Ieskats Baltijas vācu pavārgrāmatu vēsturē
DOI:
https://doi.org/10.22364/adz.58.03Keywords:
pavārgrāmatas, kulinārija, vācbaltiešu kultūra, kultūrpārneseAbstract
Baltijai raksturīgos ēdienus visbiežāk marķē nosaukums – norāde uz novadu, salīdzinoši retāk uz konkrētu pilsētu. Receptes var būt plaši pazīstamu recepšu lokāls variants
References
[Anon.] (1909) [Anzeige]. Düna Zeitung (28.03.1909.), 70.
[Anon.] (1915) [Anzeige]. Rigasche Zeitung (27.02.1915.), 47.
[Anon.] (1904) Lokales. Düna Zeitung (12.08.1904.), 181.
[Anon.] (1889) Todtenliste. Libausche Zeitung (27.01.1889.), 22.
[Anon.] (1889a) Ueber „Haus und Herd. Libausche Zeitung (11.04.1889.), 81.
[Anon.] (1918) M. von Redelien [Nekrolog]. Rigasche Zeitung (02.11.1918.), 254.
Baranovska, A. (2016) Identitātes saglabāšanos ietekmējošo faktoru analīze vācbaltiešu biedrībās Vācijā, Latvijā un Igaunijā. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija.
Bender, R. (2011) Die Identität der Deutschbalten heutzutage. Merchiers, D.; Siary, G. (Hrsg.) Spuren deutscher Identität in Mittel- und Osteuropa seit 1945. Bern, Berlin etc.: Peter Lang, 331–339.
Beika, D. (1937) Mežabrāļu gads: Cīņas un cilvēki piektā gada revolūcijā: Memuāri. Maskava: Prometejs.
Bielenstein, M. (1922) Notstandskochbüchlein: Gewidmet den Baltischen Frauen. Riga: E. Bruhns.
Daija, P. (2020) Kristofa Hardera loma Vidzemes kultūrvēsturē [ievads]. Harders, K. (2020) Tā pirmā pavāru grāmata: 414 senas receptes no 18. gadsimta. Kocēnu novada dome, 38–41.
E. St. (1938) Von Kochbüchern und Kochen. Rigasche Rundschau (14.09.1938.), 209.
Familie Hagen. Pieejams: https://gw.geneanet.org/viktorh?lang=en&p=rosa+valesca+armande+ellinor&n=hagen (14.08.2022.).
Fehre, K. (1817) Livländisches Koch- und Wirtschaftsbuch. Riga: Deubner.
Hagen, V. (1988) Die echte russisch-baltische Küche. Berlin: [b. i.].
Humble, N. (2020) The Literature of Food: An Introduction from 1830 to Present. London: Bloomsbury Academic.
[Korth, M.] (1990) Praktiskā pavāru grāmata. Cīņa (13.12.1990.), 227.
Korth, M. (1991) Taupīgs ķēķis. Rīga: SIA AMN.
L. N. (1918) Taupīgs ķēķis. Baltijas Ziņas (23.09.1918.), 121.
Panck, L. (1902) Praktisches Kochbuch: Handbuch sparsamen und verständigen Führung des Haushalts in allen seinen Zweigen. 8. Aufl. Riga: C. I. Sichmann.
Panck, L. (1862) Praktisches Kochbuch: Handbuch sparsamen und verständigen Führung des Haushalts in allen seinen Zweigen. 2. Aufl. Pieejams: https://digital.slub-dresden.de/werkansicht/dlf/10076/1/ (15.05.2022.).
Redelien, M. von (1913) Haus und Herd: Praktisches, illustriertes Hausbuch zur verständigen Führung des Wirtschaft in allen ihren Zweigen. 5. Aufl. Riga: Kymmel.
Samson-Himmelstjerna, B. von (1963) Baltisches Kochbuch: Alte Rezepte neu bearbeitet. Hannover-Döhren: Harro von Hirschheydt.
Spalvēna, A. (2019) Jaunā virtuve: 18. gadsimta Eiropas gastronomiskās kultūras raksturojums. Zelča, I. (sast.). Muzeologs Himzelis un viņa laiks. Rīga: Creative Museum, 87–109.
Srinivas, T. (2013) “As Mother Made it”: The Cosmopolitan Indian Family, “Authentic” Food, and the Construction of Cultural Utopia. Counihan, C.; Esterik, P. van (eds.) Food and Culture: A Reader. New York, London: Routledge, 355–375.
Ungern-Sternberg, A. von (2012) Denkfiguren „deutschbaltischer Identitätsbildung. Maier, K. (Hrsg.) Nation und Sprache in Nordosteuropa im 19. Jahrhundert. Wiesbaden: Nord-Ost Institut, 74–98.
Warg, C. (1755) Hjelpreda I Hushållningen För Unga Fruentimber. Stockholm: L. L. Greeing.