Latvijas jauniešu interneta lietošanas modeļi un attieksme pret interneta izmantošanu mācībās

Autori

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.60.13

Atslēgvārdi:

interneta lietošanas paradumi, jaunieši, metakognīcija, kognitīvie stili, mācīšanās, learning

Kopsavilkums

Datortehnoloģijas un internets ir mainījuši veidu, kā jaunieši sazinās cits ar citu, kā viņi strādā, kā izklaidējas, piedalās sabiedriskajā dzīvē un politikā, un, protams, arī to, kā viņi iegūst jaunu informāciju un mācās. Izmantojot Latvijas skolēnu un studentu tiešsaistes kvantitatīvās aptaujas datus (n = 2912), kas iegūti Latvijas Zinātnes padomes atbalstītajā projektā “Interneta lietošanas paternu ietekme uz jauniešu kognitīvo stilu attīstību”, šajā rakstā tiek analizēti jauniešu interneta lietošanas paradumi un to saistība ar jauniešu kognitīvajām orientācijām attiecībā uz interneta lietošanu mācību procesā. Jauniešu tiešsaistes aktivitāšu veida un biežuma mērījumos balstītā faktoranalīze ļāva identificēt četras interneta lietošanas dimensijas jeb modeļus, kas atbilstoši dominējošajām aktivitātēm tiek raksturoti šādi: radošā dimensija (orientācija uz satura radīšanu), orientācija uz saziņu, orientācija uz spēlēm un publisko komunikāciju un informatīvi analītiskā dimensija (orientācija uz informācijas meklēšanu/patērēšanu). Tāpat tika identificētas četras attieksmes pret interneta izmantošanu mācībās uzskatu dimensijas. Datu turpmākā analīze parādīja, ka pastāv būtiskas sakarības starp interneta lietošanas modeļiem un jauniešu kognitīvo orientāciju. Intelektuāli orientētie jaunieši vairāk izmanto internetu informācijas meklēšanai, savukārt internetpaļāvīgo vidū dominē datorspēļu spēlēšana u. tml. Uz sadarbību orientētajiem visvairāk raksturīgas saziņas aktivitātes, satura radīšana un spēles internetā, bet izklaidīgajiem tipiska ir tīklošanās un komunikācija internetā. Gan intelektuālā, gan internetpaļāvīgo orientācija visai spēcīgi ietekmē interneta lietošanas praksi; pirmo orientāciju var nosacīti raksturot kā pozitīvu, otro kā negatīvu. Trešā (“daudzuzdevumu veicēji”) un ceturtā (“izklaidīgie”) orientācija raksturojas ar mazāk apzinātām metakognitīvām izvēlēm. Šo orientāciju ietekme uz interneta lietošanas modeļiem nav tik spēcīga, iespējams, tāpēc ka šīm grupām piederošie jaunieši atrodas lielākā ārējās sociālās vides un tehnoloģiju ietekmē un viņu interneta lietošanas modeļus visdrīzāk nosaka viņu tiešā interneta lietošanas prakse un stihiski izveidojušies paradumi.

Autoru biogrāfijas

  • Ilze Koroļeva, Latvijas Universitāte

    Dr. sc. soc., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta direktora vietniece un vadošā pētniece. Zinātniskajā darbā pievērsusies galvenokārt jauniešu, migrācijas, identitātes, kā arī sociālās nevienlīdzības, labklājības un veselības jautājumu izpētei. Bagāta pieredze sociālo pētījumu metodoloģijas izstrādē un kvantitatīvo datu analīzē. Vadījusi vairākus lielus ES pētnieciskos projektus Latvijā, piem., Eurostudent, ESPAD, European Social Survey (ESS), bijusi pētniece daudzos starptautiskos projektos, ieskaitot FP7 Measuring Youth Well-Being (MYWEB), H2020 Cultural Heritage and Identities of Europe’s Future (CHIEF) u. c. Zinātniskās publikācijas žurnālos The Sociological Review, European Psychiatry, Religious-Philosophical Articles. Saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Tālivalža Vilciņa vārdbalvu socioloģijā (2016).

  • Aleksejs Šņitņikovs, Rīgas Tehniskā universitāte

    Dr. sc. soc., Rīgas Tehniskās universitātes Digitālo humanitāro zinātņu institūta vadošais pētnieks un docents. Pētnieciskās intereses ir bijušas saistītas ar politikas un vēsturisko socioloģiju, pēdējā laikā veic pētījumus par jauniešiem un digitālo socioloģiju, ir plaša pieredze akadēmisko un lietišķo pētījumu veikšanā. Docē studiju kursus politikas un vadības socioloģijā, kā arī pētījumu metodēs. Publikācijas Latvijas un ārvalstu izdevumos ir par tādām tēmām kā valsts pārvaldes attīstība un ētika, figurāciju socioloģijas teorētiskie jautājumi, digitalizācijas sociālās un psiholoģiskās sekas.

  • Aleksandrs Aleksandrovs, Latvijas Universitāte

    Mg. sc. soc., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks. Aktuālās pētnieciskās intereses ir saistītas ar jaunatnes, izglītības un migrācijas tēmām. Specializējas starpdisciplināru sociālo pētījumu metodoloģijas izstrādē un zinātnisko datu pārvaldībā. Piedalījies vairāku starptautisku un nacionāla mēroga pētniecisku projektu īstenošanā un koordinēšanā, t. sk. “Apvārsnis 2020” un Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijos (European Social Survey, Eurostudent, Generations and Gender Survey, European Values Survey, u. c.).

Atsauces

Baron, N. (2008) Always On: Language in an Online and Mobile World. Oxford: Oxford University Press.

Berners-Lee, T. (2000) Weaving the Web. The Original Design and Ultimate Destiny of the World Wide Web. New York, London: Harper.

Bücher, S.; Hergesell, J.; Kallinikos, J. (2022) Digital Transformation(s): On the Entanglement of Long-Term Processes and Digital Social Change. An Introduction. Historical Social Research, 47 (3), 7–39. https://doi.org/10.12759/hsr.47.2022.25.

Caplan, S. E. (2010) Theory and measurement of generalized problematic Internet use: A two-step ap-proach. Computers in Human Behavior, 26 (5), 1089–1097. https://doi.org/10.1016/j.chb.2010.03.012.

Carr, N. (2020) The Shallows: How the Internet is changing the way we think, read and remember (2nd ed.). London: Atlantic Books.

Castells, M. (2001) The Internet Galaxy: Reflections on the Internet, Business and Society. Oxford and New York: Oxford University Press.

Cover, R. (2023) Identity and Digital Communication: Concepts, Theories, Practices. London and New York: Routledge.

Gazzaley, A.; Rosen, L. D. (2016) The Distracted Mind. London: MIT Press.

Graham, G. (2000) The Internet: A philosophical inquiry. London and New York: Routledge.

Hakkarainen, K.; Hietajärvi, L.; Alho, K.; Lonka, K.; Salmela-Aro, K. (2015) Sociodigital Revolution: Digital Natives vs Digital Immigrants. International Encyclopedia of the Social & Behavioral Sciences. Amster-dam: Elsevier, 918–923. https://doi.org/10.1016/B978-0-08-097086-8.26094-7.

Hietajärvi, L.; Seppä, J.; Hakkarainen, K. (2016) Dimensions of adolescents’ socio-digital participation. QWERTY, 11 (2), 79–98. http://www.ckbg.org/qwerty/index.php/qwerty/article/view/241.

Hietajärvi, L.; Salmela-Aro, K.; Tuominen, H.; Hakkarainen, K.; Lonka, K. (2019) Beyond screen time: Multidimensionality of sociodigital participation and relations to academic well–being in three educatio-nal phases. Computers in Human Behavior, 93, 13–24. https://doi.org/10.1016/j.chb.2018.11.049.

Kraemer H. C.; Blasey, C. M. (2004) Centring in regression analyses: a strategy to prevent errors in sta-tistical inference. International Journal of Methods in Psychiatric Research, 13 (3), 141–151, USA: Stan-ford University. https://doi.org/10.1002/mpr.170.

Levy, D. M. (2001) Scrolling Forward: Making Sense of Documents in the Digital Age. New York: Arcade Publishing.

Manovich, L. (2001) The Language of New Media. Cambridge, Massachusetts: MIT Press.

Sadler-Smith, E. (2011) Metacognition and Styles. Sternberg, R. J.; Zhang, L. F.; Rayner, S. (eds) Hand-book of intellectual styles: Preferences in cognition, learning, and thinking. New York: Springer, 153–172.

Sparrow, B.; Chatman, L. (2013) Social Cognition in the Internet Age: Same As It Ever Was? Psychologi-cal Inquiry, 24 (4), 273–292. https://doi.org/10.1080/1047840X.2013.827079.

Sternberg, R. J. (1988) The triarchic mind: A new theory of human intelligence. New York: Viking Pen-guin.

Sternberg, R. J. (2007) Wisdom, intelligence, and creativity synthesized. New York: Cambridge Univer-sity Press.

Sternberg, R. J.; Wagner, R. K.; Zhang, L. F. (2007) Thinking Styles Inventory-2. Medford: Tufts Univer-sity.

Šņitņikovs, A.; Svitaja, J. (2023) Word, Text and Reading in the Digital Age. Vārds un tā pētīšanas aspek-ti. Liepāja: LiePA, 72–81. https://doi.org/10.37384/VTPA.2023.27.072.

Šteinberga, A.; Hofmane, A.; Koroļeva, I.; Zakriževska-Belogrudova, M.; Barone, L. (2024) Domāšanas stilu aptaujas adaptācija un standartizācija latviešu valodā. Sabiedrība. Integrācija. Izglītība: Starptau-tiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 451–465. https://doi.org/10.17770/sie2024vol2.7892.

Turkle, S. (1995) Life on the Screen: Identity in the Age of the Internet. New York: Simon & Schuster Pa-perbacks.

Van Dijk, J. (2020) The Network Society (4th ed.). London: Sage.

Vygotskij, L. S. (1984) Sobranie sochinenij, 4. Moskva: Pedagogika.

Lejupielādes

Publicēts

2024-12-14

Žurnāla numurs

Sēj. 60 (2024): Akadēmiskā Dzīve

Sadaļa

Raksti

Licence

Autortiesības (c) 2024 Latvijas Universitāte

Creative Commons License

Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.

Kā citēt

Koroļeva, I., Šņitņikovs, A., & Aleksandrovs, A. (2024). Latvijas jauniešu interneta lietošanas modeļi un attieksme pret interneta izmantošanu mācībās. Akadēmiskā Dzīve, 60, 141-158. https://doi.org/10.22364/adz.60.13