Aspazijas dzejas tulkojumi krievu valodā krājumā Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretjakova

Autori

  • Andrejs Daņiļins Latvijas Universitāte
  • Māris Pavlovs Latvijas Universitāte

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.60.11

Atslēgvārdi:

Aspazija, dzejas tulkojumi, Viktors Tretjakovs, latviešu un krievu literatūras saskarsmes, tulkošanas tehnikas

Kopsavilkums

Viktors Tretjakovs mūsdienās ir maz zināms dzejnieks, tulkotājs un literatūras kritiķis, kurš dzīvoja un radoši strādāja pirmās Latvijas Republikas laikā un daļēji – okupācijas laikā. Viņš kļuva plašāk pazīstams, kad tika izdots viņa tulkotais vairāku slavenu latviešu dzejnieku darbu krājums Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretjakova (“Latviešu dzejnieki Viktora Tretjakova tulkojumā”).

Pētījuma objekts ir Aspazijas dzejas teksti un to tulkojumi krievu valodā Viktora Tretjakova tulkojumu krājumā Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretjakova. Šī darba mērķis ir detalizēta Aspazijas dzejas tekstu un Viktora Tretjakova tulkojumu salīdzināmā analīze; īpaša uzmanība tiek pievērsta tulkošanas stratēģijām un metodēm. Šī pētījuma problēma ir arī Aspazijas oriģinālo dzejoļu identifikācija, jo tulkojumu krājumā nav norādītas saites uz oriģināldarbiem. Šī darba galvenās metodes ir salīdzināmā un deskriptīvā metode; tiek izmantota arī biogrāfiskā metode. Pētījumā izdevās noskaidrot precīzākos un neprecīzākos Aspazijas tulkojumus. Pētījuma sekundārie mērķi: sniegt īsu informāciju par V. Tretjakovu un krājuma Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretjakova vēsturi. V. Tretjakova personība un viņa atdzejojumi mūsdienās ir svarīgi latviešu un krievu literāro sakaru kontekstā.

Autoru biogrāfijas

  • Andrejs Daņiļins, Latvijas Universitāte

    Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktorants. 2017. gadā Latvijas Universitātē ieguvis krievu filoloģijas bakalaura grādu; 2019 gadā – maģistra grādu. Patlaban, studējot Latvijas Universitātes doktorantūras programmā “Valodu un kultūru studijas”, pēta Aspazijas dzejas tulkojumus. Kopš 2021. gada strādā Latvijas Universitātes bibliotēkā. Uzstājies ar sava pētījuma rezultātiem zinātniskās konferencēs Daugavpils Universitātē, Liepājas Universitātē, Vītauta Dižā Universitātē un Jeila Universitātē. Zinātnisko publikāciju par Aspazijas dzejas tulkojumiem autors akadēmiskajos izdevumos, sadarbojas ar Baltijas pētniecības asociāciju (The Association for the Advancement of Baltic Studies). Studentu korporācijas Fraternitas Arctica biedrs (komiltonis).

  • Māris Pavlovs, Latvijas Universitāte

    Izglītības zinātņu maģistrs un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes zinātniskā grāda pretendents izglītības vadībā ar pieredzi pedagoģijā un bibliotēkzinātnē. Līdzdarbojies vairākos starptautiskos izglītības pētījumos, tostarp Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītī­bas attīstības tendenču pētījumā (Trends in International Mathematics and Science Study) un Starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (Progress in International Reading Literacy Study). Latvijas Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas zinātniskajās konferencēs uzstājies ar savu pētījumu par interešu izglītību un bibliotēku darbību rezultātiem. Publicējis zinātniskus darbus par skolotāju lomu vērtību veidošanā un lasīšanas paradumiem akadēmiskajā vidē. Konsultē akadēmisko personālu par bibliotēku resursiem. Biedrības “Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome” padomes loceklis un Bahá’í International Community nacionālās padomes loceklis, kā arī autors un tulkojumu redaktors bahāju literatūrā.

Atsauces

Abizov, J. (1992) Ot petrogradskih akmejistov k latyshskim poetam. Daugava, 1, 82–95.

Ase, I.; Rakitjanskij, A. (1999) Viktor Tretjakov. https://www.russkije.lv/ru/lib/read/v-tretyakov.html (skatīts 15.06.2023.).

Aspazija (1923) Skazochka. Tretjakov, V. (tulk.) Segodnya, 100.

Aspazija (1930) Odna. Tretjakov, V. (tulk.) Segodnya, 310.

Aspazija (1985) Kopoti raksti, 1. sēj. Rīga: Liesma.

Aspazija (2015) Dzejas izlase. Rīga: Zvaigzne ABC.

Aspazija (2024a) Mēness starus stīgo. Mesjac struny shhiplet. Pavlovs, M. (tulk.) Rīga: Rīgas Bahai ticī-bas draudze.

Aspazija (2024b) Skazki v kapel’kah dozhdja. Pētersone, O. (tulk., sast.) Rīga: Mihaila Čehova teātris.

Čestermens, E. (2019) Tulkošanas mēmi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Daņiļins, A. (2019) Aspazijas lirikas tulkojumi krievu valodā: no 19 gs. beigām līdz 20. gs. pirmajai pu-sei. Rīga: LU Humanitāro zinātņu fakultāte. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/47594 (skatīts 07.09.2024.).

Ērmanis, P. (1931) Viktora Tretjakova antoloģija. Latvju grāmata, 5–6.

Komissarov, V. N. (1999) Sovremennoe perevodovedenie. Moskva: ETS.

Narodovska, I. (2016) “Tāda es esmu...”: Aspazijas dzejas tulkojumi krievu valodā. Cimdiņa, A. (zin. red.) Aspazija un mūsdienas: dzimums, nācija, radošie izaicinājumi. Rīga: Zinātne, 322–331.

Ravdin, B. (2005) Na podmostkah vojni: Russkaja zhizn’ v Latvii vremjon nacistskoj okkupacii (1941–1944). Stanford, Calif: Stanford University.

Tretjakov, V. (tulk., sast.) (1931) Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretjakova, 1. Rīga: Valters un Rapa.

Tretjakov, V. (tulk., sast.) (1940) Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretjakova, 2. Rīga: Valters un Rapa.

Veckrācis, J. (2020) Linguistic and translatological aspects of poetry translation: Joseph Brodsky’s texts in Russian, English and Latvian. Bruxelles: P.I.E. Peter Lang.

Zhirmunskij, V. M. (1979) Sravnitel’noe literaturovedenie: Vostok i Zapad. Leningrad: Nauka.

Lejupielādes

Publicēts

2024-12-14

Žurnāla numurs

Sēj. 60 (2024): Akadēmiskā Dzīve

Sadaļa

Raksti

Licence

Autortiesības (c) 2024 Latvijas Universitāte

Creative Commons License

Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.

Kā citēt

Daņiļins, A., & Pavlovs, M. (2024). Aspazijas dzejas tulkojumi krievu valodā krājumā Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretjakova. Akadēmiskā Dzīve, 60, 117-127. https://doi.org/10.22364/adz.60.11