Kulinārie motīvi ebreju mākslā Baltijā un tuvējos reģionos
DOI:
https://doi.org/10.22364/adz.58.05Atslēgvārdi:
jūdaisms, māksla, ebreju glezniecība, reprezentācija, attēla reliģiskie ierobežojumi, publiskā un privātā telpa, ainava, gastropoētikaKopsavilkums
Saikni ar ebreju tradīciju mākslas parādībās var novērot, interpretējot arī kulināros motīvus. Reģionālo ierobežojumu (un izvērsumu) labi atveidotu Baltijas jūras reģiona jēdziens
Atsauces
Ar’es, F. (1992) Čelovek pered licom smerti. Moskva: Progress. – Tulkojums krievu valodā.
Bajburin, A. (1983) Žilišče v obrjadach i predstavlenijach vostočnych slavjan. Leningrad: Nauka.
Bogdanov, I. (2007) Dym otečestva ili Kratkaja istorija tabakokurenija. Moskva: Novoe literaturnoe obozrenie.
Chagall, B. (1947) Di eršte bagēgenīš. Ņju-Jork.
Cohen, H. (1912) Aesthetik des reinen Gefühls. Berlin: Cassirer.
Dymšic, V. (1999) Skazki evreev Vostočnoj Evropy. Dymšic, V. (sost.) Evrejskie narodnye skazki, sobrannye E. S. Rajze. Sankt-Peterburg: Symposium.
Dymšic, V. A. (2003) Rassuždenie o evrejskom iskusstve: Kanon i svoboda tvorčestva v tradicionnom iskusstve evreev Vostočnoj Evropy. Sokolova, A. V.; Dymčic V. A. Kanon i svoboda: Problemy evrejskogo plastičeskogo iskusstva. Sankt-Peterburg: Evrejskoe agenstvo v Rossii, 85–94. Citēts pēc, nav pieejams: www.peterburgskaya-iudaika.ru/statyi/ (26.11.2005.).
Ficowski, J. (1992) Bruno Schulz: Ilustracje do wlasnych utworow. Warszawa: RePrint.
Gogol’, N. (1947) Mėrtvye duši. Gogol’, N. (1947) Izbrannye proizvedenija. Moskva, Leningrad: OGIZ.
Goldmann, Chr. (1995) Bild-Zeichen bei Marc Chagall. Bd. 1, Goettingen: Vandenhoeck & Ruprecht.
Hartmann, P. W. (1996) Symbole in der Kunst. Kunstlexikon. Pieejams: http://www.eskala.de/kirchentraum/symbole_kunstlexikon.pdf (21.06.2022.).
Ivaškevič, N. P. (1992) Za čaškoj kofe. Sankt-Peterburg: Čas Pik.
Kazovskij, H. (2003) Hudožniki Kul’tur-Ligi (= The Artists of the Kultur-Lige). Moskva: Mosty kul’tury; Jerusalem: Gesharim.
Lavrent’eva, L. S. (1990) Hleb v russkom svadebnom obrjade. Etnokul’turnye tradicii russkogo sel’skogo naselenija: XIX – načalo XX veka, 2. Moskva: Institut etnografii, 5–66.
Leitāne, I. (2006) Juedische Grabdenkmale in Kurland: Symbolik und Exempla. Mākslas Vēsture un Teorija (2006), 5, 15–28.
Podoroga, V. (2006) Nature morte: Stroj proizvedenija i literatura Gogolja. Mimesis: Materialy po analitičeskoj antropologii literatury v 2-ch tomach, 1: N. Gogol’, F. Dostojevskij. Moskva: Kul’turnaja revoljucija, Logos, Logos-Altera, 17–307.
Pogodina, S. (2016) “Evrejskaja baranočnaja”: pisčevye praktiki evreev v interpretacii inoetničeskich sosedej. Utračennoe sosedstvo: evrei v kul’turnoj pamjati žitelej Latgallii, 2. Moskva: Sefer, 141–151.
Pogodina, S. (2018) “Ebreju baranku ceptuves”: ebreju uztura prakses citu etnisko kaimiņu interpretācijā. Zaudēta kaimiņbūšana: ebreji Latgales iedzīvotāju kultūras atmiņā. Rīga: Muzejs “Ebreji Latvijā”, 122–133.
Šul’man, L. (2007) Simvolika v mire tradicionnogo evrejskogo prikladnogo iskusstva. Peterburgskie iskusstvovedčeskie tetradi, 10. Sankt-Peterburg: [b. i.], 302–325.
Svešnikova, T. N.; Civ’jan T. V. (1979) K funkcijam posudy v vostočno-romanskom fol’klore. Etničeskaja istorija drevnij romancev: Drevnost’ i srednie veka. Мoskva: Nauka, 1979.
Slava, L. (2000) Dieva buča. Rīga: Jumava.
Slava, L. (2003) Boriss Bērziņš. Rīga: Neputns.
Žīdu mākslinieku-grafiķu izstāde Liepājā 19.–28. febr. 1939. g.: Katalogs (1939) Rīga: Izglītības b-ba.
Žīdu grafiķu izstāde Rīgā 1939: Katalogs (1939a) Rīga: Žīdu izglīt. b-ba.
