Jauna sociālā realitāte ‒ kopiena “Ukraina Latvijā”

Kopsavilkums

Rakstā apskatīts risinājums migrācijas pētniecības izaicinājumam, kas radās 2022. gadā, kad pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ļoti strauji un apjomīgi pieauga kara bēgļu straume no Ukrainas uz Latviju. Uzdevums bija izstrādāt konceptuālu aprīkojumu, kas ļautu saprast un aprakstīt jaunpienācēju kopienu un iezīmēt tās integrācijas stratēģijas Latvijā. Filozofiskās fenomenoloģijas un topoloģiskās hermeneitikas izmantošana pētījumā ļāva izveidot sociālo zinātņu veikumu papildinošu, plašāku jaunpienācēju kultūras un dzīves pasaules tvēruma kontekstu šīs kopienas izziņā. Ģeogrāfiskā tuvuma, līdzīga vēsturiskā likteņa un ģeopolitisko apdraudējumu dēļ Latvijas sabiedrība ar lielu atvērtību uzņēma Ukrainas kara bēgļus, un bija jākonstatē, ka starp jaunpienācējiem un uzņemošajiem veidojas kopība, kurā valda solidaritāte un pat brālība, veidojoties jaunai sociālajai realitātei, ko var apzīmēt kā kopienu “Ukraina Latvijā”. Šajā koncepcijā ir atspoguļota tās izstrādes metodoloģija: vietas kā cilvēka ģeogrāfijas un filozofijas pieeju sintezējoša jēdziena izmantošana, kas migrāciju skata kā cilvēka pārcelšanos no vienas vietas uz citu ar savu vietu, t. i., vērtībām, attieksmēm un tradīcijām. Jaunpienācēju un uzņemošo savstarpējo nepieciešamību ātri iepazīties un pastāvēt līdzās izskaidro kognitīvo rituālu funkcionēšana, kuras galvenais dinamiskais elements ir savas pasaules iemiesošanās uzbūvēšana. Izstrādātā pieeja rakstā ir lietota arī reliģisko kopienu kā vēl neapzināta migrācijas resursa pētniecībā, ilustrācijai izmantojot latīņu un grieķu katoļu rita kopienas un pastorālās aprūpes problemātiku Pareizticīgās baznīcas kopienās, ko ietekmē šīs baznīcas darbības politiskais raksturs Ukrainā.