Cirvis sieviešu dzimtes indivīdu 8.–9. gadsimta apbedījumos latgaļu un sēļu apdzīvotajā teritorijā Latvijā
DOI:
https://doi.org/10.22364/aue.33.05Atslēgvārdi:
vikingu laikmets, apbedīšanas tradīcijas, dzimte un dzimums, sociālais statussKopsavilkums
Pētījuma mērķis – skaidrot vikingu laikmeta sieviešu dzimtes indivīdu apbedījumus ar cirvi kapa inventārā saistībā ar apbedīšanas tradīcijām. Rakstā analizēti apbedījumi no Lejasbitēnu, Upmaļu, Boķu, Kalniešu II, Lucu, Smoņu un Kristapiņu kapulaukiem. Pētījums balstīts uz arheoloģiskā materiāla starpdisciplināru izpēti. Cirvis konstatēts gan pieaugušu sieviešu, gan nepieaugušu sieviešu dzimtes indivīdu apbedījumos. Šie cirvji ir mazāki un vieglāki nekā vīriešu cirvji. Vairākiem sieviešu cirvjiem kāts bija aptīts ar bronzas lenti. Šādus cirvjus uzskata par kaujas cirvjiem, bet nav pamata apbedītās sievietes uzskatīt par karotājām. Stabilo izotopu dati par iztikas resursu pieejamību liecina, ka šīm sievietēm bija līdzvērtīgs statuss ar vīriešiem, un cirvja līdzi došanas tradīcija sievietēm kapā, iespējams, to apstiprina.
Atsauces
Avoti un literatūra
Al Qahtani, S. J., Liversidge, H. M., Hector, M. P., 2010. Atlas of tooth development and eruption. American Journal of Physical Anthropology, 142, 481–490. DOI: https://doi.org/10.1002/ajpa.21258
Andersson, A. C., 1998. Feminine – Masculine and the ‘Problematic’ Other: Some Reflections upon a Critical Gender Discourse. In: The Kaleidoscopic Past. Göteborg: Göteborg University, Department of Archaeology, 183–189.
Apals, J., Atgāzis, M., Daiga, J., Deņisova, R., Graudonis, J. Loze, I., Mugurēvičs, Ē., Stubavs, Ā., Šnore, E., Zagorskis, F., Zariņa, A., 1974. Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: Zinātne.
Arnold, B., 2006. Gender in mortuary ritual analysis. In: Handbook of Gender in Archaeology. M. N. Sarah (ed.). Walnut Creek: AltaMira Press, 137–170.
Atgāzis, M., 1964. Latgaļu 9.–12. gs. cirvji. Arheoloģija un etnogrāfija, 6. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 105–125.
Atgāzis, M., 1990. Pētījumi Čunkānu–Dreņģeru kapulaukā un aizsardzības izrakumi Plūdoņu II apmetnē. No: Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem: arheoloģija. Rīga: Zinātne, 34–43.
Atgāzis, M., 2001. Vidējais dzelzs laikmets, 400.–800. g. No: Latvijas senākā vēsture: 9. g. t. pr. Kr. – 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 232–289.
Atgāzis, M., 2019. Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.–13. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Balode, U., Ciglis, J., Ziņģīte, I., Žeiere, I., 2005. Sēļi un Sēlija = Selonians and Selonia. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Błaszczyk, D., Beaumont, J., Krzyszowski, A., Polinski, D., Drozd-Lipinska, A., Wrzesinska, A., Wrzesinski, J., 2021. Social status and diet. Reconstruction of diet of individuals buried in some early medieval chamber graves from Poland by carbon and nitrogen stable isotopes analysis. Journal of Archaeological Science: Reports, 38. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jasrep.2021.103103
Bronk Ramsey, C., 2009. Bayesian analysis of radiocarbon dates. Radiocarbon, 51, 337–360. DOI: https://doi.org/10.1017/S0033822200033865
Brown, T., Brown, K., 2011. Biomolecular Archaeology: An Introduction. Chichester: Wiley-Blackwell. DOI: https://doi.org/10.1002/9781444392449
Buikstra, J. E., Ubelaker, D., 1994. Standards for data collection from human skeletal remains. Arkansas Archeological Research Series, 44.
Carr, C., 1995. Mortuary practices: Their social, philosophical-religious, circumstantial, and physical determinants. Journal of Archaeological Method and Theory, 2, 105–200. DOI: https://doi.org/10.1007/BF02228990
Ciglis, J., Radiņš, A., 2002. Ludzas Odukalna kapulauka katalogs. Rīga: Latvijas. Vēstures muzejs.
Crass, B., 2001. Gender and Mortuary Analysis: What Can Grave Goods Really Tell Us? In: B. Arnold and N. Wicker (eds.). Gender and the Archaeology of Death. Walnut Creek: AltaMira Press, 105–118.
Díaz-Andreu, M., 2005. Gender identity. In: M. Díaz-Andreu, S. Lucy, S. Babić, D. N. Edwards (eds.). The Archaeology of Identity. Approaches to Gender, Age, Status, Ethnicity and Religion. London, New York: Routledge, 13–42.
Ebeneserdóttir, S. S., Sandoval-Velasco, M., Gunnarsdóttir, E. D., Jagadeesan, A., Guðmundsdóttir, V. B., Thordardóttir, E. L., et al., 2018. Ancient Genomes from Iceland Reveal the Making of a Human Population. Science, 360, 1028–1032. DOI: https://doi.org/10.1126/science.aar2625
Gardeła, L., 2013. ‘Warrior-women’ in Viking Age Scandinavia? A preliminary archaeological study. Analecta Archaeologica Ressoviensia, 8, 273–346.
Gerhards, G., 2002. Dažas dzelzs laikmeta pētniecības problēmas antropoloģiskā skatījumā. No: Latvijas arheoloģija. Pētījumi un problēmas: rakstu krājums. Sēr. Latvijas Vēstures muzeja raksti: arheoloģija, numismātika, antropoloģija, paleobotānika, 8. Rīga: N.I.M.S., 41–52.
Gerhards, G., 2021. Dzimte un statuss seno latgaļu sabiedrībās dzelzs laikmetā. No: Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Vēstures katedras zinātnisko rakstu krājums, 24. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 54–60.
Gerhards, G., Vilcāne, A., Pētersone-Gordina, E., un Ērkšķe, A., 2022. Trepanācijas tikai privileģētajiem? Latvijas dzelzs laikmeta gadījumu izpēte (7.–10. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 32. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 71–96. DOI: https://doi.org/10.22364/aue.32.03
Gerhards, G., Vilcāne, A., Pētersone-Gordina, E., 2024. Vikingu laikmets Latvijā: Lejasbitēnu kapulauka starpdisciplinārā izpēte. Vēsture: avoti un cilvēki, XXIII. Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes 33. starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. (Iespiešanā.)
Gilchrist, R., 1999. Gender and Archaeology. Contesting the Past. London, New York: Routledge.
Graudonis, J., 1973. Ērgļu Jaunāķēnu kapulauks. No: Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 34–39.
Guščika, E., Urtāns, J., Lūsēna, E., Asaris, J., Šnē, A., Virse, I. L., Urtāns, U., Grasis, N., 2021. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis. Grobiņa: Grobiņas novada dome.
Härke, H., 2014. Grave goods in early medieval burials: messages and meanings. Mortality, 19 (1), 41–60. DOI: https://doi.org/10.1080/13576275.2013.870544
Hedenstierna-Jonson, C., Kjellström, A., Zachrisson, T., Krzewińska, M., Sobrado, V., Price, N., Günther, T., Jakobsson, M., Götherström, A., and Storå J., 2017. A Female Warrior confirmed by genomics. Journal of Physical Anthropology, 164, 853–860. DOI: https://doi.org/10.1002/ajpa.23308
Hirdman, Y., 1993. Genussystemet – reflexioner kring kvinnors sociala underordning. In: Genus i historieforskningen. C. Ericsson (ed.). Lund, 146–161.
Holck, P., 1996. Norsk folkemedisin: kloke koner, urtekurer og magi. Oslo: Cappelen.
Jākobsons, F., 1927. Pārskats par izrakumiem Upmaļu līdzenos kapos. 1927. g. 20. VII – 1. VIII. LNVM AD arhīvs: AA12; 1927. gada vasaras izrakumi. Upmaļi. Baižkalna pagasts. Cēsu apriņķis. LNVM AD arhīvs: AA11.
Ķimsis, J., Ranka, R., Vilcāne, A., Gerhards, G., 2022. Molekulāro metožu pielietojums dzimuma noteikšanai neviennozīmīgā Latvijas dzelzs laikmeta apbedījumā. No: Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Vēstures katedras zinātnisko rakstu krājums, 25. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 138–144.
Kimsis, J., Petersone-Gordina, E., Poksane, A., Vilcāne, A., Moore, J., Gerhards, G., Ranka, R., 2023. Application of natural sciences methodology in archaeological study of Iron Age burials in Latvia: pilot study. Forensic Science, Medicine and Pathology, 19, 8–15. DOI: https://doi.org/10.1007/s12024-022-00553-7
Kuniga, I., 2000. Kristapiņu kapulauks, 8. gs. beigas – 12. gs. Rīga: RaKa.
Kuniga, I., 2016. Aizsardzības izrakumi Kristapiņu kapulaukā. Arheoloģija un etnogrāfija, 29. Rīga: Zinātne, 82–103.
Lehtosalo-Hilander, P. L. 1983. Gutarnas förbindelser med Finland. In: I. Jansson (ed.). Gutar och Vikingar. Stockholm: Statens Historiska Museum, 288–305.
Linderholm, A., Jonson, C. H., Svensk, O., Lidén, K., 2008. Diet and status in Birka: stable isotopes and grave goods compared. Antiquity, 82, June 2008, 446–461. DOI: https://doi.org/10.1017/S0003598X00096939
Liversidge, H. M., Molleson, T. I., 1999. Developing permanent tooth length as an estimate of age. Journal of Forensic Sciences, 44, 917–920. DOI: https://doi.org/10.1520/JFS12016J
Loth, S. R., Henneberg, M., 2001. Sexually Dimorphic Mandibular Morphology in the First Few Years of Life. American Journal of Physical Anthropology, 115, 179–186. DOI: https://doi.org/10.1002/ajpa.1067
MacKinnon, A. T., Passalacqua, N. V. and Bartelink, E. J., 2019. Exploring diet and status in the Medieval and Modern periods of Asturias, Spain, using stable isotopes from bone collagen. Archaeological and Anthropological Sciences, 11, 3837–3855. DOI: https://doi.org/10.1007/s12520-019-00819-2
Malonaitis, A., 2008. Geležiniai siauraašmeniai kirviai Lietuvoje. Vilnius: Vilniaus pedagoginio universiteto leidykla.
Mays, S., 2021. The Archaeology of Human Bones, 3rd edition. New York: Routledge. DOI: https://doi.org/10.4324/9781315171821
Mägi, M., 2018. In Austrvegr: The Role of the Eastern Baltic in Viking Age Communication across the Baltic Sea. London: Brill Academic Publishers. DOI: https://doi.org/10.1163/9789004363816
Moilanen U., Kirkinen T., Saari N. J., et al., 2022. A Woman with a Sword? – Weapon Grave at Suontaka Vesitorninmäki, Finland. European Journal of Archaeology, 25 (1), 42–60. DOI: https://doi.org/10.1017/eaa.2021.30
Moore, H., 2000. Bodies on the Move: Gender, Power and Material Culture. In: J. Thomas (ed.). Interpretive Archaeology – A Reader. London: Leicster University Press, 317–328.
Nielsen, J., and Wohlert, M., 1991. Chromosome Abnormalities Found Among 34910 Newborn Children: Results from a 13-Year Incidence Study in Århus, Denmark. Human Genetics, 87, 81–83. DOI: https://doi.org/10.1007/BF01213097
Parker Pearson, M., 1999. The archaeology of death and burial. Phoenix Mill: Sutton Publishing Limited.
Pētersone-Gordina, E., Gerhards, G., Vilcāne, A., Millard, A. R., Moore, J., Ķimsis, J., Ranka, R., 2022. Diet and social status in the Lejasbitēni Iron Age population from Latvia. Journal of Archaeological Science, 44. DOI: 10.1016/j.jasrep.2022.103519. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jasrep.2022.103519
Pētersone-Gordina, E., Gerhards, G., Vilcāne, A., et al., 2023. The first dietary stable isotope data from the Čunkāni-Dreņģeri Iron Age population (seventh-eleventh centuries CE) from Latvia. Archaeological and Anthropological Sciences, 15, 185. DOI: https://doi.org/10.1007/s12520-023-01880-8
Radiņš, A., 1999. 10.–13. gadsimta senkapi latgaļu apdzīvotajā teritorijā un Austrumlatvijas etniskās, sociālās un politiskās vēstures jautājumi. Sēr. Latvijas Vēstures muzeja raksti: arheoloģija, 5. Rīga: N.I.M.S.
Radiņš, A., 2006. Lower Daugava Area in the 1st–11th Century. Ethnic, Economic, Social and Political Change – on the Question of Activity along Daugava Waterway. In: M. Bertašius (ed.). Transformatio Mundi. The Transition from the Late Migration Period to the Early Viking Age in the East Baltic. Kaunas: Kaunas University of Technology, 81–92.
Reimer, P., Austin, W., Bard, E., et al., 2020. The IntCal20 Northern Hemisphere radiocarbon age calibration curve (0–55 cal kBP). Radiocarbon, 62, 725–757. DOI: https://doi.org/10.1017/RDC.2020.41
Skoglund, P., Storå, J., Götherström, A., Jakobsson, M., 2013. Accurate sex identification of ancient human remains using DNA shotgun sequencing. Journal of Archaeological Science, 40, 4477–4482. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jas.2013.07.004
Schoeninger, M. J., DeNiro, M. J. and Tauber, H., 1983. Stable nitrogen isotope ratios of bone collagen reflect marine and terrestrial components of prehistoric human diet. Science, 220, 1381–1383. DOI: https://doi.org/10.1126/science.6344217
Simniškytė, A., 2007. Weapons in Iron Age womenís graves. Archaeologia Baltica, 8, 283–291.
Stewart, N. A., Molina, G. F., Issa, J. P. M., Yates, N. A., Sosovicka, M., Vieira, A. R., ... and Gerlach, R. F., 2016. The identification of peptides by nanoLC-MS/MS from human surface tooth enamel following a simple acid etch extraction. RSC Advances, 6 (66), 61673–61679. DOI: https://doi.org/10.1039/C6RA05120K
Stewart, N. A., Gerlach, R. F., Gowland, R. L., Gron, K. J., and Montgomery, J., 2017. Sex determination of human remains from peptides in tooth enamel. Proceedings of the National Academy of Sciences, 114 (52), 13649–13654. DOI: https://doi.org/10.1073/pnas.1714926115
Šnē, A., 2002. Sabiedrība un vara: Sociālās attiecības Austrumlatvijā aizvēstures beigās. Rīga: Intelekts.
Šnē, A. 2003. Sievietes sociālais statuss Austrumlatvijas sabiedrībās aizvēstures beigās (7.–12. gs.). Latvijas Vēsture, 4 (52), 5–15.
Šnē, A. 2008. Kuršu vikingi: vēsturiskās iespējas un vēstures mīti. No: Pētījumi kuršu senatnē: rakstu krājums. Sēr. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti: arheoloģija, 14. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 181–190.
Šnore, E., 1987. Kivtu kapulauks. Rīga: Zinātne.
Thomas, D. H., 1989. Archaeology. Fort Worth: Holt, Rinehart and Winston.
Tvauri, A., 2012. The Migration Period, Pre-Viking Age, and Viking Age in Estonia. Estonian Archaeology, 4. Tartu: Tartu University Press. DOI: https://doi.org/10.26530/OAPEN_423944
Ubelaker, D. H., 1989. Human Skeletal remains. Excavation, Analysis, Interpretation. 2nd ed. Washington.
Urtāns, V., 1961, 1962, 1963, 1964. Pārskats par arheoloģiskajiem izrakumiem Aizkraukles Lejasbitēnu kapulaukā. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Arheoloģijas departaments, AA: 419, 420, 421, 422.
Urtāns, V. 1962a. Ko jaunu deva izrakumi Aizkraukles Lejasbitēnos. No: Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga: [Zinātne], 15–17.
Urtāns, V., 1962b. Kalniešu II kapulauks. Latvijas PSR Vēstures muzeja raksti. Arheoloģija. Rīga: Latvijas PSR Kultūras ministrijas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 6. tipogrāfijas nodaļa, 37–82.
Urtāns, V., 1965. Izrakumi Lejasbitēnu un Lejasziedu apmetnēs, Kalnaziedu pilskalnā un Lejasbitēnu kapulaukā. No: Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. Rīga: [Zinātne], 21–24.
Urtāns, V., 1966. Izrakumi Cesvaines pilskalnā un kapulaukā pie Lucēm. No: Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: [Zinātne], 29–31.
Urtāns, V., 1970. Etniskās atšķirības apbedīšanas tradīcijās un kapu inventārā 5.–9. gs. Arheoloģija un etnogrāfija, 9. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 61–85.
Vankina, L., 1972. Pārskats par arheoloģiskajiem izrakumiem Boķu–Priednieku kapulaukā 1961. gadā no 6.07. līdz 31.08. LNVM AD arhīvs: AA 315.
Vankina, L., 1962. Arheoloģiskie izrakumi Boķu kapulaukā 1961. gadā. No: Referātu tēzes zinātniskai atskaites sesijai par 1961. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga: [Zinātne], 13–15.
Vasks, A., 2018. Latvijas aizvēsture (10 500. g. pr. Kr. – 1200. g. pēc Kr.). No: J. Stradiņš (red.). Latvija un latvieši: akadēmiskie raksti, 2. sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 9–36.
Veroni, A., Nikitovic, D., Schillaci, M. A., 2010. Breif Communication: Sexual Dimorphism of the Juvenile Basicranium. American Journal of Physical Anthropology, 141, 147–151. DOI: https://doi.org/10.1002/ajpa.21156
Visootsak, J. and Graham, J. M., 2006. Klinefelter Syndrome and Other Sex Chromosomal Aneuploidies. Orphanet Journal of Rare Diseases, 1, 42. DOI: https://doi.org/10.1186/1750-1172-1-42
Walker, P. L., 1995. Problems of preservation and sexism in sexing: some lessons from historical collections for palaeodemographers. In: A. Herring, S. R. Saunders (eds.). Grave Reflections: Portraying the Past through Cemetery Studies. Torronto: Canadian Scholars’ Press, 31–44.
Walker, P. L., and Cook, D. C., 1998. Brief communication: gender and sex: vive la difference. American Journal of Physical Anthropology, 106, 255–259. DOI: https://doi.org/10.1002/(SICI)1096-8644(199806)106:2<255::AID-AJPA11>3.0.CO;2-#
Zirne, S., 2003. Pārskats par arheoloģiskajiem izrakumiem Smoņu senkapos Gulbenes raj. Stāmerienas pag. laikā no 2003. gada 22.–30. jūlijam. LNVM AA 690.
Zirne, S., 2004. Arheoloģiskie aizsardzības izrakumi Smoņu senkapos. No: Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 50–52.
Žulkus V., Jarockis R., 2013. Vikingų laikai ir ikivalstybinis laikotarpis. Lietuvos archeologija, 4. Klaipėda: Klaipėdos universiteto leidykla.
