Kultūras pārneses ambivalences

Herdera institūts Rīgā un Latvijas Universitāte starp zinātnes diskursiem un kultūrpolitiku, personībām un laikmeta dinamiku

Autori

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.58.12

Atslēgvārdi:

Herdera institūts Rīgā, Latvijas Universitāte, studiju, pētniecības un zināšanu pārneses modeļi, ideju un intelektuālā vēsture

Kopsavilkums

Herdera institūts Rīgā un LU starp zinātnes diskursiem un kultūrpolitiku, personībām un laikmeta dinamiku. Jaunas izpētes iespējas ved pie Eiropas zinātņu tīklojuma vēstures

Autora biogrāfija

  • Raivis Bičevskis, Latvijas Universitāte

    Raivis Bičevskis, Dr. phil., LU profesors. Studējis filozofiju LU (1992–1998), kā arī Maincas un Minsteres Universitātē (1999–2001), kopš 2004. gada strādā Filozofijas un socioloģijas institūtā un LU. Doktora grāds filozofijā – 2005. gadā (disertācija Patiesība un fakticitāte. Martina Heidegera agrīnie filozofiskie meklējumi 1909–1923). LZA korespondētājloceklis, LZP Mākslas un humanitāro zinātņu Ekspertu padomes un LZP Konsultatīvās padomes loceklis, starptautiskās Martina Heidegera biedrības un biedrības Zinātniskās padomes loceklis, Ludviga Klāgesa biedrības loceklis, Martina Heidegera biedrības Latvijā priekšsēdētājs, LU Humanitāro un sociālo zinātņu padomes un Ētikas komitejas loceklis, FSI vadošais pētnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas vadītājs, LU Filozofijas doktora studiju programmas direktors, LU Senāta loceklis. Pētnieciskās intereses saistītas ar 18.–20. gadsimta filozofiju, vācu filozofijas tradīciju (J. G. Hāmanis, J. G. Herders, vācu ideālisms, M. Heidegers, L. Klāgess, eksistences filozofija, hermeneitika), ar pieredzes teorijām un humanitāro zinātņu metodoloģiju.

Atsauces

Bičevskis, R. (2017) Erica Sehl: A brief Biography from 1902–1934. Pieejams: https://rustik.ophen.org/2016/08/17/erica-sehl-brief-biography-1902-1934/ (01.06.2022.).

Bičevskis, R.; Brombach, B. (2019) Kulturpolitik und Wissenstransfer am Herderinstitut zu Riga? Ein Beitrag zur intellektuellen Geschichte des Baltikums in den 1920er und 1930er Jahren. Forschungen zur Baltischen Geschichte (2019), 14, 136–156.

Bičevskis, R. (red.) (2011) Heidegera Rīgas rudens. Rīga: FSI.

Cerūzis, R. (2005a) Vācbaltieši un Herdera institūts Rīgā / Deutschbalten und das Herderinstitut in Riga. Ščegoļihina, I. (red.) Herders Rīgā. Rīga: Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze, 60–67, 68–81.

Cerūzis, R. (2005b) Krustcelēs starp Vāciju un Latviju – Rīgas Herdera institūts starpkaru periodā. Starptautisko attiecību problēmas (Latvija, Baltija, Eiropa). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 63–76.

Cerūzis, R. (2011) Latvijas vācu privātā augstskola “Herdera institūts” 1921–1939: izglītība, zinātne, tradīcija un ideoloģija. Bičevskis, R. (red.) (2011) Heidegera Rīgas rudens. Rīga: FSI, 269–283.

Hehn, J. v. (1981) Das Herder-Institut zu Riga 1921–1939. Zeitschrift für Ostforschung (1981), 30, 494–526.

Hehn, J. v. (1982) Das Herderinstitut: Die Universität für die deutschen Volksgruppen. Jahrbuch des baltischen Deutschtums (1982), 29, 119–124.

Hehn, J. v. (1987) Deutsche Hochschulaktivitäten in Riga und Dorpat zwischen den beiden Weltkriegen. Pistohlkors, G. v.; Raun, T. U.; Kaegbein, P. (Hrsg.) Die Universitat Dorpat / Tartu, Riga und Wilna / Vilnius 1579–1979. Köln: Böhlau, 263–276.

Rubenis, R. (2021) Possibilities to Obtain Higher Education in Germany for Latvian Baltic German Students (1920–1934). Human, Technologies and Quality of Education. Riga: University of Latvia Press, 1137–1148.

Wahtsmuth, W. (1952) Von deutscher Arbeit in Lettland 1918–1934, 2: Die autonome deutsche Schule. Köln: Comel.

Wörster, P. (2006) Institutum Herderianum Rigense: Zur Geschichte des Herder-Instituts Riga. Baltica. Die Vierteljahrschrift für baltische Kultur (2006), 4, 3–21.

Lejupielādes

Publicēts

2022-12-12

Žurnāla numurs

Sēj. 58 (2022): Akadēmiskā Dzīve

Sadaļa

Raksti

Kā citēt

Bičevskis, R. (2022). Kultūras pārneses ambivalences : Herdera institūts Rīgā un Latvijas Universitāte starp zinātnes diskursiem un kultūrpolitiku, personībām un laikmeta dinamiku. Akadēmiskā Dzīve, 58, 99-106. https://doi.org/10.22364/adz.58.12