Plānojot neparedzamu nākotni: kā sadzīvot ar pieaugošo neskaidrību

Autori

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.57.01

Atslēgvārdi:

nākotnes pētniecība, prognozēšana, scenāriji, pārmaiņu plānošana, virzītājspēki, sistemātiskums

Kopsavilkums

Nebūtu jāmēģina saprast, kura no nākotnēm ir visreālākā un kā cīnīties pret izaicinājumiem. Produktīvāk ir saprast, kā mēs gribētu, lai sabiedrība iziet no pandēmijas

Autoru biogrāfijas

  • Miķelis Grīviņš, Baltic Studies Centre

    Miķelis Grīviņš, Dr. sc. soc., ir zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošais pētnieks. Pētījumi skar plašu pārtikas sistēmu un lauku attīstības problēmu spektru, ieskaitot pārtikas sistēmu organizāciju, pārtikas aprites ilgtspēju, pārtikas patēriņa paradumus, nākotnes izaicinājumus un savvaļas produktus. Līdzdarbojies vairāk nekā 10 Eiropas Savienības 7. ietvarprogrammas un programmas Apvārsnis 2020 pētījumu projektos, kā arī virknē reģionālu un vietēju projektu. Latvijas Zinātnes padomes vēlētais eksperts, Eiropas Komisijas eksperts, kā arī eksperts Norvēģijas Zinātnes padomē, Polijas Nacionālajā zinātnes centrā, Serbijas Zinātnes fondā un virknē starptautisku organizāciju.

  • Anda Ādamsone-Fiskoviča, Baltic Studies Centre

    Anda Ādamsone-Fiskoviča, Dr. sc. soc., ir zinātniskā institūta Baltic Studies Centre pētniece. Ieguvusi maģistra un doktora grādu socioloģijā Latvijas Universitātē, kā arī maģistra grādu zinātnes un tehnoloģijas studijās Linšēpingas (Linköping) Universitātē (Zviedrija). Aktuālās pētnieciskās intereses saistītas ar dažādiem zināšanu formālās un neformālās ieguves aspektiem, zināšanu kopradi, lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmām, individuālu lauksaimnieku un saimniecību darbības stratēģijām, ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu, aprites ekonomiku, agroekoloģijas praksēm, kā arī digitalizācijas sociālajiem izaicinājumiem. Piedalījusies daudzu starptautisku, kā arī nacionāla mēroga pētījumu īstenošanā, tostarp Eiropas Savienības 7. ietvarprogrammas un pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 projektos. Publicējusies tādos akadēmiskajos žurnālos kā The Journal of Agricultural Education and Extension, Global Food Security, Technology in Society, Science and Public Policy u. c.

Atsauces

Aligica, P. D. (2003) Prediction, explanation and the epistemology of future studies. Futures, 35. https://doi.org/10.1016/S0016-3287(03)00067-3

Bell, W. (1999) The sociology of the future and the future of sociology. Sociological Perspectives, 39, 1, 39–57.

Bezold, C. (2009) Jim Dators Alternative Futures and the Path to IAF’s Aspirational Futures. Journal of Future Studies, 14, 2, 123–134.

Boulton, J. G.; Allen, P. M.; Bowman, C. (2015) Embracing complexity: Strategic perspectives for an age of turbulence. Oxford.

Dator, J. (1979) The Futures of Cultures and Cultures of the Future. Marsella et al. (eds.) Perspectives on Cross Cultural Psychology. New York : Academic Press.

Dufva, M. (2020). What are megatrends. SITRA. Pieejams: https://www.sitra.fi/en/articles/what-are-megatrends/ (12.09.2021.).

Fergnani, A.; Jackson, M. (2019) Extracting scenario archetypes: A quantitative text analysis of documents about the future. Futures and Foresight Science, 1, 2, e17. https://doi.org/10.1002/ffo2.17

Fergnani, A.; Song, Z. (2020) The six scenario archetypes framework: A systematic investigation of science fiction films set in the future. Futures, 124, 102645. https://doi.org/10.1016/j.futures.2020.102645.

Gladwell, M. (2000) The Tipping Point: How Little Things Can Make a Big Difference. Little, Brown and Company.

Godhe, M.; Goode, L. (2018) Critical Future Studies – A Thematic Introduction. Culture Unbound, 10, 2, 151–162.

Grivins, M.; Halloran, A.; M. Kale, M. (2020) Eight megatrends in Nordic-Baltic food systems. Pieejams: https://pub.norden.org/us2020-453/# (12.09.2021.).

Grīviņš, M.; Ādamsone-Fiskoviča, A.; Ķīlis, E.; Tisenkopfs, T.; Orste, L.; Krūmiņa, A.; Šūmane, S. (2021) Ieviešot uz ilgtspēju vērstas inovācijas: Latvijas pārtikas uzņēmumu pieredze. Ziņojums par uzņēmēju aptaujas rezultātiem. Rīga : Baltic Studies Centre. Pieejams: http://www.bscresearch.lv/uploads/files/SINFO_uzņēmēju_aptaujas_rezultāti_17052021.pdf (12.09.2021.).

Inayatullah, S. (2013) Future studies: Theories and methods. Al-Fodhan, N. (ed.) There’s a Future: Vision for a Better World, 36–66. BBVA.

Merchant, B. (2018) Nike and Boeing Are Paying Sci-Fi Writers to Predict Their Futures. Pieejams: https://onezero.medium.com/nike-and-boeing-are-paying-sci-fi-writers-to-predict-their-futures-fdc4b6165fa4 (12.09.2021.).

Minkkinen, M. (2020) Theories in Futures Studies: Examining the Theory Base of the Futures Field in Light of Survey Results. World Futures Review, 12, 1, 12–25. https://doi.org/10.1177/1946756719887717.

Rhisiart, M.; Störmer, E.; Daheim, C. (2016) From Foresight to Impact? The 2030 Future of Work Scenarios. Technological Foresight and Social Change, 124, 203–213. https://doi.org/10.1016/j.techfore.2016.11.020.

Toffler, A. (1970) Future Shock. Random House.

Tutton, R. (2017) Wicked futures: Meaning, matter and the sociology of the future. The Sociological Review, 65, 3. https://doi.org/10.1111/1467-954X.12443

Lejupielādes

Publicēts

2021-11-15

Žurnāla numurs

Sēj. 57 (2021): Akadēmiskā Dzīve

Sadaļa

Raksti

Kā citēt

Grīviņš, M., & Ādamsone-Fiskoviča, A. (2021). Plānojot neparedzamu nākotni: kā sadzīvot ar pieaugošo neskaidrību. Akadēmiskā Dzīve, 57, 3-10. https://doi.org/10.22364/adz.57.01