Latvijas postheroiskā identitāte
DOI:
https://doi.org/10.22364/adz.60.07Atslēgvārdi:
Latvija, postheroisms, viktimizācija, identitāteKopsavilkums
Pēdējos gados piemiņas prakse Eiropā ir mainījusies, un historiogrāfijā tiek lietots jēdziens “postheroisks”, lai aprakstītu šo atmiņu veidošanas transformāciju. Postheroisms apzīmē pārmaiņas, kad sabiedrības atzinība vairs netiek piedēvēta varoņdarbiem, bet gan konfliktu un karu upuriem. Šīs nesenās transformācijas Eiropas piemiņas praksē ir izaicinājums vienotas Eiropas identitātes idejai, jo identitāte, kas balstīta uz upura naratīvu, rada ekskluzīvu cietušās grupas identitāti un neļauj uzplaukt vienotas Eiropas identitātes ideālam. Latvijas kolektīvās atmiņas konstruēšana pēc valsts neatkarības atgūšanas 1990. gadā ir labs piemērs, lai raksturotu postheroisko identitāti; ar šo piemēru var ilustrēt sekas un sabiedrības izaicinājumus, kas pieņem šādu sevis attēlošanu.
Atsauces
Ābols, G. (2003) The Contribution of History to Latvian Identity. Riga: Nacionālais apgāds.
Améry, J. (1980) At the Mind’s Limit: Contemplations by a Survivor on Auschwitz and its Realities. Bloomington, IN: Indiana University Press.
Assmann, A. (2006) Der lange Schatten der Vergangenheit. Erinnerungskultur und Geschichtspolitik. Munich: C. H. Beck.
Bleiere, D.; Butulis, I.; Zunda, A.; Stranga, A.; Feldmanis I. (2006) History of Latvia. The 20th Century. Riga: Jumava.
Cascone, S. (2021) How Do You Mourn a Pandemic? See How Artists Around the World Are Building Monuments to Those Who Died of COVID-19. Artnet (12.03.2021.). https://news.artnet.com/art-world/covid-19-memorials-1951143 (skatīts 18.09.2024.).
Chaumont, J. M. (2001) Die Konkurrenz der Opfer. Genozid, Identitaet und Anerkennung. Lueneburg: zu Klampen Verlag.
Eglitis, D. S. (2002) Imagining the Nation: History, Modernity and Revolution in Latvia. University Park, PA: Pennsylvania State University Press.
Ezergailis, A. (1996) The Holocaust in Latvia, 1941–1944: The Missing Center. Washington, DC: United States Holocaust Memorial Museum.
Fröhlich, A. (2022) Verharmlosung der Shoa bei Corona-Demos: „Ungeimpft“ – Berliner Polizei geht ge-gen Tragen des „Judensterns“ bei Protesten vor. Tagesspiegel (24.01.2022.). https://www.tagesspiegel.de/berlin/ungeimpft--berliner-polizei-geht-gegen-tragen-des-judensterns-bei-protesten-vor-3380983.html (skatīts 16.09.2024.).
Germanis, U. (1974) Oberst Vacietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolu-tion. Stockholm: Almqvist & Wiksell.
Lagrou, P. (2011) Europe as a Place for Common Memories? Some Thoughts on Victimhood, Identity and Emancipation from the Past. Blaive, M.; Gerbel, C.; Lindenberger, T. (eds) Clashes in European Me-mory: The Case of Communist Repression and the Holocaust. Innsbruck: Studien Verlag, 281–288.
Latvia and the Jews (1990) New York Times (02.03.1990.). http://www.nytimes.com/1990/03/02/opinion/l-latvia-and-the-jews-384890.html (skatīts 29.07.2022.).
Lettland unter der Okkupationsherrschaft der Sowjetunion und Nazi-Deutschland 1939–1991 (2024) Ausstellungskatalog. Published by Lettisches Okkupationsmuseum. Ventaskraste, A. (ed.) Riga: Verein des Lettischen Okkupationsmuseums.
Mazvērsīte, D. (1989) Nekad nenolasīta runa… Avots, 1.
Meckl, M. (2000) Helden und Märtyrer. Der Warschauer Ghettoaufstand in der Erinnerung. Berlin: Met-ropol-Verlag.
Nixon, R. (1952) Address of Senator Nixon to the American People: The “Checkers Speech”. Online by Peters, G.; Woolley, J. T. The American Presidency Project. https://www.presidency.ucsb.edu/node/270215 (skatīts 18.09.2024.).
Pabriks, A.; Purs A. (2001) Latvia: The Challenges of Change. London: Routledge.
Plakans, A. (2011) A Concise History of the Baltic States. Cambridge: Cambridge University Press.
Purēns, V. (2022) Latvijas un pasaules vēsture 9. klasei. Rīga: RaKa.
Radzobe Z.; Bērziņš D. (2021) Living Together: Memory Diversity in Latvia. Salmi-Niklander, K.; Laine, S.;
Salmesvuori, P.; Savolainen, U.; Taavetti, R. (eds) Friction, Fragmentation, and Diversity: Localized Poli-tics of European Memories. Heritage and Memory Studies. Amsterdam: Amsterdam University Press, 235–250.
Renan, E. (1947) A Lecture Delivered at the Sorbonne, 11 March 1882: ‘Qu’est-ce qu’une nation’”. Oeuvres Completes, 1. Paris: Calmann-Lévy, 887–907.
Sabrow, M. (2011) The Post-heroic Memory Society. Models of Historical Narration in the Present. Blai-ve, M. (ed.) Clashes in European Memory: The Case of Communist Repression and the Holocaust. Wien: StudienVerl, 88–98.
Sander, H. (1968) Rede des „Aktionsrates zur Befreiung der Frauen“ auf der 23. Delegiertenkonferenz des „Sozialistischen Deutschen Studentenbundes“ (SDS) im September 1968 in Frankfurt. http://www.glasnost.de/hist/apo/weiber3.html (skatīts 16.09.2024.).
Slūžas vaļā. (2013) Andas Burves-Rozītes intervija ar Džemmu Skulmi. Žurnāls “Ir” (02.10.2013.). https://ir.lv/2013/10/02/sluzas-vala-2/ (skatīts 16.09.2024.).
Smidchens, G. (2007) National Heroic Narratives in the Baltics as a Source for Nonviolent Political Action. Slavic Review, 66 (3), 484–508. https://doi.org/10.2307/20060298.
The World Day of Remembrance for Road Traffic Victims (n. d.) https://worlddayofremembrance.org/#info (skatīts 16.09.2024.).
United States Holocaust Memorial Museum (n. d.) Deportations from the Warsaw Ghetto. Holocaust
Encyclopedia. https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/deportations-to-and-from-the-warsaw-
ghetto (skatīts 16.09.2024.).
Vulfsons, M. (1998) Nationality Latvian? No, Jewish: Cards on the Table. Riga: Jumava.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2024 Latvijas Universitāte
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.
