Latvijas vēlētāju aktivitāte un izvēles 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās
DOI:
https://doi.org/10.22364/adz.60.05Atslēgvārdi:
EP vēlēšanas, vēlētājs, politiskās partijas, izvēleKopsavilkums
Rakstā analizēta Latvijas vēlētāju aktivitāte un izvēles 2024. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Eiropas Parlaments ir pasaulē vienīgā tieši ievēlētā starptautiskā institūcija, kas ļauj ikvienam Eiropas Savienības (ES) pilsonim ietekmēt visas Eiropas kopējo nākotni. Latvijā 2024. gada vēlēšanās piedalījās 33,82% balsstiesīgo vēlētāju. Tas liecina par iepriekš novērotās vēlētāju aktivitātes samazinājuma tendences palēnināšanos un vērtējams kā pozitīvs rādītājs attiecībā uz vēlētāju iesaisti demokrātijas pamatprocesos, t. i., vēlēšanās. 2024. gada EP vēlēšanas notika ģeopolitisko krīžu, tostarp Krievijas un Ukrainas kara, kontekstā, kas neapšaubāmi ietekmēja vēlētāju lēmumus un izvēles. Rezultāti liecina, ka vēlētāji deva priekšroku stabilām, atpazīstamām politiskajām partijām un kandidātiem, kuru līdzšinējā darbība palīdz prognozēt to politisko rīcību arī nākotnē. Šāda vēlētāju stratēģija nāca par labu partijām un apvienībām, kas jau pārstāvētas Eiropas Parlamentā, piemēram, “Jaunajai Vienotībai”, “Latvijas attīstībai” un “Nacionālajai apvienībai”. Tomēr EP ievēlēto partiju klāstu papildināja arī vairāki jauni spēki ‒ “Apvienotais saraksts”, “Latvija pirmajā vietā” un “Progresīvie” ‒, kas spēja vēlētājus uzrunāt ar saviem atpazīstamajiem līderiem. Tāpat partijas “Progresīvie” panākumus lielā mērā veicināja jauniešu elektorāta pieprasījums pēc jauna veida kreisi orientētas partijas, kas iestājas par sociālo un ekoloģisko taisnīgumu un vienlīdzīgām tiesībām visiem. Kopumā vēlētāju izvēles atspoguļo koncentrēšanos uz ģeopolitiskajām un nacionālajām interesēm, īpaši uzsverot drošību un stabilitāti. Pretēji tendencēm citās ES valstīs, Latvijā EP vēlēšanu rezultāti neiezīmē būtiskas nacionālās politiskās ainavas izmaiņas tuvākajā nākotnē un ietekmi uz citiem vēlēšanu cikliem nacionālā vai reģionālā līmenī.
Atsauces
Bartels, L. M. (2008) Unequal Democracy: The Political Economy of the New Gilded Age. Princeton: Uni-versity Press.
Bux, U.; Maciejewski, M. (2024) The European Parliament: historical background. The EU at work Euro-pean Union institutions and bodies. https://www.europarl.europa.eu/factsheets/en/sheet/11/the-european-parliament-historical-background (skatīts 24.08.2024.).
Centrālā vēlēšanu komisija (20.03.2023.) Vēlētājiem. Eiropas Parlamenta vēlēšanas. https://www.cvk.lv/lv/eiropas-parlamenta-velesanas (skatīts 25.08.2024.).
Centrālā vēlēšanu komisija (09.06.2024.) Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. Aktivitāte. https://epv2024.cvk.lv/aktivitate (skatīts 25.08.2024.).
Cunningham, K.; Hix, S.; Dennison, S.; Learmonth, I. (2024) A Sharp Right Turn: A Forecast for the 2024 European Parliament Elections. European Council on Foreign Relations. ECFR. https://ecfr.eu/publication/a-sharp-right-turn-a-forecast-for-the-2024-european-parliament-elections/ (skatīts 25.08.2024.).
Dahl, R. A. (1989) Democracy and Its Critics. New Haven and London: Yale University Press.
Diena (2024) Vislielākie tēriņi EP vēlēšanu aģitācijai bijuši AS, ZZS un “Stabilitātei”. Diena (14.06.2024.). https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vislielakie-terini-ep-velesanu-agitacijai-bijusi-as-zzs-un-_stabilitatei_-14319322 (skatīts 25.08.2024.).
Downs, A. (1957) An Economic Theory of Democracy. Harper & Row.
Eiropas Parlaments (2024) Eiropas 2024. gada vēlēšanas. Vēlēšanu rezultāti. Dalībvalstu rezultāti. https://results.elections.europa.eu/lv/nacionalie-rezultati/latvija/2024-2029/ (skatīts 25.08.2024.).
European Parliament (2024a) About Parliament. https://www.europarl.europa.eu/about-parliament/en (skatīts 25.08.2024.).
European Parliament (2024b) Comparative Tool > 2024 > European Election Results > European Parlia-ment Election Results. https://results.elections.europa.eu/en/tools/comparative-tool/ (skatīts 25.08.2024.).
Hix, S. (2005) The Political System of the European Union. 2nd ed. Palgrave Macmillan.
Hix, S.; Høyland, B. (2022) The Political System of the European Union. 4th ed. Bloomsbury Publishing.
Kroet, C.; Schickler, J. (2024) EU Elections: Meet the Winners and Losers in Brussels and Across Europe. Euronews (10.06.2024.). https://www.euronews.com/my-europe/2024/06/10/eu-election-results-hang-in-the-balance-as-polls-close (skatīts 25.08.2024.).
Laganovskis, G.; Brikmane, E. (2024) Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kā sadala mandātus? LV portāls
(07.06.2024.). https://lvportals.lv/skaidrojumi/364461-eiropas-parlamenta-velesanas-ka-sadala-mandatus-
(skatīts 25.08.2024.).
Maurice, E. (2024) 2024 EU Elections Results: Limited Change, Great Challenges. European Policy Cen-tre. https://www.epc.eu/en/Publications/2024-EU-elections-results-Limited-change-great-challenges~
b9b2c (skatīts 25.08.2024.).
Neugent, N. (2017) The Government and Politics of the European Union. 8th ed. Bloomsbury Publis-hing.
Norris, P. (2011) Democratic Deficit: Critical Citizens Revisited. Cambridge: Cambridge University Press.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2024 Latvijas Universitāte
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.
