Latviešu sievietes rakstniecībā (1860–1944)

Authors

  • Ilgars Grosvalds

Keywords:

latviešu sievietes, literatūra, tautas atmodas laikmets, Jaunā strāva, pasaules kara priekšvakars, brīvā Latvija

Abstract

Pirmā latviešu rakstniece bija Krišjāņa Valdemāra māsa Marija Medinska. Viņas uzskatu izveidē liela nozīme bija arī draudzībai ar Frici Brīvzemnieku un Āronu Matīsu

Author Biography

Ilgars Grosvalds

Ilgars Grosvalds ir inženierzinātņu doktors, valsts emeritētais zinātnieks (2006), P. Valdena prēmijas laureāts (1994), dzimis 1927. gada 21. jūlijā Amerikas Savienoto Valstu Masačūsetsas pavalstī, Lorensas pilsētā netālu no Bostonas, būvuzņēmēja Džona (Jāņa) Grosvalda ģimenē. Studējis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē (1946–1949) un Ļeņingradas Industriālajā neklātienes institūtā (1950–1957), kuru beidzis kā ķīmijas tehnologs javu saistvielu nozarē. Strādājis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē par vecāko inženieri (1969–1990) un Latvijas ķīmijas vēstures muzeja vadītāju (1985–2014). 1975. gadā aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, kas 1993. gadā nostrificēta Latvijas inženierzinātņu doktora grādam. Veicis pētījumus par Latvijas zinātnes, ķīmijas tehnoloģijas, javu saistvielu īpašību un korozijas jautājumiem. Darbojies žurnālu Akadēmiskā Dzīve (1994–2000), Tehnikas Apskats (1994–2006) un RTU Zinātnisko rakstu (sērija Zinātņu un augstskolas vēsture) redkolēģijā. Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas goda loceklis (1994), Latvijas Kultūras ministrijas Restaurācijas vecmeistars (1998). Nacionālās apvienības goda biedrs (2016). 90. jubilejā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta pateicības rakstu (2017). Publicējis 26 grāmatas un 700 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus.

References

Asars, J. (1904) Aspazija un viņas dzeja. Aspazija. Raksti. Pēterburga : A. Gulbja apgāds, 3–20.

Aspazija (1923) Egle, K. (sast.) Atziņas: Latvju rakstnieku autobiogrāfijas, I. Rīga : O. Jēpes apgādībā, 208–214.

Bērziņš, L. (galv. red.) (1937) Elīna Zālīte. Latviešu literatūras vēsture, 6. Rīga : Literatūra, 196–198.

Brante, L. (1931) Latviešu sieviete. Rīga : Valters un Rapa.

Ērmanis, P. (1926) Ivande Kaija. Latvju Grāmata, 6, 401–403.

Ērmanis, P. (1934) Annas Brigaderes dzīve un darbi. 2. izd. Rīga : Valters un Rapa, 238.

Francis, A. (1937) Aīda Niedra. Bērziņš, L. (galv. red.) Latviešu literatūras vēsture, 6. Rīga : Literatūra, 272–280.

Gaiduļa, P. (1936) Ķelpe, J. (sast.) Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava : Jelgavas Ziņas, 9–10.

Gailīte, A. (1924) Egle, K. (sast.) Atziņas: Latvju rakstnieku autobiogrāfijas, III. Cēsis, Rīga : O. Jēpes apgādībā, 185–190.

Gailīte, A. (1938) Paula Jēgere-Freimane dzīvē un literatūras kritiķes darbā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 7/8, 38–50.

Grāvīte-Plukše, E. (1935) Elzas Stērstes dzeja. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 3.

Jēgere-Freimane, P. (1936) Atziņu ceļi. Rīga.

Kronvalde, K. (1870) Cienīgam garam. Baltijas Vēstnesis, 46–47.

Kronvalde, K. (1936) Ķelpe, J. (sast.) Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava : Jelgavas Ziņas, 6–8.

Keggi, R. (1976) Elza Stērste: dzīve un personība dzejā. Universitas, 37, 14–20.

Ķelpe, J. (sast.) (1936) Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava : Jelgavas Ziņas.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās (2003) Rīga : Zinātne.

Līgotņu, J. (1937) Minna Dišlere. Bērziņš, L. (galv. red.) Latviešu literatūras vēsture, 6. Rīga : Literatūra, 289.

Mauriņa, Z. (1935) Baltais ceļš: Studijas par Annu Brigaderi. Rīga : Valters un Rapa.

Misiņš, J. (1925) Gaiduļa Paula. Ilustrēts Žurnāls, 2, 55–56.

Misiņš, J. (1926) Marija Pēkšēna, tautiskā laikmeta rakstniece. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 18. Rīga, 121–157.

Niedra, A. (1936) Ķelpe, J. (sast.) Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava : Jelgavas Ziņas, 151–157.

Niedra, A. (1965) Dzīves gājums. Pašportreti. Ņujorka : Grāmatu draugs, 270–274.

Pēkšēnu, M. (1936) Ķelpe, J. (sast.) (1936) Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava : Jelgavas Ziņas, 8–9.

Prūsa, E. (1924) Egle, K. (sast.) Atziņas: Latviešu rakstnieku autobiogrāfijas, II. Cēsis, Rīga : O. Jēpes apgādībā, 295–302.

Raudive, K.; Dravnieks, A. (1937) Zenta Mauriņa. Bērziņš, L. (galv. red.) Latviešu literatūras vēsture, 6. Rīga : Literatūra, 439–446.

Skurbe, A. (1994a) Elvīra Kociņa. Latviešu rakstnieku portreti: 20. un 30. gadu rakstnieki. Rīga : Artava, 131–145.

Skurbe, A. (1994b) Ilona Leimane. Latviešu rakstnieku portreti: Trimdas rakstnieki. Rīga : Zinātne, 64–89.

Stērste, E. (1924) Egle, K. (sast.) Atziņas: Latvju rakstnieku autobiogrāfijas, III. Cēsis, Rīga : O. Jēpes apgādībā, 259–274.

Veselis, J. (1956) Aīda Niedra. Teiksma par manu mūžu. Stokholma : Daugava, 129–135.

Viese, S. (1975) Aspazija. Rīga : Liesma.

Zamaiča, L. (1936) Ķelpe, J. (sast.) Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava : Jelgavas Ziņas, 131–144.

Zanders, O. (1970) Mūsu pirmā stāstu rakstniece. Varavīksne. Rīga : Liesma, 27–34.

Downloads

Published

2017-11-03

How to Cite

Grosvalds, I. (2017). Latviešu sievietes rakstniecībā (1860–1944). Akadēmiskā Dzīve, 53, 102–111. Retrieved from https://journal.lu.lv/adz/article/view/746

Issue

Vol. 53 (2017): Akadēmiskā Dzīve

Section

Raksti

License

Copyright (c) 2017 Latvijas Universitāte

Creative Commons License

This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International License.