Ieskats neolīta podniecības tehnoloģijās Latvijas piejūras teritorijā: Siliņupes un Slocenes apmetņu keramikas analīze
DOI:
https://doi.org/10.22364/aue.33.04Atslēgvārdi:
tehnoloģijas, neolīts, keramika, petrogrāfija, rentgenstaru fluorescences spektroskopijaKopsavilkums
Pētījumā aplūkoti Latvijas piejūras reģiona neolīta keramikas tehnoloģiskie aspekti, pamatojoties uz Siliņupes un Slocenes apmetņu materiāla izpēti. Keramika analizēta makroskopiski un ar stereomikroskopu, kā arī ar petrogrāfijas un rentgenstaru fluorescences spektroskopijas metodēm. Apzināti un analizēti vietējie māla resursi. Noskaidrots, ka Siliņupes un Slocenes apmetņu keramika darināta no dažādas izcelsmes māliem, bet neviens no tiem nav no konstatētajām iegulām. Izšķiramas desmit veidmasas grupas, kas savstarpēji abās apmetnēs negrupējas. Tas liecina par dažādām māla masas sagatavošanas tradīcijām un tehnoloģiskajiem aspektiem, kas abās apmetnēs būtiski atšķiras. Kā liesinātāji izmantotas lielo saldūdens gliemeņu, kā arī jūrā dzīvojošo sirsniņgliemeņu čaulas, šamots un sasmalcināti kauli. Trauki bijuši lieli, plānām sienām, uz to virsmas konstatēts apkvēpums un ēdiena piedeguma paliekas, kas norāda, ka trauki lietoti ēdiena gatavošanai. Trauku virsma bijusi švīkāta, tie rotāti, izmantojot dažādus spiedogus, t. sk. no cūkdelfīna žokļiem izgatavotus darbarīkus.
Atsauces
Avoti
Stilborg, O., 2014. An Early Neolithic bone-tempered sherd from Latvia. A report from SKEA (Stilborg Ceramic Analyses).
Vankina, L., 1956. Pārskats par arheoloģiskiem izrakumiem apmetnē Siliņupes krastā, Lapmežciemā, Tukuma rajonā, 1954. g. 17. V – 1. VI. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuve, 19.
Zagorska, I., 1989. Pārskats par arheoloģiskajiem izrakumiem Tukuma rajona Lapmežciemā Siliņupes apmetnē 1988. gadā. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuve, 655.
Zagorska, I., 1991. Pārskats par arheoloģiskajiem izrakumiem Tukuma rajona Lapmežciemā Siliņupes neolīta apmetnē 1989. gadā. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuve, 815.
Literatūra
Andrade, F. A., Al-Quereshi, H. A., Hotza, D., 2011. Measuring the plasticity of clays: A review. Applied Clay Science, Vol. 51, Issues 1–2, 1–7. DOI: 10.1016/j.clay.2010.10.028. DOI: https://doi.org/10.1016/j.clay.2010.10.028
Arnold, D., 2006. The Thershold Model for Ceramic Resources: A Refinement. In: D. Gheorghiu (ed.). Ceramic Studies. Papers on the Social and Cultural Significance on Ceramics in Europe and Eurasia from Prehistoric to Historic Times. BAR International Series, 3–9.
Bērziņš, V., 1999. Sārnates neolīta apmetnes māla bļodiņas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 17–26.
Bērziņš, V., 2003. Sārnates apmetnes keramikas klasifikācija un statistiska analīze. Arheoloģija un Etnogrāfija, 21, 53–74.
Bērziņš, V., 2008. Sārnate: living by a coastal lake during the East Baltic Neolithic. Oulu: Oulun Yliopisto.
Bērziņš, V., Ceriņa, A., Kalniņš, M., Lŏugas, L., Lübke, H., Meadows, J., 2016. Priedaine: a Neolithic site at the head of the Gulf of Riga. Archaeologia Baltica, 23, 12–37. DOI: https://doi.org/10.15181/ab.v23i0.1294
Bērziņš, V., Čakare, A., 2022. Pattern and variation in jewellery production sequences: Analysis of 4th millennium BC amber assemblages from the Latvian coast. Documenta Praehistorica, 49, 2–17. DOI: https://doi.org/10.4312/dp.49.5
Bērziņš, V., Čakare, A., Kalniņš, M., Lõugas, L., Mīlgrāve, I., Zagorska, I., 2022. Amber wind and porpoise jaw: Resource use at Siliņupe (fourth mill. BC) on the Baltic’s Gulf of Riga coast. The Journal of Island and Coastal Archaeology. DOI: 10.1080/15564894.2022.2125127. DOI: https://doi.org/10.1080/15564894.2022.2125127
Bērziņš, V., Dumpe, B., 2016. Cūkdelfīnu zobu iespiedumi neolīta keramikas rotājumā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 5–27.
Bērziņš, V., Kalniņš, M., 2014. Arheoloģiskie izrakumi Slocenes I neolīta apmetnē 2013. No: J. Urtāns, I. L. Virse (sast.). Arheologu pētījumi Latvijā 2012. un 2013. gadā. Rīga: Nordik, 14–18.
Brorsson, T., Blank, M., Bakunic Fridén, I., 2018. Mobility and exchange in the Middle Neolithic: Provenance studies of Pitted Ware and Funnel Beaker pottery from Jutland, Denmark and the west coast of Sweden. Journal of Archaeological Science: Reports, 20, 662–674. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jasrep.2018.06.004
Cordell, A., Wallis, N., Kidder, G., 2017. Comparative Clay Analysis and Curation for Archaeological Pottery Studies. Advances in Archaeological Practice, 5 (1), 93–106. DOI: https://doi.org/10.1017/aap.2016.6
Courel, B., Robson, H. K., Lucquin, A., Dolbunova, E., Oras, E., Adamczak, K., Andersen, S. H., Astrup, P. M., Charniauski, M., Czekaj-Zastawny, A., Ezepenko, I., et al., 2020. Organic residue analysis shows sub-regional patterns in the use of pottery by Northern European hunter-gatherers. Royal Society Open Science, 7. DOI: 10.1098/rsos.192016. DOI: https://doi.org/10.1098/rsos.192016
Dumpe, B., 2006. Podniecība Latviešu folklorā. Kultūras Krustpunkti, 3, 32–43. DOI: https://doi.org/10.55877/cc.vol3.349
Dumpe, B., Bērziņš, V., Stilborg, O., 2011. A dialogue across the Baltic on Narva and Ertebølle pottery. In: S. Hartz, F. Lüth, T. Terberger (eds.). Papers of the Seminar “Early Pottery in the Baltic – Dating, Origin and Social Context”, Schleswig, 20th–21st October 2006. Bericht der Römisch-Germanischen Kommission, 2008, 89. Römisch-Germanische Kommission des Deutschen Archäologischen Instituts, Frankfurt, 409–441.
Gosselain, O., Livingstone Smith, A., 2005. The Source Clay Selection and Processing Practices in Sub-Saharan Africa. In: A. Livingstone Smith, D. Bosquet, R. Martineau (eds.). Pottery Manufacturing Processes: Reconstruction and Interpretation. British Archaeological Reports, 33–47.
Holmqvist, E., Larsson, M. Å., Kriiska, A., Palonen, V., Pesonen, P., Mizohata, K., Kouki, P., Räisänen, J., 2018. Tracing grog and pots to reveal Neolithic Corded Ware Culture contacts in the Baltic Sea region (SEM-EDS, PIXE). Journal of Archaeological Science, 91, 77–91. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jas.2017.12.009
Jordan, M. J., Prufer, M. K., 2020. Identifying Local and Non-Local Pottery in Three Tombs at Uxbenká, Toledo District: Results of Thin Section Analysis. Research Reports in Belizean Archaeology, 17, 209–219.
Kiršners, A., 2015. Īsu laika rindu un to raksturojošo parametru apstrādes sistēma prognozēšanas uzdevumiem. Promocijas darbs. Rīga: RTU.
Kudelić, A., 2017. Preparation and composition of clay paste in Bronze Age pottery from north-western Croatia: the role of experiments. The Old Potter’s Almanack, 22 (1), 2–14.
Kuršs, V., Stinkule, A., 1972. Māli Latvijas zemes dzīlēs un rūpniecībā. Rīga: Liesma.
Mārtinsone, K., Pipere, A., 2024. Pētniecības terminu skaidrojošā vārdnīca: galveno komponentu analīze. Rīgas Stradiņa universitāte. https://www.rsu.lv/petniecibas-terminu-vardnica/galveno-komponentu-analize [skatīts 29.01.2024.].
Minc, D. L., Sherman, R., Elson, C., Winter, M., Redmond, M. E., Spencer, S. C., 2016. Ceramic provenance and the regional organization of pottery production during the later Formative periods in the Valley of Oaxaca, Mexico: Results of trace-element and mineralogical analyses. Journal of Archaeological Science: Reports, 8, 28–46. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jasrep.2016.05.016
Mökkonen, T., 2008. A review of Neolithic multi-room housepits as seen from the Meskäärtty site in Virolahti parish, extreme south-eastern Finland. Estonian Journal of Archaeology, 12 (2), 114–151. DOI: https://doi.org/10.3176/arch.2008.2.02
Nielsen, F., 2016. Introduction to HPC with MPI for Data Science. Springer International Publishing, 221–239. DOI: https://doi.org/10.1007/978-3-319-21903-5
Piličiauskas, G., 2018. Virvelines keramikos kultūra Lietuvoje 2800–2400 cal BC. Vilnius: Lietuvos istorijos institutas. DOI: https://doi.org/10.33918/virvelines
Quinn, P. S., 2013. Ceramic Petrography: The Interpretation of Archaeological Pottery & Related Artefacts in Thin Section. Archeopress. DOI: https://doi.org/10.2307/j.ctv1jk0jf4
Ramsey, C. B., 2009. Bayesian analysis of radiocarbon dates. Radiocarbon, 51 (1), 337–360. DOI: https://doi.org/10.1017/S0033822200033865
Reimer, P. J., Austin, W. E. N., Bard, E., Bayliss, A., Blackwell, P. G., Ramsey, C. B., Butzin, M., Cheng, H., Edwards, R. L., Friedrich, M., et al., 2020. The IntCal20 Northern Hemisphere Radiocarbon Age Calibration Curve (0–55 calkBP). Radiocarbon, 62 (4): 725–757. DOI: https://doi.org/10.1017/RDC.2020.41
Segliņš, V., Brangulis, A., 1996. Latvijas zemes dzīļu resursi. Valsts ģeoloģijas dienests. https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vpp/mali_latvija/visp_geol/LATVIJAS_ZEMES_DZILU_RES_1998_pdf.pdf [skatīts 23.06.23.].
Sobkowiak-Tabaka, I., Kurzawska, A., Szczepaniak, M., Grześkowiak, M., Fleszar, M., Diachenko, A., Levinzon, Y., 2022. Shell-tempered pottery: A case study of Tripolye cooking pots. 7th Archaeological Research & New Technologies: 6–8 October 2022. Book of abstracts. Kalamata, 62–63.
Spataro, M., Oras, E., Lucquin, A., Bērziņš, V., 2021. Hunter-fisher-gatherer pottery production and use at the Neolithic shell-midden of Riņņukalns, Latvia. Antiquity, 95 (384), 1446–1463. DOI: https://doi.org/10.15184/aqy.2021.127
Šatavičė, E., 2023. Neolito bendruomenės ir jų keramika Pietryčių Lietuvoje. Daktaro disertacijos santrauka (disertācijas kopsavilkums). Vilniaus Universitetas – Lietuvos istorijos institutas.
Vankina, L., 1974. Sārnates tipa atradumi Latvijas neolīta apmetnēs. Arheoloģija un Etnogrāfija, 11, 39–52.
Vītiņš, J., 1941. Ķemeru sēravotu aizsargājamais apvidus. I daļa. Vispārīga rakstura pētījumi. Rīga: Zemes bagātību pētīšanas institūts.
Whitbread, K., I., 2003. Clays of Corinth: The Study of a Basic Resource for Ceramic Production. Corinth, the Centenary: 1896–1996, 20, 1–13. DOI: https://doi.org/10.2307/4390713
Zagorska, I., 1990. Arheoloģiskie izrakumi Lapmežciemā. No: E. Mugurēvičs (atb. red.). Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1988. un 1989. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 181–188.
Zagorska, I., 2000. Sea mammal hunting strategy in the Eastern Baltic. Lietuvos Archeologija, 19, 275–285.
Zagorska, I., 2003. The “Gold Coast” of the Gulf of Riga. In: W. C. Beck, I. B. Loze, J. M. Todd (eds.). Amber in Archaeology. Proceedings of the Fourth International Conference on Amber in Archaeology. Talsi 2001. Riga: Institute of the History of Latvia Publishers, 106–115.
