Lēdijas Mjūrielas Peidžetas palīdzības misija Daugavpilī (2. daļa)

Kopsavilkums

1920. gada februārī lēdija Mjūriela Peidžeta Daugavpilī nodibināja bērnu slimnīcu. Tas bija sākums palīdzības misijai, kas darbojās līdz 1922. gada rudenim, vēlāk izveidojot zīdaiņu aprūpes klīnikas un ēdināšanas virtuves.

No 1921. gada sākuma šī misija tika paplašināta, iekļaujot arī Rīgu un galu galā Tallinu un Kauņu, taču tās darbības kodols palika Daugavpils. Šajā rakstā aplūkota Daugavpils centrālā loma misijas darbā, lēdijas Mjūrielas ambīciju attīstība un bieži vien sarežģītās attiecības ar galveno finansētāju – “Fondu “Glābiet bērnus”” (SCF).

Šis raksts ir publicēts divās daļās. Pirmajā daļā ir aplūkoti misijas pirmsākumi, kas bija saistīti ar lēdijas Mjūrielas centieniem iegūt piekļuvi Krievijas ziemeļiem, un debates par misijas būtību – vai koncentrēties uz vienu slimnīcu vai paplašināt misijas darbības lauku, izveidojot klīniku un ēdināšanas virtuvju tīklu; šie jautājumi tika atrisināti lēdijas Mjūrielas vizītes laikā Daugavpilī 1920. gada oktobrī. Otrajā daļā aplūkota misijas attīstība 1921.–1922. gadā, kad bija iegūts SCF atbalsts plašākai darbībai, ne tikai Baltijas valstu centieniem, ne tikai uz Daugavpili vērstiem centieniem. Otrā daļa pievēršas sarežģītajām attiecībām starp misiju un tās galveno atbalstītāju – SCF, kā arī atšķirīgajai izpratnei par palīdzības darba būtību. SCF samazināja finansējumu misijai, pamatojoties uz to, ka situācija Baltijas valstīs vairs nav ārkārtas situācija. Tomēr tā piekrita piešķirt papildu finansējumu pēc 1922. gada aprīļa plūdiem Daugavpilī.