Erika Ādamsona dzejas gastronomiskā palete: gastropoētiskais aspekts

Autori

  • Ieva E. Kalniņa LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.58.06

Atslēgvārdi:

gastropoētiskie tēli, gastropoētiskās tēmas, modernisma eksperiments, pretstati kā māksliniecisks paņēmiens, stilizācija

Kopsavilkums

Gastronomisko tēmu izvērsums dzejoļa apmērā raksturo dzejnieka radošo prieku un spēju vienotā ainā apvienot ēdiena daudzveidību, lai paustu savu dzīvi apliecinošo filozofiju

Autora biogrāfija

  • Ieva E. Kalniņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

    Ieva E. Kalniņa, literatūrzinātniece, Dr. philol., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Zinātnisko interešu lokā – latviešu literatūras un dzejas vēsture, īpaši 20. gadsimta 20. un 30. gadi (rakstījusi par 20.–30. gadu un 80.–90. gadu dzeju), apceres par dzejniekiem J. Sudrabkalnu, L. Zamaiču, R. Skujiņu, V. Strēlerti, A. Dagdu, V. Belševicu, J. Rokpelni, E. Plaudi, P. Brūveri, A. Rancāni, A. Aizpurieti u. c.), dzejas teorija, tekstoloģija, digitālās humanitārās zinātnes. Pašlaik ir eksperte Latvijas Zinātnes padomes projekta Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts un redaktore vortālā Literatura.lv. Sastādījusi krājumus Latviešu rakstnieku portreti (1998, 2004, 2007), kolektīvo monogrāfiju Mūsdienu literatūras teorijas (2013, kopā ar K. Vērdiņu), kur rakstījusi par psihoanalītisko literatūras teoriju, Ā. Elksnes Rakstus (1–4, 1996–1997) un V. Strēlertes Rakstus (1–2, 2009–2013), krājumu Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija (2017).

Atsauces

Ādamsons, E. (1932) Sudrabs ugunī. Rīga: [autora izdevums].

Ādamsons, E. (1937) Ģerboņi. Rīga: A. Gulbja apgāds.

Ādamsons, E. (1941) Saules pulkstenis. Rīga: Latvju Grāmata.

Ādamsons, E. (1967) Bars ļaužu reiz “Brīvības aptiekā” ienāk... Padomju Zeme (22.06.1967.), 73.

Berelis, G. (2011) Smalkās kaites, Eriks Ādamsons. Pieejams: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/65 (28.05.2022.).

Bourdieu, P. (1979) La distinction: Critique sociale du jugement.

Coghlan, J. M. (2020) Introduction: The Literature of Food. Coghlan, J. M. (ed.) The Cambridge Companion to Literature and Food. Cambridge: Cambridge University Press, 1–14.

Čaklā, I. (2013) Vientuļnieks un dzeja. Čaklā, I. (2013) Kas dzīvo vārdos. Rīga: LFMI, 129–134.

Douglas, M. (1972) Deciphering a Meal. Daedalus (1972), 101, 1, 61–82.

Fjodorovs, F. (2006) Antons Austriņš: Осип Мандельштам. Ikviens mēs zvaigzni sevī nesam: Antons Austriņš – pazīstamais un nezināmais. Rīga: Pils, 37–86.

Humble, N. (2020) The Literature and Food: An Introduction from 1830 to Present. London: Bloomsbery Academic.

Kursīte, J. (1999) Neobaroks latviešu literatūrā. Kursīte, J. (1999) Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā. Rīga: Zinātne, 480–499.

Kursīte, J. (2010) Ēdiena un dzēriena simbolika A. Pumpura eposā “Lāčplēsis”. Cimdiņa, A.; Lāms, O. (red.) (2010) Lāčplēša ceļš pasaulē: Latviešu eposs un Eiropas eposa tradīcijas. Rīga: Zinātne, 164–177.

Kursīte, J. (2012) Virtuves vārdene. Rīga: Rundas.

Lévi-Strauss, C. (1964) The Raw and the Cooked. Plon.

Virza, E. (2008) Mūsu lirika. Virza, E. Raksti, 2. Rīga: Zinātne.

Lejupielādes

Publicēts

2022-12-12

Žurnāla numurs

Sēj. 58 (2022): Akadēmiskā Dzīve

Sadaļa

Raksti

Kā citēt

Kalniņa, I. E. (2022). Erika Ādamsona dzejas gastronomiskā palete: gastropoētiskais aspekts. Akadēmiskā Dzīve, 58, 46-55. https://doi.org/10.22364/adz.58.06