Translations of Aspazija’s poetry into Russian in the collection “Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretyakova”

Authors

  • Andrejs Daņiļins Latvijas Universitāte
  • Māris Pavlovs Latvijas Universitāte

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.60.11

Keywords:

Aspazija, poetry translation, Viktor Tretyakov, Latvian and Russian literary relations, translation techniques

Abstract

Viktor Tretyakov was a little-known contemporary poet, translator and literary critic who lived and worked during the period of the first Latvian Republic and partly during the occupation period. He became most widely known with his book “Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretyakova,” where he translated several famous Latvian poets into Russian.

Translations of Aspazija’s poetry into Russian in Viktor Tretyakov’s collection “Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretyakova” are the subjects of this research. The purpose of this paper is to provide a detailed comparative analysis of Aspazija’s poetry texts in Viktor Tretyakov’s translations with special attention devoted to translation strategies and methods. The research is problematic with regard to identification of the original poems of Aspazija as the translator did not include a link to the original works. The main methods applied during the analysis were comparative and descriptive, in combination with a biographical approach. As a result of the research, it was possible to discover both the most accurate and inaccurate translations of Aspazija’s works. Secondary objectives of this research are to provide brief information about Tretyakov and the history of his book. Tretyakov and his works are important today in the context of Latvian and Russian literary relations. Additionally, recent studies provide important insight in the area of cross-cultural literary exchange.

Author Biographies

  • Andrejs Daņiļins, Latvijas Universitāte

    Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktorants. 2017. gadā Latvijas Universitātē ieguvis krievu filoloģijas bakalaura grādu; 2019 gadā – maģistra grādu. Patlaban, studējot Latvijas Universitātes doktorantūras programmā “Valodu un kultūru studijas”, pēta Aspazijas dzejas tulkojumus. Kopš 2021. gada strādā Latvijas Universitātes bibliotēkā. Uzstājies ar sava pētījuma rezultātiem zinātniskās konferencēs Daugavpils Universitātē, Liepājas Universitātē, Vītauta Dižā Universitātē un Jeila Universitātē. Zinātnisko publikāciju par Aspazijas dzejas tulkojumiem autors akadēmiskajos izdevumos, sadarbojas ar Baltijas pētniecības asociāciju (The Association for the Advancement of Baltic Studies). Studentu korporācijas Fraternitas Arctica biedrs (komiltonis).

  • Māris Pavlovs, Latvijas Universitāte

    Izglītības zinātņu maģistrs un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes zinātniskā grāda pretendents izglītības vadībā ar pieredzi pedagoģijā un bibliotēkzinātnē. Līdzdarbojies vairākos starptautiskos izglītības pētījumos, tostarp Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītī­bas attīstības tendenču pētījumā (Trends in International Mathematics and Science Study) un Starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (Progress in International Reading Literacy Study). Latvijas Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas zinātniskajās konferencēs uzstājies ar savu pētījumu par interešu izglītību un bibliotēku darbību rezultātiem. Publicējis zinātniskus darbus par skolotāju lomu vērtību veidošanā un lasīšanas paradumiem akadēmiskajā vidē. Konsultē akadēmisko personālu par bibliotēku resursiem. Biedrības “Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome” padomes loceklis un Bahá’í International Community nacionālās padomes loceklis, kā arī autors un tulkojumu redaktors bahāju literatūrā.

References

Abizov, J. (1992) Ot petrogradskih akmejistov k latyshskim poetam. Daugava, 1, 82–95.

Ase, I.; Rakitjanskij, A. (1999) Viktor Tretjakov. https://www.russkije.lv/ru/lib/read/v-tretyakov.html (skatīts 15.06.2023.).

Aspazija (1923) Skazochka. Tretjakov, V. (tulk.) Segodnya, 100.

Aspazija (1930) Odna. Tretjakov, V. (tulk.) Segodnya, 310.

Aspazija (1985) Kopoti raksti, 1. sēj. Rīga: Liesma.

Aspazija (2015) Dzejas izlase. Rīga: Zvaigzne ABC.

Aspazija (2024a) Mēness starus stīgo. Mesjac struny shhiplet. Pavlovs, M. (tulk.) Rīga: Rīgas Bahai ticī-bas draudze.

Aspazija (2024b) Skazki v kapel’kah dozhdja. Pētersone, O. (tulk., sast.) Rīga: Mihaila Čehova teātris.

Čestermens, E. (2019) Tulkošanas mēmi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Daņiļins, A. (2019) Aspazijas lirikas tulkojumi krievu valodā: no 19 gs. beigām līdz 20. gs. pirmajai pu-sei. Rīga: LU Humanitāro zinātņu fakultāte. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/47594 (skatīts 07.09.2024.).

Ērmanis, P. (1931) Viktora Tretjakova antoloģija. Latvju grāmata, 5–6.

Komissarov, V. N. (1999) Sovremennoe perevodovedenie. Moskva: ETS.

Narodovska, I. (2016) “Tāda es esmu...”: Aspazijas dzejas tulkojumi krievu valodā. Cimdiņa, A. (zin. red.) Aspazija un mūsdienas: dzimums, nācija, radošie izaicinājumi. Rīga: Zinātne, 322–331.

Ravdin, B. (2005) Na podmostkah vojni: Russkaja zhizn’ v Latvii vremjon nacistskoj okkupacii (1941–1944). Stanford, Calif: Stanford University.

Tretjakov, V. (tulk., sast.) (1931) Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretjakova, 1. Rīga: Valters un Rapa.

Tretjakov, V. (tulk., sast.) (1940) Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretjakova, 2. Rīga: Valters un Rapa.

Veckrācis, J. (2020) Linguistic and translatological aspects of poetry translation: Joseph Brodsky’s texts in Russian, English and Latvian. Bruxelles: P.I.E. Peter Lang.

Zhirmunskij, V. M. (1979) Sravnitel’noe literaturovedenie: Vostok i Zapad. Leningrad: Nauka.

Downloads

Published

2024-12-14

How to Cite

Daņiļins, A., & Pavlovs, M. (2024). Translations of Aspazija’s poetry into Russian in the collection “Latyshskiye poety v perevodakh Viktora Tretyakova”. Akadēmiskā Dzīve, 60, 117-127. https://doi.org/10.22364/adz.60.11