Āraišu ezera mikroreģions dzelzs laikmetā
DOI:
https://doi.org/10.22364/aue.33.03Atslēgvārdi:
Āraiši, ezermītne, dzelzs laikmets, latgaļi, Gaujas zemgaļi, ĢIS arheoloģijā, ainavu arheoloģijaKopsavilkums
Apkopojot visu arhīvos pieejamo informāciju par arheoloģiskām liecībām Āraišu ezera apkārtnē ĢIS datubāzē, rakstā rekonstruēta Āraišu ezera mikroreģiona telpiskā struktūra dzelzs laikmetā. Kritiski pārvērtējot datubāzē apkopoto informāciju, tā interpretēta, izmantojot paleoekoloģisko pētījumu rezultātus un ainavu arheoloģijā un reģionālo pētījumu praksēs balstītu pieeju. Konstatēts, ka sākotnēji apdzīvotības centrs lokalizējams Virgabaļu apmetnē, bet pēc latgaļu ienākšanas tas pārvietojies uz Āraišu ezermītni, lauksaimniecībai koncentrējoties ezera R un ZR krastā. Iezīmēta vizuālā saikne, kas ainavā saistījusi no apdzīvotās telpas daļas nodalīto Liepiņu kapulauku ar ezermītni. Rekonstruētā mikroreģiona telpiskā struktūra un robežas dzelzs laikmetā liecina par to kā vidēji lielu, nukleāru, vienas kopienas apdzīvotu telpu.
Atsauces
AVOTI
Apala, Z., 2010. Atzinums par objekta “Grantskalni” (Amatas novada Drabešu pag.) arheoloģisko apsekošanu. NKMP KMIC, Virgabaļu apmetne, Inv. Nr. 111883-3 I.
Ciglis, J., 2011. Senkapu uzkalniņi pie Puškina karjera. LNVM AD, Cēsu apriņķis, Cēsu pilsētas un pagasta vispārējā materiāla lieta, AA 252847.
Ciglis, J. Rīgas rajona Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektora Jāņa Cigļa ziņojums. LNVM AD, Cēsu apriņķis, Drabešu pagasta vispārējā materiāla lieta, AA 230542.
Gusars, A., 1946. Pieminekļa apraksta lapa. LNVM AD, Cēsu apriņķis, Drabešu pagasta vispārējā materiāla lieta, AA 230545-8, -8r, -9.
Neatributētas ziņas par Virgabaļu uzkalniņu. LNVM AD, Cēsu apriņķis, Drabešu pagasta vispārējā materiāla lieta, AA 230555-1, -2, -2r, -3.
Ostupe, L., 1927. Pieminekļa apraksta lapa. LNVM AD, Cēsu apriņķis, Vaives pagasta vispārējā materiāla lieta, AA 231058-2, -3, -4, -5.
Stepiņš, P., 1941. Ziņojums. LNVM AD, Cēsu apriņķis, Vaives pagasta vispārējā materiāla lieta, AA 231059-3.
Āraišu Karātavkalns. NKMP KMIC, JAK, Drabešu pagasts.
Kalauzu senkapi (Miroņu kalniņš). NKMP KMIC, Cēsu rajons, Vaives pagasts.
Kalna Astītes. NKMP KMIC, JAK, Drabešu pagasts.
Kvēpenes pilskalns. NKMP KMIC, Cēsu rajons, Raiskuma pagasts.
Mēderi. NKMP KMIC, JAK, Līvu pagasts.
Sārumkalns – pilskalns. NKMP KMIC, Cēsu rajons, Vaives pagasts.
Virgabaļi. NKMP KMIC, JAK, Drabešu pagasts.
–1683. gada Zviedrijas karalistes Cēsu apkārtnes karte (LVVA, 7404. fonds, 3. apraksts, Nr. 3; karti ģeoreferencējuši A. Gunnarsone un D. S. E. Gunnarsons).
Latvijas kvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte. Mērogs: 1 : 200 000.
LĢIA topogrāfiskā karte. Mērogs: 1 : 10 000.
LVM LIDAR reljefa slīpuma modelis.
PSRS ģenerālštāba topogrāfiskā karte. Mērogs: 1 : 10 000.
LITERATŪRA
Apala, Z, 2021a. Liepiņu senkapi. No: A. Vasks, G. Zariņa (red.). Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 326–327.
Apala, Z., 2021b. Riekstu kalna pilskalns. No: A. Vasks, G. Zariņa (red.). Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 195–197.
Apals, J., 1971. Āraišu ezera pils izrakumu rezultāti. 1965.–1969. gads. No: J. Apals (aut.), A. Caune un Z. Apala (sast.). Āraišu ezerpils: rakstu izlase un draugu atmiņas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 123–136.
Apals, J., 1973. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Cēsu rajonā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 11–14.
Apals, J., 1976. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Gaujas nacionālā parka teritorijā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 9–12.
Apals, J., 1982. 1981. gada izrakumi Āraišu mūra pilī un priekšpilī. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980./81. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 21–24.
Apals, J., 1986. Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā. Rīga: Zinātne.
Apals, J., 2008. Āraišu arheoloģiskais muzejparks. Ceļvedis. No: J. Apals (aut.), A. Caune un Z. Apala (sast.). Āraišu ezerpils: rakstu izlase un draugu atmiņas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 445–510.
Apals, J., Apala, Z., 1973. Āraišu arheoloģiskās ekspedīcijas izrakumi 1972. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 3–11.
Apals, J., Apala, Z., 2005. Āraiši senlaikos. Muzeja ceļvedis. No: J. Apals (aut.), A. Caune un Z. Apala (sast.). Āraišu ezerpils: rakstu izlase un draugu atmiņas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 407–422.
Atgāzis, M., 2001. Vidējais dzelzs laikmets 400.–800. g. No: Ē. Mugurēvičs, A. Vasks (red.) Latvijas senākā vēsture: 9. g. t. pr. Kr. – 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 232–289.
Auns, M., 2018. Latvijas tradicionālās kultūrvides veidošanās laikā no 16. gadsimta. No: J. Stradiņš (red.). Latvija un latvieši: akadēmiskie raksti, 2. sēj. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 149–176.
Boruks, A., 2003. Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā: no senākiem laikiem līdz mūsdienām. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Brastiņš, E., 1930. Latvijas pilskalni: Vidzeme. Rīga: Pieminekļu valde.
Ciglis, J., 2021a. Vaives Lazdiņu senkapi. No: A. Vasks, G. Zariņa (red.). Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 363.
Ciglis, J., 2021b. Vidējais dzelzs laikmets. No: A. Vasks, G. Zariņa (red.). Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 50–52.
Gillings, M., Wheatley, D., 2020. GIS-based visibility analysis. In: M. Gillings, P. Hacigüzeller, G. Lock (eds.). Archaeological spatial analysis: a methodological guide. New York: Routledge, 313–332. DOI: https://doi.org/10.4324/9781351243858-17
Medows, J., Zunde, M., Lēģere, L., Dee, M. W., Hamann, C., 2023. Single-year 14C dating of the lake-fortress at Āraiši, Latvia. Radiocarbon, 1–11. DOI: https://doi.org/10.1017/RDC.2023.24
Meinerts, J., 2021. Āraišu un Bricu ezeru mikroreģionu telpiskā struktūra no 5. līdz 13. gadsimtam. Maģistra darbs. Rīga: LU VFF. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/55334 [skatīts 01.06.2023.].
Meinerts, J., 2024. Noteikts Āraišu ezerā atrastās vienkoča laivas vecums. Cēsu Novada Vēstis, 4 (255), 16.
Opitz, R., Nuninger, L., Fruchart, C., 2012. Thinking topographically about the landscape around Besencon (Doubs, France). In: S. Kluiving, E. Guttmann-Bond (eds.). Landscape Archaeology Between Art and Science. Amsterdam: Amsterdam University Press, 395–412. DOI: https://doi.org/10.1017/9789048516070.029
Posluschny, A., Fischer, E., Rösch, M., Schatz, K., Stephan, E., Stobbe, A., 2012. Modelling the agricultural potential of Early Iron Age settlement hinterland areas in southern Germany. In: S. Kluiving, E. Guttmann-Bond (eds.). Landscape Archaeology Between Art and Science. Amsterdam: Amsterdam University Press, 413–428. DOI: https://doi.org/10.1017/9789048516070.030
Radiņš, A., 1999. 10.–13. gadsimta senkapi latgaļu apdzīvotajā teritorijā un Austrumlatvijas etniskās, sociālās un politiskās vēstures jautājumi. Latvijas vēstures muzeja raksti, Nr. 5. Rīga: Latvijas Vēstures muzejs.
Regnell, M., 2003. Charcoals from Uppåkra as Indicators of Leaf Fodder. In: L. Larsson, B. Hårdh (eds.). Centrality – Regionality. The Social Structure of Southern Sweden during the Iron Age (Acta archaeologica Lundensia, Series in 8°/40, Uppåkrastudier/7). Stockholm: Lund University, 105–116.
Renfrew, C., Bahn, P. G., 1996. Archaeology: theories, methods, and practice (2nd edition). London: Thames and Hudson.
Ritums, R., 2021. Senās agrārās sistēmas (fosilie tīrumi). No: A. Vasks, G. Zariņa (red.). Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 407–409.
Salisbury, R. B., 2009. Reimagining Regional Analysis in Archaeology. In: T. L. Thurston, R. B. Salisbury (eds.). Reimagining Regional Analyses: The Archaeology of Spatial and Social Dynamics. Cambridge: 2–15.
Spirģis, R., 2021. Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi. No: A. Vasks, G. Zariņa (red.). Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 287–288.
Stivriņš, N., Brown, A., Reitalu, T., Veski, S., Heinsalu, A., Banerjae, R. Y., Elmi, K., 2015. Landscape change in central Latvia since the Iron Age: multi-proxy analysis of the vegetation impact of conflict, colonization and economic expansion during the last 2,000 years. Vegetation History and Archaeobotany, 3 (24), 377–391. DOI: https://doi.org/10.1007/s00334-014-0502-y
Straube, G., 2020. Nacionālās atmodas sprinta skrējiens garajā gadsimtā. No: G. Straube (sast.). Valsts valstī: Latvija – Krievijas impērijas provinces 19. gadsimtā. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 12–16.
Šulte, A., Gunnarsson, D. S. E., 2017. 17th century large-scale historical maps of Vidzeme as sources for archaeological research. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1 (102), 111–122.
Tomsons, A., 2014. Arheoloģiskās izpētes darbi Āraišu viduslaiku pilī un priekšpilī 2012. gadā. No: J. Urtāns, I. L. Virse (sast. un red.) Arheologu pētījumi Latvijā 2012. un 2013. gadā. Rīga: Nordik, 199–205.
Urtāns, J., 2022. Jaunatklātie pilskalni Latvijā 1998.–2021. Rīga: NT Klasika.
Vasks, A., 1991. Keramika epohi pozdnei bronzy i rannevo zheleza Latvii. Rīga: Zinātne.
Vasks, A., 2001. Agrais dzelzs laikmets 1.–400. g. No: Ē. Mugurēvičs, A. Vasks (red.). Latvijas senākā vēsture: 9. g. t. pr. Kr. – 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 186–231.
Vēmanis, Ē., 2015. Drabešu Liepiņu kapulauks 9. –12. gs. Bakalaura darbs. Rīga: LU VFF. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/29311 [skatīts 01.06.2023.].
Žeiere, I., 2021. Ainavu senkapi. A. Vasks, G. Zariņa (red.) Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 279–281.
