Ieskats Baltijas vācu pavārgrāmatu vēsturē

Autori

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.58.03

Atslēgvārdi:

pavārgrāmatas, kulinārija, vācbaltiešu kultūra, kultūrpārnese

Kopsavilkums

Baltijai raksturīgos ēdienus visbiežāk marķē nosaukums – norāde uz novadu, salīdzinoši retāk uz konkrētu pilsētu. Receptes var būt plaši pazīstamu recepšu lokāls variants

Autora biogrāfija

  • Māra Grudule, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts

    Māra Grudule, Dr. philol., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore. Pētnieciskie virzieni: latviešu literatūras vēsture no 16. līdz 19. gadsimtam, Baltijas vācu kultūra; publicējusi monogrāfiju Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos (2017); sastādījusi zinātnisku rakstu krājumus par G. F. Stenderu (2018), E. Veidenbaumu (2020), G. Merķeli (2021); vairāk nekā 70 zinātnisku publikāciju autore; ar pētniecisko stipendiju atbalstu strādājusi Hercoga Augusta bibliotēkā (Volfenbitelē, Vācijā), Bavārijas Valsts bibliotēkā (Minhenē, Vācijā), Kopenhāgenas Karaliskajā bibliotēkā (Dānijā), Stokholmas Karaliskajā bibliotēkā (Zviedrijā) u. c., viesojusies ar lekcijām un piedalījusies akadēmiskās apmaiņas braucienos Polijā, Zviedrijā un Vācijā.

Atsauces

[Anon.] (1909) [Anzeige]. Düna Zeitung (28.03.1909.), 70.

[Anon.] (1915) [Anzeige]. Rigasche Zeitung (27.02.1915.), 47.

[Anon.] (1904) Lokales. Düna Zeitung (12.08.1904.), 181.

[Anon.] (1889) Todtenliste. Libausche Zeitung (27.01.1889.), 22.

[Anon.] (1889a) Ueber „Haus und Herd. Libausche Zeitung (11.04.1889.), 81.

[Anon.] (1918) M. von Redelien [Nekrolog]. Rigasche Zeitung (02.11.1918.), 254.

Baranovska, A. (2016) Identitātes saglabāšanos ietekmējošo faktoru analīze vācbaltiešu biedrībās Vācijā, Latvijā un Igaunijā. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija.

Bender, R. (2011) Die Identität der Deutschbalten heutzutage. Merchiers, D.; Siary, G. (Hrsg.) Spuren deutscher Identität in Mittel- und Osteuropa seit 1945. Bern, Berlin etc.: Peter Lang, 331–339.

Beika, D. (1937) Mežabrāļu gads: Cīņas un cilvēki piektā gada revolūcijā: Memuāri. Maskava: Prometejs.

Bielenstein, M. (1922) Notstandskochbüchlein: Gewidmet den Baltischen Frauen. Riga: E. Bruhns.

Daija, P. (2020) Kristofa Hardera loma Vidzemes kultūrvēsturē [ievads]. Harders, K. (2020) Tā pirmā pavāru grāmata: 414 senas receptes no 18. gadsimta. Kocēnu novada dome, 38–41.

E. St. (1938) Von Kochbüchern und Kochen. Rigasche Rundschau (14.09.1938.), 209.

Familie Hagen. Pieejams: https://gw.geneanet.org/viktorh?lang=en&p=rosa+valesca+armande+ellinor&n=hagen (14.08.2022.).

Fehre, K. (1817) Livländisches Koch- und Wirtschaftsbuch. Riga: Deubner.

Hagen, V. (1988) Die echte russisch-baltische Küche. Berlin: [b. i.].

Humble, N. (2020) The Literature of Food: An Introduction from 1830 to Present. London: Bloomsbury Academic.

[Korth, M.] (1990) Praktiskā pavāru grāmata. Cīņa (13.12.1990.), 227.

Korth, M. (1991) Taupīgs ķēķis. Rīga: SIA AMN.

L. N. (1918) Taupīgs ķēķis. Baltijas Ziņas (23.09.1918.), 121.

Panck, L. (1902) Praktisches Kochbuch: Handbuch sparsamen und verständigen Führung des Haushalts in allen seinen Zweigen. 8. Aufl. Riga: C. I. Sichmann.

Panck, L. (1862) Praktisches Kochbuch: Handbuch sparsamen und verständigen Führung des Haushalts in allen seinen Zweigen. 2. Aufl. Pieejams: https://digital.slub-dresden.de/werkansicht/dlf/10076/1/ (15.05.2022.).

Redelien, M. von (1913) Haus und Herd: Praktisches, illustriertes Hausbuch zur verständigen Führung des Wirtschaft in allen ihren Zweigen. 5. Aufl. Riga: Kymmel.

Samson-Himmelstjerna, B. von (1963) Baltisches Kochbuch: Alte Rezepte neu bearbeitet. Hannover-Döhren: Harro von Hirschheydt.

Spalvēna, A. (2019) Jaunā virtuve: 18. gadsimta Eiropas gastronomiskās kultūras raksturojums. Zelča, I. (sast.). Muzeologs Himzelis un viņa laiks. Rīga: Creative Museum, 87–109.

Srinivas, T. (2013) “As Mother Made it”: The Cosmopolitan Indian Family, “Authentic” Food, and the Construction of Cultural Utopia. Counihan, C.; Esterik, P. van (eds.) Food and Culture: A Reader. New York, London: Routledge, 355–375.

Ungern-Sternberg, A. von (2012) Denkfiguren „deutschbaltischer Identitätsbildung. Maier, K. (Hrsg.) Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Wiesbaden: Nord-Ost Institut, 74–98.

Warg, C. (1755) Hjelpreda I Hushållningen För Unga Fruentimber. Stockholm: L. L. Greeing.

Lejupielādes

Publicēts

2022-12-12

Žurnāla numurs

Sēj. 58 (2022): Akadēmiskā Dzīve

Sadaļa

Raksti

Kā citēt

Grudule, M. (2022). Ieskats Baltijas vācu pavārgrāmatu vēsturē. Akadēmiskā Dzīve, 58, 16-24. https://doi.org/10.22364/adz.58.03