Redaktora sleja

Abstract

Skaisti sniegotajās 2023. gada decembra dienās gatavojam izdošanai šī gada žurnāla otro numuru. Šis numurs gandrīz pilnībā ir veltīts 20. gadsimta pirmās puses vēstures problēmām: norisēm sabiedrībā un bruņotajos spēkos Latvijas Neatkarības kara laikā, etnisko minoritāšu idejām Latvijā starpkaru periodā, kā arī starptautiskajai tirdzniecībai. Lasītājiem piedāvājam četrus zinātniskus rakstus un vairākas recenzijas par jaunākajiem pētījumiem.
Profesors Ēriks Jēkabsons savā rakstā plaši aplūko Lielbritānijas Ārlietu ministrijas neoficiālā pārstāvja Herberta Adolfusa Granta-Vatsona darbību Latvijā Neatkarības kara pirmajā pusē ‒ no 1918.  gada novembra līdz 1919.  gada vasarai  – laikā, kad notika aktīva karadarbība un apstākļi Latvijā bija īpaši sarežģīti. Autors izseko Granta-Vatsona ierašanās un darbības apstākļiem Latvijā, kā arī sniedz plašu ieskatu viņa priekšstatos par Latvijā tajā laikā notiekošo. Granta-Vatsona ziņojumi par situāciju Latvijā sniedz bagātīgu informāciju par iekšpolitisko stāvokli, sabiedrības noskaņojumu, politiskajām un militārajām norisēm Latvijā, kā arī par Latvijas starptautiskajām attiecībām, īpaši ar Lielbritāniju.
Šis pats laika posms, 1918.‒1920. gads, aplūkots arī nākamajā rakstā – igauņu pētnieka Toivo Kikasa pētījumā par Sarkanās armijas nacionālo vienību politisko departamentu sastādītajiem uzraudzības ziņojumiem, kurus sauca arī par politiskajiem kopsavilkumiem,  – politsvodki. Autors analizē norādījumus par uzraudzības ziņojumu sastādīšanu, šo norādījumu izpildi un ziņojumu saturu, resp., to, ko faktiski ziņoja Sarkanās armijas Igaunijas un Latvijas nacionālo vienību politiskās nodaļas.
Šajā žurnāla numurā turpinām aizsākto tradīciju publicēt vienu rakstu, kas veidots uz nesen aizstāvēta maģistra darba bāzes. Šajā numurā tas ir Milanas Drugoveiko raksts par baltkrievu inteliģences politisko domu Latvijā laika posmā no 1920. līdz 1934.  gadam. Balstoties uz baltkrievu aktīvista Konstantīna Jezovitova piemēru, autore raksturo Latvijas baltkrievu minoritātes galvenās politiskās idejas starpkaru periodā, baltkrievu attieksmi pret Latvijas valsti un tajā pastāvošo minoritāšu politiku.
Rumāņu pētnieces Andreas Dālkvistas pētījums savukārt pievēršas starptautiskajai tirdzniecībai Otrā pasaules kara laikā, analizējot šķietami ļoti tālu un savā starpā nesaistītu valstu, proti, Rumānijas un Zviedrijas, tirdznieciskos sakarus laika posmā no 1939. līdz 1944.  gadam. Izsekojot Zviedrijas un Rumānijas ekonomisko attiecību attīstībai un šķēršļiem, autore secina, ka tieši karš pamudināja abas valstis izveidot ciešāku ekonomisko sadarbību. Lai arī apjoma ziņā tirdzniecība starp abām valstīm bija salīdzinoši neliela, svarīgi bija apmaiņā iesaistīto preču veidi, abām pusēm iegūstot būtiskas preces un izejvielas.
Žurnālu noslēdz recenzijas par vairākām grāmatām, šajā numurā izvēlēti trīs darbi: Neatkarības kara noslēdzošajam posmam veltīts dokumentu krājums prof. Ē. Jēkabsona redakcijā, šo rindu autores monogrāfija par politiskajām aktivitātēm trimdā, kā arī Polijā izdots pētījums, kurā analizēta Austrumu kristietības vēsture.