The fragile majority and the self-sufficient minority: analysis of the main directions of integration policy in Latvia

Authors

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.60.06

Keywords:

integration policy, fragile majority, self-sufficient minority, Latvian language proficiency, feeling threatened

Abstract

This article analyzes the processes of society integration policy implementation and nation-building in Latvia in the period 1989-2023 from the theoretical perspective of ethnic Latvians feeling threatened. In order to describe the situation of ethnic groups in the 1990s after the country regained its independence, the theoretical approach proposed by Canadian professor Maria McAndrew has been used in which she examines the relationship between different groups in the dichotomy of “fragile majority” and “self-sufficient minority”. The approach was developed in the context of educational policy analysis in case studies from Belgium, Catalonia, Quebec and Northern Ireland, in all of which different solutions were sought in situations of a fragile majority in relations between certain conflicting groups.

The analysis reveals that the policy implemented by the state in the 1990s was aimed at strengthening the Latvian language and changing the language hierarchy established during the USSR period. The main laws adopted in the area of integration all had this aim: the 1989 Language Law; the 1994 Citizenship Law; the 1998 Education Law. The results of the integration policy implemented in these three main directions (language policy, citizenship policy, minority education policy) reveal that the goal of strengthening the position of the Latvian language has been largely implemented successfully, as self-assessment of knowledge of the Latvian language among minorities has improved, and also Latvian language proficiency of minority youth has improved significantly. The proportion of non-citizens in Latvia has decreased significantly (from 27% to 9%), and the transition to education only in the state language is in process and is scheduled to be completed by 2025.

Author Biography

  • Inese Šūpule, Latvijas Universitāte

    Dr. sc. soc., socioloģe un vadošā pētniece nodibinājumā Baltic Institute of Social Sciences un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Pēta sabiedrības integrācijas jautājumus jau kopš 1998. gada un ir strādājusi ar pētījumiem gan par nepilsoņiem Latvijā, gan mazākumtautību izglītību, gan integrācijas politiku un dažādiem migrācijas aspektiem. Pēdējo gadu laikā pētnieces uzmanība bijusi pievērsta emigrācijas procesu analīzei un sociālo problēmu izpētei, un politikas izvērtējumiem. 

References

Baltijas Datu nams (1998) Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību. https://providus.lv/article_files/1115/original/uzpilsab1&2ful.pdf?1326908574 (skatīts15.05.2024.).

Baltijas Sociālo zinātņu institūts (2001) Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību ‒ 2000. https://providus.lv/article_files/1117/original/uzpilssab2001.pdf?1326908939 (skatīts 15.05.2024.).

Brass, P. (1991) Ethnicity and Nationalism. Theory and Comparison. Sage Publications.

CSP (2024a) IRV010. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības gada sākumā. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV010/ (skatīts 15.05.2024.).

CSP (2024b) IRV020. Iedzīvotāji pēc dzimuma, valstiskās piederības un pa vecuma grupām gada sā-kumā 1996–2023. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV020/ (ska-tīts 15.05.2024.).

Druviete, I.; Kļava, G.; Kopoloveca, N.; Koroļeva, I.; Mieriņa, I.; Rozenvalde, K.; Saulītis, A. (2021) Valo-das situācija Latvijā: 2016–2020. Sociolingvistisks pētījums. Zin. red. Gunta Kļava, Inita Vītola. Rīga: LVA. https://valoda.lv/wp-content/uploads/2021/10/ValodasSituacijaLatvija_2016%E2%80%932020_A4_WEB_JAUNS.PDF (ska-tīts 15.05.2024.).

Kalmus, V. (2003) Is interethnic integration possible in Estonia? Ethno-political discourse of two ethnic groups. Discourse & Society, 14 (6), 667–697.

Latvijas PSR Augstākā Padome (06.10.1988.) Lēmums par latviešu valodas statusu. Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs (13.10.1988.), Nr. 41. http://www.vvk.lv/index.php?sadala=135&id=167 (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas PSR Augstākās Padome (05.05.1989.) Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas 1989. gada 5. maija Valodu likums. Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs (18.05.1989.), Nr. 20.

Latvijas Republikas Saeima (22.07.1994.) Pilsonības likums. https://www.vestnesis.lv/ta/id/57512-pilsonibas-likums (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Republikas Saeima (12.04.1995.) Likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvi-jas vai citas valsts pilsonības”. https://www.vestnesis.lv/ta/id/77481-par-to-bijusas-psrs-pilsonu-statusu-kuriem-nav-latvijas-vai-citas-valsts-pilsonibas (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Republikas Saeima (10.08.1995.) Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. https://www.vestnesis.lv/ta/id/36364-grozijumi-latvijas-republikas-izglitibas-likuma (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Republikas Saeima (15.10.1998.) Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. https://www.vestnesis.lv/ta/id/50292-grozijumi-latvijas-republikas-satversme (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Republikas Saeima (29.10.1998.) Izglītības likums. https://www.vestnesis.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Republikas Saeima (09.12.1999.) Valsts valodas likums. https://www.vestnesis.lv/ta/id/14740-valsts-valodas-likums (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Republikas Saeima (05.02.2004.) Likums “Grozījumi Izglītības likumā”. https://www.vestnesis.lv/ta/id/84315 (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Republikas Saeima (19.06.2014.) Likums “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. https://www.vestnesis.lv/op/2014/131.4 (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Republikas Saeima (22.03.2018.) Likums “Grozījumi Izglītības likumā”. https://www.vestnesis.lv/op/2018/65.1 (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Republikas Saeima (29.09.2022.) Likums “Grozījumi Izglītības likumā”. https://www.vestnesis.lv/op/2022/197.1 (skatīts 15.05.2024.).

Latvijas Vēstnesis (09.02.1995.) Par Latvijas pilsonību. Latvijas Vēstnesis (09.02.1995.), Nr. 21. https://www.vestnesis.lv/ta/id/26771 (skatīts 15.05.2024.).

McAndrew, M. (2013) Fragile Majorities and Education: Belgium, Catalonia, Northern Ireland, and Quebec. Montreal, QC: McGill-Queen’s University Press.

PMLP (2017) Pētījums. Latvijas nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu. https://www.pmlp.gov.lv/sites/pmlp/files/data_content/2016.gada-petijums-latvijas-nepilsonu-attieksme-pret-latvijas-pilsonibas-iegusanu-riga-pdf1.pdf (skatīts 15.05.2024.).

PMLP (2024) Aktuālā statistika par naturalizācijas procesu (līdz 2023. gada 31. decembrim). https://www.pmlp.gov.lv/lv/naturalizacija (skatīts 15.05.2024.).

Šūpule, I.; Bebriša, I.; Kļave, E. (2014) Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze. Rīga: Baltic Insti-tute of Social Sciences.

Šūpule, I.; Krastiņa, L.; Peņķe, I.; Krišāne, J. (2004) Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija. Zin. red. Brigita Zepa. Rīga: Baltic Institute of Social Sciences. https://providus.lv/article_files/1092/original/etntoler_lv.pdf?1326906483 (skatīts 15.05.2024.).

Zanders, M. (2022) Par “integrāciju” ‒ nenotikušo un mazticamo. Komentārs. 20.06.2022. https://satori.lv/article/par-integraciju-nenotikuso-un-mazticamo (skatīts 15.05.2024.).

Zepa, B.; Kļave, E. (2011) Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobi-litāte un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/31240 (skatīts 15.05.2024.).

Zepa, B.; Kļave, E.; Šūpule, I. (2014). Nacionālās identitātes veidošanas diskursi Latvijā. Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/31244 (skatīts 15.05.2024.).

Zepa, B.; Šūpule, I.; Krastiņa, L.; Ķešāne, I.; Grīviņš, M.; Bebriša, I.; Ieviņa, I. (2006) Integrācijas prakse un perspektīvas. Rīga: Baltic Institute of Social Sciences. https://providus.lv/petijumi/integracijas-prakse-un-perspektivas/ (skatīts 15.05.2024.).

Downloads

Published

2024-12-14

How to Cite

Šūpule, I. (2024). The fragile majority and the self-sufficient minority: analysis of the main directions of integration policy in Latvia. Akadēmiskā Dzīve, 60, 60-70. https://doi.org/10.22364/adz.60.06