskis savā pētījumā piedāvā pievērst uzmanību kādam mazāk zināmam aspektam saistībā ar Baltijas valstu patstāvīga valstiskuma iegūšanu pēc Pirmā pasaules kara. Analizējot kadetu partijas līdera Pāvela Miļukova tiesiskos un politiskos uzskatus šajā jautājumā, kuri bija nesaraujami saistīti ar Miļukova plāniem par Krievijas tālāko vēsturi un attīstību, autors izskaidro, kāpēc pret jaunizveidotajām Baltijas valstīm bija negatīva attieksme.

Tāpat kā iepriekšējos žurnāla numuros, arī šajā publicējam vienu rakstu, kas veidots uz nesen aizstāvēta maģistra darba bāzes. Tas ir Helēnas Emerbergas raksts, kas veltīts Latvijas valsts ierēdniecības darbības apstākļu un motivācijas (laikā no 1918. līdz 1934. gadam) izpētei. Analizējot Valsts un pašvaldību darbinieku centrālās savienības aktivitātes, autore izšķir četrus posmus valsts darbinieku atalgojumu sistēmas attīstībā aplūkojamajā laika posmā, atzīmējot, ka īpaši problemātisks atalgojuma jautājums bija zemāko amata kategoriju ierēdņiem.

Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Taurēna raksts pievēršas vēl vienam Latvijas vēsturē ļoti būtiskam un līdz šim akadēmiski salīdzinoši maz pētītam periodam – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas laikam 80.–90. gadu mijā. Autors analizē no politiskā un tiesiskā viedokļa neviennozīmīgu un komplicētu epizodi – 1991. gada 3. marta tautas nobalsošanu par Latvijas neatkarību. Skatot plašā kontekstā ar starptautisko situāciju, Padomju Savienības politisko stāvokli un Latvijas iekšpolitisko situāciju, autors ne vien analizē konkrēto politisko notikumu, bet arī raksturo kopumā ārkārtīgi komplicēto politisko situāciju, kādā risinājās Baltijas valstu centieni atjaunot un nostiprināt savu valstiskumu.

Publicēšanai šajā numurā izvēlētais vēstures avots ir britu Politiskās misijas vadītāja Latvijā, pulkveža-leitnanta Stīvena Talentsa ziņojums par militāri politiskajām un sabiedriskajām norisēm Latvijā un reģionā kopumā no 1919. gada 4. līdz 9. septembrim. Šis laika posms Latvijas Neatkarības karā ir īpaši sarežģīts un saspringts, tādēļ S. Talentsa detalizētie novērojumi ir vērtīgs avots padziļinātai izpratnei ne tikai par notikumiem kā tādiem, bet arī par dažādo konfliktā iesaistīto pušu viedokļiem un nostājām, kas neapšaubāmi ietekmēja tālāko notikumu attīstību. Šo ziņojumu tulkojis un publicēšanai sagatavojis Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons.

Neiztrūkstoši publicējam arī recenzijas par aktuāliem, nesen iznākušiem pētījumiem vēsturē un ar to saistītās jomās. Šajā numurā piedāvājam lasītājiem vērtējumus par divām Latvijā un divām ārvalstīs iznākušām grāmatām. No Latvijā iznākušiem darbiem analizēta Jāņa Lejnieka Rīgas pilsētplānošanas vēsturei veltītā grāmata un Valda Bērziņa jaunākais pētījums par nozīmīgu un vienlaikus pretrunīgu personību Latvijas vēsturē – Jukumu Vācieti. Savukārt no ārvalstīs iznākušiem darbiem piedāvājam recenziju par latviešu vēsturnieces Unas Bergmanes Francijā izstrādāto fundamentālo pētījumu par Baltijas jautājumu Padomju Savienības sabrukuma un pasaules lielvaru politikas kontekstā, kā arī par Komunistiskajai Internacionālei veltītu šveiciešu vēsturnieces Brigites Študeres monogrāfiju.