Apdraudētais vairākums un pašpietiekamā minoritāte: integrācijas politikas galveno virzienu analīze Latvijā
DOI:
https://doi.org/10.22364/adz.60.06Atslēgvārdi:
integrācijas politika, apdraudētais vairākums, pašpietiekamā minoritāte, latviešu valodas zināšanas, apdraudētības sajūtaKopsavilkums
Rakstā analizēta sabiedrības integrācijas politikas īstenošana un nācijas veidošanās procesi Latvijā laika posmā no 1989. līdz 2023. gadam, skatot to caur latviešu kā etnolingvistiskās grupas apdraudētības fenomena teorētisko perspektīvu. 90. gadu etnisko grupu situācijas raksturošanai pēc valsts neatkarības atgūšanas izmantota Kanādas profesores Marijas Makendrū piedāvātā teorētiskā pieeja, kur viņa aplūko dažādu grupu attiecības dihotomijā “apdraudētais vairākums” un “pašpietiekamā minoritāte” Beļģijas, Katalonijas, Kvebekas un Ziemeļīrijas gadījumu izpētē. Analīze atklāj, ka 90. gados valsts īstenotā politika bija vērsta uz latviešu valodas stiprināšanu un PSRS laikā izveidotās valodas hierarhijas maiņu. Uz to bija vērsti visi galvenie integrācijas jomā pieņemtie likumi: Valodas likums (1989), Pilsonības likums (1994), Izglītības likums (1998). Īstenotās integrācijas politikas rezultāti šajos trijos galvenajos virzienos (valodas politika, pilsonības politika, mazākumtautību izglītības politika) atklāj, ka latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanas mērķis lielā mērā ir sekmīgi īstenots, jo latviešu valodas zināšanu pašnovērtējums mazākumtautību vidū ir uzlabojies, būtiski ir uzlabojusies mazākumtautību jauniešu latviešu valodas prasme. Arī nepilsoņu īpatsvars Latvijā ir būtiski samazinājies (no 27% līdz 9%), un pāreja uz izglītību tikai valsts valodā notiek un tiks pabeigta līdz 2025. gadam.
Atsauces
Baltijas Datu nams (1998) Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību. https://providus.lv/article_files/1115/original/uzpilsab1&2ful.pdf?1326908574 (skatīts15.05.2024.).
Baltijas Sociālo zinātņu institūts (2001) Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību ‒ 2000. https://providus.lv/article_files/1117/original/uzpilssab2001.pdf?1326908939 (skatīts 15.05.2024.).
Brass, P. (1991) Ethnicity and Nationalism. Theory and Comparison. Sage Publications.
CSP (2024a) IRV010. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības gada sākumā. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV010/ (skatīts 15.05.2024.).
CSP (2024b) IRV020. Iedzīvotāji pēc dzimuma, valstiskās piederības un pa vecuma grupām gada sā-kumā 1996–2023. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV020/ (ska-tīts 15.05.2024.).
Druviete, I.; Kļava, G.; Kopoloveca, N.; Koroļeva, I.; Mieriņa, I.; Rozenvalde, K.; Saulītis, A. (2021) Valo-das situācija Latvijā: 2016–2020. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. Gunta Kļava, Inita Vītola. Rīga: LVA. https://valoda.lv/wp-content/uploads/2021/10/ValodasSituacijaLatvija_2016%E2%80%932020_A4_WEB_JAUNS.PDF (ska-tīts 15.05.2024.).
Kalmus, V. (2003) Is interethnic integration possible in Estonia? Ethno-political discourse of two ethnic groups. Discourse & Society, 14 (6), 667–697.
Latvijas PSR Augstākā Padome (06.10.1988.) Lēmums par latviešu valodas statusu. Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs (13.10.1988.), Nr. 41. http://www.vvk.lv/index.php?sadala=135&id=167 (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas PSR Augstākās Padome (05.05.1989.) Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas 1989. gada 5. maija Valodu likums. Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs (18.05.1989.), Nr. 20.
Latvijas Republikas Saeima (22.07.1994.) Pilsonības likums. https://www.vestnesis.lv/ta/id/57512-pilsonibas-likums (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Republikas Saeima (12.04.1995.) Likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvi-jas vai citas valsts pilsonības”. https://www.vestnesis.lv/ta/id/77481-par-to-bijusas-psrs-pilsonu-statusu-kuriem-nav-latvijas-vai-citas-valsts-pilsonibas (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Republikas Saeima (10.08.1995.) Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. https://www.vestnesis.lv/ta/id/36364-grozijumi-latvijas-republikas-izglitibas-likuma (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Republikas Saeima (15.10.1998.) Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. https://www.vestnesis.lv/ta/id/50292-grozijumi-latvijas-republikas-satversme (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Republikas Saeima (29.10.1998.) Izglītības likums. https://www.vestnesis.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Republikas Saeima (09.12.1999.) Valsts valodas likums. https://www.vestnesis.lv/ta/id/14740-valsts-valodas-likums (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Republikas Saeima (05.02.2004.) Likums “Grozījumi Izglītības likumā”. https://www.vestnesis.lv/ta/id/84315 (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Republikas Saeima (19.06.2014.) Likums “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. https://www.vestnesis.lv/op/2014/131.4 (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Republikas Saeima (22.03.2018.) Likums “Grozījumi Izglītības likumā”. https://www.vestnesis.lv/op/2018/65.1 (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Republikas Saeima (29.09.2022.) Likums “Grozījumi Izglītības likumā”. https://www.vestnesis.lv/op/2022/197.1 (skatīts 15.05.2024.).
Latvijas Vēstnesis (09.02.1995.) Par Latvijas pilsonību. Latvijas Vēstnesis (09.02.1995.), Nr. 21. https://www.vestnesis.lv/ta/id/26771 (skatīts 15.05.2024.).
McAndrew, M. (2013) Fragile Majorities and Education: Belgium, Catalonia, Northern Ireland, and Quebec. Montreal, QC: McGill-Queen’s University Press.
PMLP (2017) Pētījums. Latvijas nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu. https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/data_content/2016.gada-petijums-latvijas-nepilsonu-attieksme-pret-latvijas-pilsonibas-iegusanu-riga-pdf1.pdf (skatīts 15.05.2024.).
PMLP (2024) Aktuālā statistika par naturalizācijas procesu (līdz 2023. gada 31. decembrim). https://www.pmlp.gov.lv/lv/naturalizacija (skatīts 15.05.2024.).
Šūpule, I.; Bebriša, I.; Kļave, E. (2014) Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze. Rīga: Baltic Insti-tute of Social Sciences.
Šūpule, I.; Krastiņa, L.; Peņķe, I.; Krišāne, J. (2004) Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija. Zin. red. Brigita Zepa. Rīga: Baltic Institute of Social Sciences. https://providus.lv/article_files/1092/original/etntoler_lv.pdf?1326906483 (skatīts 15.05.2024.).
Zanders, M. (2022) Par “integrāciju” ‒ nenotikušo un mazticamo. Komentārs. 20.06.2022. https://satori.lv/article/par-integraciju-nenotikuso-un-mazticamo (skatīts 15.05.2024.).
Zepa, B.; Kļave, E. (2011) Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobi-litāte un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/31240 (skatīts 15.05.2024.).
Zepa, B.; Kļave, E.; Šūpule, I. (2014). Nacionālās identitātes veidošanas diskursi Latvijā. Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/31244 (skatīts 15.05.2024.).
Zepa, B.; Šūpule, I.; Krastiņa, L.; Ķešāne, I.; Grīviņš, M.; Bebriša, I.; Ieviņa, I. (2006) Integrācijas prakse un perspektīvas. Rīga: Baltic Institute of Social Sciences. https://providus.lv/petijumi/integracijas-prakse-un-perspektivas/ (skatīts 15.05.2024.).
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2024 Latvijas Universitāte
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.
