Lietuviešu valstybė ‘valsts’ – Simona Daukanta aizguvums no latviešu valodas

Autori

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.59.07

Atslēgvārdi:

Simonas Daukantas, liet. valstybė, la. valstība, Wolfgang Lazius, Joachim Lelewel, Povilas Višinskis

Kopsavilkums

Lietuviešu valodā pārņemt vārdu “valstybė” varēja pamudināt darbs Rīgas gubernatūrā.

Autoru biogrāfijas

  • Giedŗus Subačus

    Giedŗus Subačus (Giedrius Subačius), Čikāgas (ASV) Ilinoisas Universitātes (University of Illinois at Chicago) profesors un Lietuvas studiju katedras vadītājs, kā arī zinātniskais līdzstrādnieks Lietuvas vēstures institūtā Viļņā. Viņa galvenās zinātniskās intereses ir vēsturiskā sociolingvistika, Eiropas standartvalodu attīstība, lin­gvistiskās domas vēsture, ortogrāfijas vēsture, lietuviešu valodas un imigrācijas ASV vēsture. Viņš ir sagatavojis un izdevis vairākus 19. gadsimta lietuviešu valodniecības manuskriptu zinātniskus izdevumus. Viņa jaunākās monogrāfijas ir: Simono Daukanto Rygos ortografija (1827–1834) [Simona Daukanta Rīgas ortogrāfija (1827–1834)] (2018), Simono Daukanto Sankt Peterburgo ortografija (1834–1846) [Simona Daukanta Sanktpēterburgas ortogrāfija (1834–1846)] (2021). G. Subačus ir lietuviešu vēsturiskās sociolingvistikas zinātniskā žurnāla Archivum Lithuanicum (1.–24. sēj., kopš 1999) dibinātājs un redaktors.

  • Pēteris Vanags

    Pēteris Vanags, Latvijas Universitātes latviešu diahroniskās valodniecības profesors, kā arī Stokholmas Universitātes baltu valodu profesors. Viņa galvenie pētījumu virzieni saistīti ar baltu valodu vēsturi, īpaši latviešu rakstu valodas agrīno periodu (16.–18. gs.). Viņš ir izdevis faksimila izdevumu ar 1705. gada četrvalodu vārdnīcas komentāriem Wörter-Büchlein, vārdnīciņa, kā dažas parastas lietas tiek dēvētas vācu, zviedru, poļu un latviešu valodā (1999), monogrāfiju Luterāņu rokasgrāmatas avoti: vecākā perioda (16. gs. – 17. gs. sākuma) latviešu teksti (2000). Bijis grāmatas Common Roots of the Latvian and Estonian Literary Languages (2008) līdzredaktors. Publicējis arī daudz rakstu periodikā un citos izdevumos par baltu valodu vēsturi. LU baltu valodniecības žurnāla Baltu filoloģija atbildīgais redaktors (kopš 1996).

Atsauces

Adolphi, H. (1685) Vermehretes Lettiſches Hand=Buch [...]. Mitau : George Radetzky.

Ambrazas, S. (2000) Daiktavardžių darybos raida, 2. Lietuvių kalbos vardažodiniai vediniai. Vilnius : Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas.

Arbuzovs, L. (1920) Latviešu tēvreizes senos tekstos. Izglītības ministrijas mēnešraksts, 10, 357–362.

Augstkalns, A. (1930) Par vecajām tēvreizēm. Izglītības ministrijas mēnešraksts, 1, 309–311.

Biezais, H. (1973) Beiträge zur Lettischen Kultur- und Sprachgeschichte. Acta academiae aboensis, ser. A, 47 (2). Åbo : Åbo akademi.

Būga, K. (1958) Rinktiniai raštai, 1, sudarė Zigmas Zinkevičius. Vilnius : Valstybinė politinės ir mokslinės literatūros leidykla.

[Daukantas, S.] (1831–1834) ISTORYJE EMAYTYSZKA. Lietuvių literatūros ir tautosakos instituto biblioteka: f. 1 – SD 2 (rokraksts, autogrāfs).

[Daukantas, S.] (1833) DARUS Letuwiu er iamaitiu suraszy S. TIEWELIS, u. z. [...] Metusy 1833. Vilniaus universiteto bibliotekos Rankraščių skyrius: f. 1 – D 66 (rokraksts, noraksts).

[Daukantas, S.] (1837) Prasmą Łotinû kałbos paraszę K. W. Myle. Petrapilie : Ispausta pas K. Hintze.

[Daukantas, S.] (1838) ODRODYS toie kningelieie essontiù żodiù, Epitome. Historiae Sacrae. Petropoli.

Daukantas, S. (1976) Raštai, 1, sudarė V[ytautas] Merkys, tekstą paruošė B[irutė] Vanagienė. Vilnius : Vaga.

Daukantas, S. (1993–1996) Simono Daukanto raštai. Didysis lenkų–lietuvių kalbų žodynas, 1–3, parengė Giedrius Subačius. Vilnius : Mokslo ir enciklopedijų leidykla, 1993–1996 (1852–1856).

Dementavičius, J. (2013) Ištariame valstybė. Daukanto politinės minties štrichai. Naujasis židinys–Aidai, 4, 245–252.

Dementavičius, J. (2015) Tarp ūkininko ir piliečio: modernėjančios Lietuvos politinės minties istorija. Vilnius : Lietuvos istorijos institutas.

Draviņš, K. (1952) Das Hasentötersche lettische Vaterunser. Studi Baltici, 9, 211–230.

Draviņš, K. (1972) Latviešu 16. gs. rakstu pieminekļi attēlos. Izlase. Archīvs, 3 (2), 147–175.

Elvers, C. (1748) Liber memorialis letticus, Oder Lettiſches Wörter=Buch [...]. RIGA : bey Samuel Lorentz Frölich.

Endzelīns, J. (1951) Latviešu valodas gramatika. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība.

Fraenkel, E. (1965) Litauisches etymologisches Wörterbuch, 2. Heidelberg : Carl Winter, Göttingen : Vanden­hoeck & Ruprecht.

Frīdenberga, A. (2012) Motivācijas attieksmes sufiksālajiem atvasinājumiem ar -ība Georga Manceļa darbos. Baltu filoloģija, 21 (2), 5–16.

Fürecker, Ch. Lettiſches und Teutſches Wörterbuch zuſahmen geſchrieben und mit fleiß geſamlet Von Chriſtopher Fürecker. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, L. dr. b. 5361 (rokraksts, noraksts). Publicēts: Trevor G. Fennell, Fürecker’s dictionary: the first manuscript (1997). Rīga : Latvijas Akadēmiskā bibliotēka.

Griškaitė, R. (2003) Dominikas Cezarijus Chodzka – Simono Daukanto kolega. Archivum Lithuanicum, 5, 263–296.

Grumadienė, L.; Žilinskienė, V. (1997) Dažninis dabartinės lietuvių kalbos žodynas (mažėjančio dažnio tvarka). Vilnius : Mokslo aidai.

Kazakėnaitė, E. (2021) Nepamet mums grēkus mūsu jeb latviešu tēvreize 16. gs. pasaules aprakstos un tēvreižu krājumos. Baltu filoloģija, 30 (1/2), 4–25.

Lange, J. (1777) Vollständiges deutſchlettiſches und lettiſchdeutsches Lexicon, nach den Hauptdialecten in Lief= und Curland auſgefertigt von Jacob Lange. Mitau : J. Fr. Steffenhagen.

Langius, J. (1685) Lettiſch=Deutſches LEXICON. Universitätsbibliothek Heidelberg, Heid. Hs. 78 (rokraksts, autogrāfs). Publicēts: Ernests Blese, Nīcas un Bārtas mācītāja Jāņa Langija 1685. gada latviski-vāciskā vārdnīca ar īsu latviešu gramatiku (1936). Rīga : Latvijas Universitāte.

Latviešu valodas gramatika. (2013) Rīga : Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.

Lazius, W. (1557) De gentium aliquot migrationibus sedibus fixis, reliquiis, linguarumque, initiis (et) immutationibus ac dialectis. Basel: Off. Oporiniana. Bayerische Staatsbibliothek München: 2 H. int. 67a.

Lelewel, J. (1808) Rzut oka na dawnosc Litewskich narodow i związki ich z Herulami. W Wilnie : Józef Zawadzki. Vilniaus universiteto biblioteka: 24/Le165.

Lietuvių kalbos žodynas 18. (1997) Vali–Vėsus, tomą redagavo: Irena Ermanytė, Gertrūda Naktinienė, Jonas Paulauskas, Ritutė Petrokienė, Dovilė Svetikienė, Zita Šimėnaitė, Vytautas Vitkauskas (vyr. redaktorius), Klementina Vosylytė. Vilnius : Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas.

Mancelius, G. (1638) LETTUS, Das iſt Wortbuch Sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettiſchen Sprache. Riga : Gerhard Schröder.

Miknys, R. (1995) Lietuvos demokratų partija 1902–1915 metais. Lietuvių atgimimo istorijos studijos, 10. Vilnius : A. Varnas.

Motieka, E. (1996) Didysis Vilniaus seimas. Lietuvių atgimimo istorijos studijos, 11. Vilnius : Saulabrolis.

Münster, S. (1550) Coſmographei oder beſchreibung aller länder, herſchafften, fürnemſten ſtetten, geſchichten, gebreüche[n], hantierungen etc. ietz zum drittem mal trefflich ſere durch Sebaſtianum Munſteru[m] gemeret vnd gebeſſert. Basel : H. Petri. Universitätsbibliothek Freiburg: J 4763, d.

Pawehlechana Muhu augſta ſchehliga eiſera, Patwaldineka wias Kreewu walſtibas etc. luddinata aur muhu Widſemmes=Gubernements=waldichanu. [Rihges=pillî, 11. September 1829.]. Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, J. Misiņa nodaļa: Inv. 17622.

Prätorius, M. (1731) Von den unter­ſchiedlichen Mund=Arten der alten Preuſſen. Acta Borussica ecclestiastica, civilia, literaria, Des 2. Bandes, Viertes Stück. Königſberg und Leipzig : Chriſtoph Gottfried Eckart.

awas eiſerikas Gohdibas un wias Kreewu=Walſtibas Patwaldineeka etc. etc. etc. Pawehlechana is Widſemmes Gubbernementes Waldichanas, wiahm muiſchahm un ſemneeku=draudſehm par ſiņņu. Rihges Pillî 1827, 27. Majâ. Latvijas Nacionālā bibliotēka: 4668 inv. 52–15298.

Schirren, C. (1859) Das Vaterunser der Heruler, als Plagiat erwiesen. Bullétin de la classe historique et philologique de l’académie Impériale de St. Pétersbourg, 16, 131–139.

Skardžius, P. (1998) Rinktiniai raštai, 3. Bendrinės kalbos kultūra, parengė Albertas Rosinas. Vilnius : Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas.

Skardžius, P. (1999) Rinktiniai raštai, 5. Akcentologija, Bendrinės kalbos kultūra, publicistika, parengė Albertas Rosinas. Vilnius : Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas.

Smoczyński, W. (2023) Słownik etymologiczny języka litewskiego. Wydanie drugie, poprawione i znacznie rozszerzone (na prawach rękopisu). Pieejams: http://rromanes.org/pub/alii/Smoczy%C5%84ski%20W.%20S%C5%82ownik%20etymologiczny%20j%C4%99zyka%20litewskiego.pdf (20.06.2023.).

Stender, G. F. (1789) Lettiſches Lexikon. In zween Theilen abgefaſſet, und den Liebhabern der lettiſchen Litteratur gewidmet von Gotthard Friedrich Stender. Mitau : J. F. Steffenhagen.

Subačius, G.; Vanags, P. (2016) Žodis valstybė – Simono Daukanto pasiskolintas latvizmas. Archivum Lithuanicum, 18, 337–372.

Subačius, G. (2018) Simono Daukanto Rygos rašyba (1827–1834). Vilnius : Lietuvos istorijos institutas.

Šlapelis, J. (1907) Svetimų ir nesuprantamų žodžių žodynėlis. Skaitytojams palengvinimas, sudarė Jurgis Šlapelis. Tilžė : E. Jagomasto spaustuvė.

Tahs eiſerikas Gohdibas un wias Kreewu=Walſtibas Patwaldineeka etc. etc. etc. Pawehlechana no waldidamas Senaht=Teeas us Widſemmes Gubbernementes Waldichanu, Taî 27. Now. 1825. Latvijas Nacionālā bibliotēka: 34 inv. 60982.

Tahs eiſerikas Gohdibas, wias Kreewu=Walſtibas Patwaldineeka Pawehlechana, dohta no Widſemmes Gubbernementes Waldichanas Rihges Eedſiwotajeem, Rihges Pillî 9. Juhli Mehn. 1826. Latvijas Nacionālā bibliotēka: L3 88.

Višinskis, P. (1901–1906) Povila Višinska vēstules no ‘Varpas’ un ‘Ūkininkas’ redakcijas arhīva (1901.–1906. g.); Vilniaus universiteto bibliotekos Rankraščių skyrius: f 1 – F 463 (rokraksti, autogrāfi).

Višinskis, P. (1905) Kiek pinigų surenka ir išleidžia Rusų vyriausybė. Vilniaus žinios, 1905 m. sausio 29 [vasario 11] d., 1.

Višinskis, P. (1964) Raštai, surinko Adolfas Sprindis. Vilnius : Vaga.

Zēvers, J. (1929) Vecas tēvreizes latviešu valodā. Izglītības ministrijas mēnešraksts, 12, 512–518.

Lejupielādes

Publicēts

2023-12-12

Žurnāla numurs

Sēj. 59 (2023): Akadēmiskā Dzīve

Sadaļa

Raksti

Licence

Autortiesības (c) 2023 Latvijas Universitāte

Creative Commons License

Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.

Kā citēt

Subačus, G., & Vanags, P. (2023). Lietuviešu valstybė ‘valsts’ – Simona Daukanta aizguvums no latviešu valodas. Akadēmiskā Dzīve, 59, 65-78. https://doi.org/10.22364/adz.59.07