Izdegšana un garīgās veselības problēmas kā profesijas maiņas iemesls: būtiskie apsvērumi jaunas profesijas izvēlē

Autori

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.57.10

Atslēgvārdi:

profesijas maiņa, profesionālā mobilitāte, profesijas izvēle, garīgā pārslodze, izdegšana, darba un privātās dzīves līdzsvars

Kopsavilkums

Vairākās nozarēs intensīvs darbs tiek aplūkots kā norma, tāpēc savu interešu aizstāvēšana tiek uztverta drīzāk kā normas pārkāpums, nevis kā likumiskas strādājošo tiesības

Autora biogrāfija

  • Oksana Žabko, Baltic ­Institute of Social Sciences

    Oksana Žabko, sociālo zinātņu maģistre socioloģijā, ir nodibinājuma Baltic ­Institute of Social Sciences pētniece un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes socioloģijas doktorantūras studente. Savu profesionālo darbību veltījusi darba tirgus pētījumiem vairāk nekā 15 gadu garumā, citstarp pētījusi darba un privātās dzīves līdzsvarošanas iespējas, cilvēkresursu piesaistes problemātiku, strādājošo prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām, motivāciju un iespējas iesaistīties pieaugušo izglītībā. Sava promocijas darba tēmu par profesijas maiņas apstākļiem, to raksturīgākajiem modeļiem un pieaugušo izglītības piedāvājuma atbilstību šīs pārmaiņas piedzīvojošo strādājošo vajadzībām izvēlējusies, sekojot mūsdienu darba tirgū novērotajām attīstības tendencēm.

Atsauces

Ahn, J.; Dik, B. J.; Hornback, R. (2017) The experience of career change driven by a sense of calling: An Interpretative Phenomenological Analysis approach. Journal of Vocational Behavior, 102, 48–62. https://doi.org/10.1016/j.jvb.2017.07.003.

Barthauer, L.; Kaucher, P.; Spurk, D.; Kauffeld, S. (2020) Burnout and career (un)sustainability: Looking into the Blackbox of burnout triggered career turnover intentions. Journal of Vocational Behavior, 117. https://doi.org/10.1016/j.jvb.2019.103334.

Bela, B. (2018) Nabadzības strupceļš: grūtību akumulācija un risinājumu meklējumi sieviešu pieredzes stāstos. Bela, B. (ed.) Ilgtspējīga attīstība un sociālās inovācijas. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 140–166.

Bela-Krūmiņa, B. (2004) Dzīvesstāsti kā sociāli vēstījumi. Promocijas darbs. Rīga : Latvijas Universitāte.

Bertaux, D.; Kohli, M. (2008) The life story approach: a continental view. Harrison, B. (ed.) Life Story Research, I. London : Sage Publications, 42–65.

Blau, G. (2000) Job, organizational, and professional context antecedents as predictors of intent for interrole work transitions. Journal of Vocational Behavior, 56, 330–345. https://doi.org/10.1006/jvbe.1999.1718.

Boersma, K.; Karin Lindblom (2009) Stability and change in burnout profiles over time: A prospective study in the working population. Work & Stress, 23, 3, 264–283. https://doi.org/10.1080/02678370903265860.

Boštjančič, E.; Koračin, N. (2014) Returning to work after suffering from burnout syndrome: Perceived changes in personality, views, values, and behaviors connected with work. Psihologija, 47, 1, 131–147. Pieejams: http://www.doiserbia.nb.rs/img/doi/0048-5705/2014/0048-57051401131B.pdf (12.05.2021.).

Carless, S. A.; Arnup, J. L. (2011) A longitudinal study of the determinants and outcomes of career change. Journal of Vocational Behavior, 78, 1, 80–91. https://doi.org/10.1016/j.jvb.2010.09.002.

De Vos, A.; Jacobs, S.; Verbruggen, M. (2021) Career transitions and employability. Journal of Vocational Behavior, 126. https://doi.org/10.1016/j.jvb.2020.103475.

Eurofound (2018) Burnout in the workplace: A review of data and policy responses in the EU. Luxembourg : Publications Office of the European Union.

Eurofound (2021) COVID-19: Implications for employment and working life, COVID-19 series. Luxembourg : Publications Office of the European Union.

Hughes, R. E. (2001) Deciding to leave but staying: teacher burnout, precursors and turnover. The International Journal of Human Resource Management, 12, 2, 288–298. https://doi.org/10.1080/713769610.

Ministru kabinets (2006) Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība: Ministru kabineta noteikumi Nr. 908 (06.11.2006.). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/147550-arodslimibu-izmeklesanas-un-uzskaites-kartiba (12.05.2021.).

Pranka, M. (2015) Biogrāfiskā pieeja biogrāfiskā pārrāvuma individuālo un sociālo aspektu analīzē. Promocijas darbs. Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte.

Ruiz Castro, M.; Van Der Heijden, B., Henderson, E. L. (2020) Catalysts in career transitions: Academic researchers transitioning into sustainable careers in data science. Journal of Vocational Behavior, 122. https://doi.org/10.1016/j.jvb.2020.103479.

Sacchi, S.; Kriesi, I.; Buchmann, M. (2016) Occupational mobility chains and the role of job opportunities for upward, lateral and downward mobility in Switzerland. Research in Social Stratification and Mobility, 44. https://doi.org/10.1016/j.rssm.2015.12.001.

Sīlis, V. (2006) Rūpes par veselību un dzīves kvalitāte. Bela, B.; Tisenkopfs, T. (sast.) Dzīves kvalitāte Latvijā. Rīga : Zinātne, 179–216.

Tetere, A. (2015) Vardarbības pārvarēšanas pieredze sieviešu dzīvesstāstos. Latvijas Universitātes Raksti / Acta Universitatas Latviensis, Socioloģija/Sociology, 808, 102–114.

Van Esbroeck, R.; Tibos, K.; Zaman, M. (2005) A Dynamic Model of Career Choice Development. International Journal for Educational and Vocational Guidance, 5, 1, 5–18. https://doi.org/10.1007/s10775-005-2122-7.

Wengraf, T. (2001) Qualitative research interviewing: Biographic narrative and semi-structured methods. London : Sage Publications.

Zimmerman, R. D.; Swider, B. W.; Arthur, J. B. (2020) Does turnover destination matter?: Differentiating antecedents of occupational change versus organizational change. Journal of Vocational Behavior, 121. https://doi.org/10.1016/j.jvb.2020.103470.

Lejupielādes

Publicēts

2021-11-15

Žurnāla numurs

Sēj. 57 (2021): Akadēmiskā Dzīve

Sadaļa

Raksti

Kā citēt

Žabko, O. (2021). Izdegšana un garīgās veselības problēmas kā profesijas maiņas iemesls: būtiskie apsvērumi jaunas profesijas izvēlē . Akadēmiskā Dzīve, 57, 97-104. https://doi.org/10.22364/adz.57.10