Author Guidelines
Noteikumi autoriem
Intelektuālais žurnāls Akadēmiskā Dzīve publicē zinātniskus rakstus visās zinātņu jomās plašai ieinteresētai publikai par Latvijai nozīmīgiem zinātnes, kultūras un sabiedriskiem jautājumiem – tādiem, kas jau ir kļuvuši vai kļūst par zinātņu un kultūras vēsturi. Rakstus pieņem un publicē latviešu valodā, arī prof. J. Endzelīna rakstībā. Žurnāls publicē arī zinātnisku darbu recenzijas.
Rakstu pieņemšana notiek nepārtraukti. Katru rakstu recenzē divi pārstāvji no redkolēģijas, iesakot rakstu publicēt, pārstrādāt vai noraidīt, gala lēmumu pieņem redkolēģijas sēdē. Recenzējot tiek vērtēta rakstu oriģinalitāte, aktualitāte, saprotamība, izklāsta loģika, literatūras pārzināšana un valoda. Redakcija ievēro recenzentu anonimitāti. Autoru par pieņemto lēmumu informē nedēļas laikā. Autori var iepazīties ar recenzentu vērtējumiem un piezīmēm.
Pēc tam, kad raksts saņēmis pozitīvu redkolēģijas lēmumu un autors izdarījis prasītās korekcijas, redakcija patur tiesības veikt nepieciešamos labojumus, lai panāktu izteiksmes skaidrību, kā arī stila un noformējuma viendabību. Šie labojumi tiek saskaņoti ar autoru.
Manuskriptus pieņem datorrakstā Word formātā, lappuses formāts – A4, standarta teksta izvietojums, burtu lielums – 12 punkti, starp rindām 1,5 intervālu atstarpe (arī parindēs). Vēlamais burtveidols jeb fonts Times New Roman.
Raksta sākumā tūlīt pēc tā nosaukuma jāievieto autora akadēmiskais dzīvesgājums 700–1000 iespiedzīmju apjomā (neskaitot atstarpes starp vārdiem) un 5–6 raksturvārdi. Rakstam jāpievieno autora ģīmetne – fotogrāfija elektroniskā formātā.
Literatūras saraksts (vēres jeb bibliogrāfiskās norādes) novietojams raksta beigās. Literatūru kārto pēc latīņu alfabēta atbilstoši starptautiski pieņemtai transkripcijai, nešķirojot pēc valodām (netiek lietota kirilica utt.), un interneta publikācijām norāda datumu, kad tā aplūkota. Jālieto grāmatas, grāmatas nodaļas resp. rakstu krājuma raksta, žurnāla raksta un interneta publikācijas bibliogrāfiskā apraksta paraugi pēc Hārvarda sistēmas:
Lasmane, S. (2012) Komunikācijas ētika. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds.
Hallin, D. C.; Mancini, P. (2004) Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. Cambridge, New York : Cambridge University Press.
Brikše, I.; Skudra, O.; Tjarve, R. (2002) Development of the Media in Latvia in the 1990s. Vihalemm, P. (ed.) Baltic Media in Transition. Tartu : Tartu University Press.
Balčytienė, A. (2009) Market-Led Reforms as Incentives for Media Change, Development and Diversification in the Baltic States: A Small Country Approach. International Communication Gazette, 71 (1–2), 39–49.
Dimants, A. (2016) Valsts nepieder kaimiņiem, bet viens likums – viena taisnība visiem. Delfi (11.07.2016.). Pieejams:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ainars-dimants-valsts-nepieder-kaiminiem-bet-viens-likums-viena-taisniba-
visiem.d?id=47659107 (06.11.2016.).
Baltic Media Advertising Market 2011 (2012) TNS Emor. Pieejams: http://www.tns.lv/wwwtnslv_resources/images/relizes/ADEX/2012/Baltic_Media_Advertising_Market_2011.pdf (11.06.2012.).
Die Programme der Polytechnischen Schule zu Riga für die Jahre 1862/63–1881/82 (1881) Riga : Müller.
Grosvalds, I.; Alksnis, U.; Ruplis, A.; Meirovics, I. (2001) Ķīmija Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskā institūtā. Rīga : Latvijas ķīmijas vēstures muzejs.
Rainis (1981) Kajs Grakhs. Kopoti raksti, 14. Rīga : Zinātne, 329–434.
Iekšējās atsauces uz vērēm un piezīmes, ieskaitot norādes uz arhīvu dokumentiem, numurētā secībā dodamas teksta parindēs attiecīgās lappuses beigās (burtu lielums – 10 punkti), parasti norādot izmantotās lappuses vai lapas; ērtības labad saprotami īsinot garu nosaukumu līdz tā pirmajiem vārdiem; vairāk nekā trīs autoru gadījumā norādot pirmo autoru ar papildinājumu „et al.”; izdošanas gadam pievienojot alfabēta burtu (a, b, c utt.) atbilstoši nosaukumu alfabētiskajai secībai, ja vienam un tam pašam autoram vienā gadā izdoti divi vai vairāk darbi:
Balčytienė 2009, 41–42; Brikše, Skudra, Tjarve 2002, 100; Baltic Media Advertising Market 2012; Die Programme 1881; Grosvalds et al. 2001; Rainis 1981b.
Par vēru un atsauču precizitāti atbild raksta autors.
Nobeigumā jāpievieno raksta kopsavilkums angļu valodā 1500–2000 iespiedzīmju apjomā (neskaitot atstarpes starp vārdiem), kurā atsegts raksta mērķis un uzdevumi, formulēta galvenā problēma, aprādīta novitāte un sniegti galvenie secinājumi.
Maksimālais raksta garums – 30 000 iespiedzīmes (neskaitot atstarpes starp vārdiem), rekomendējamais – 6–12 datorraksta lappuses, šajā apjomā ietilpst arī dzīvesgājums, kopsavilkums, atsauces resp. piezīmes un literatūras saraksts.
Atbilstoši satura izklāsta gaitai raksts sadalāms nodaļās, dodot tām precīzus nosaukumus. Raksta saturam un struktūrai jāatbilst zinātniska teksta veidošanas prasībām. Raksta sākumā ievada daļā jāsniedz problēmas nostādne, pētījuma nepieciešamības pamatojums, pētījuma aktualitāte. Izklāsta daļā posmsecīgi jāapraksta problēmas risinājums. Šī sadaļa jāstrukturē ar nodaļu virsrakstu palīdzību. Nobeiguma daļā jādod konspektīvi secinājumi, vērtējumi, ieteikumi, vispārinājumi. Izklāstam jāattīstās loģiski, tam jābūt kompozicionāli pārdomātam, terminoloģiski precīzam, skaidram. Rakstam jābūt uzrakstītam labā valodā, sliktā valodā uzrakstītus darbus redakcija nepieņem.
Rakstā minētiem sveštautu īpašvārdiem jānorāda oriģinālforma. Jāizvairās no pārmērīgas svešvārdu lietošanas. Izmantotajiem citātiem jābūt precīziem, ja tajos ir izlaidumi, tie noteikti jānorāda: nelieli izlaidumi (pāris vārdu) – ar divpunkti .., bet lieli (vairāki teikumi) – ar divpunkti kvadrātiekavās [..]. Noformēšanas īpatnības: aiz punkta, komata, kā arī starp iniciāli un vārdu jābūt viena piesitiena atstarpei; teksta izcēlumi (trekninājums, slīpraksts jeb kursīvs, pasvītrojums u. tml.) jālieto konsekventi, nav vēlams rakstu pieblīvēt ar izcēlumiem. Visi nosaukumi, kurus citādi liek pēdiņās, kā arī nosaukumi svešvalodās sniedzami slīprakstā, paskaidrojumi svešvalodās – iekavās un slīprakstā.
Tekstā iekļautie attēli papildus ir jāiesūta kā atsevišķas labas kvalitātes datnes, diagrammas, grafiki u. tml. – rediģējamā formātā.
