Literārā kinematogrāfiskuma problēmas Alberta Bela prozā

Authors

  • Jūlija Dibovska Latvijas Universitāte

Keywords:

literārais kinematogrāfiskums, kino, Alberts Bels, proza, romāns, padomju literatūra, latviešu literatūra

Abstract

Literārā kinematogrāfiskuma elementu lietojuma paradigma mainās – līdz ar cenzūras pazušanu autora darbos centrālajā vietā izvirzās ne literārie eksperimenti, bet gan idejiskums

Author Biography

Jūlija Dibovska, Latvijas Universitāte

Jūlija Dibovska dz. 1987. gadā, filoloģijas bakalaura un maģistra grādu ieguvusi Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātē, pētījusi naturālisma elementus Andreja Upīša darbos un Andreja Upīša darbu ekranizācijas. Pašlaik gatavo promocijas darbu par tēmu Literārā kinematogrāfiskuma elementi Alberta Bela darbos (darba zinātniskā vadītāja – LU profesore Ieva Kalniņa). 2012. gadā dibinājusi akadēmiskās attīstības projektu – LU literāro tekstu vietni Ubi Sunt. Vada grāmatu projektus izdevniecībā, nodarbojas ar literatūrkritiku.

References

Abd-Elrahman, M. (2010) The Cinematic Vision in Some American Narrative Prose Fiction. VDM Pub­lishing.

Barbetti, C. (2011) Ekphrastic Medieval Visions: A New Discussion in Interarts Theory. Palgrave Macmillan.

Bazin, A. (1967) In Defence of Mixed Cinema. What is Cinema. Barkeley.

Bels, A. (1966) Spēks ūsās. Spēles ar nažiem. Rīga : Liesma.

Bels, A. (1968) Ķieģelis. „Es pats” līdzenumā. Rīga : Liesma.

Bels, A. (1972) Būris. Rīga : Liesma.

Bels, A. (1974) Pagrabs. Karogs.

Bels, A. (1977) Poligons. Rīga : Liesma.

Bels, A. (1982) Saknes. Rīga : Liesma.

Bels, A. (1986) Slēptuve. Rīga : Liesma.

Bels, A. (1987) Sitiens ar teļādu. Cilvēki laivās. Rīga : Liesma.

Bels, A. (1988) Izmeklētājs. Cilvēki pilsētās. Rīga : Liesma.

Bels, A. (1996) Melnā zīme. Rīga : Preses nams.

Bels, A. (1998) Latviešu labirints. Rīga : Daugava.

Bels, A. (2004) Saucēja balss. Rīga : Jumava.

Benjamin, W. (2007) The Work of Art in the Age of Mechanical Reproduction (1936) Illuminations. New York : Harcourt, Brace & World.

Deleuze, G. (1983) L’Image-mouvement: Cinéma 1. Paris : Les Éditions de Minuit.

Eidsvik, C. (1971) Cinema and Literature. University of Illinois.

Kolmogorov, A. N. (1961) Avtomaty i žizn’ (izloženie N. G. Ryčkovoj). Tehnika – molodeži, 10, 16–19.

Kukulin, I. (2015) Mašiny zašumevšego vremeni: Kak sovetskij montaž stal metodom neoficial’noj kul’tury. Moskva : Novoe literaturnoe obozrenie.

Lotman, J. (2015) Struktura hudožestvennogo teksta. Pieejams: http://on4a.narod.ru/lotman_struktura_­teksta_web.pdf (01.08.2015.).

Mart’janova, I. (2001) Kinovek russkogo teksta: paradoks literaturnoj kinematografičnosti. Sankt-Peterburg: SAGA.

Mirzoeff, N. (2015) How to See the World. Pelican.

Richardson, R. (1969) Literature and Film. Bloomington, London.

Rob-Grije, A. (1999) V labirinte. Moskva : Azbuka. Pieejams: http://royallib.com/book/robgriye_alen/v_­labirinte.html (09.09.2015.).

Seed, D. (2009) Cinematic Fictions: The Impact of the Cinema on the American Novel up to the Second World War. Liverpool : University Press.

Solženicin, A. (2001) Teleinterv’ju na literaturnye temy s N. A. Struve. Pariž, mart 1976 g. Sobranie ­sochinenij v 9 tomah, 7. Moskva : Terra-Knižnyj klub.

Vertov, D. (1984) The Council of Three. Kino-eye. University of California Press.

Wyllie, B. (2002) Experiments in Perspective: Cinematics in Nabokov’s Russian Fiction. New Zealand Slavonic Journal, 277–288.

Downloads

Published

2017-11-03

How to Cite

Dibovska, J. (2017). Literārā kinematogrāfiskuma problēmas Alberta Bela prozā. Akadēmiskā Dzīve, 53, 60–68. Retrieved from https://journal.lu.lv/adz/article/view/742