Koksnes izmantošana dzelzs laikmeta kremācijas rituālos Rietumkurzemes ainavas kontekstā
DOI:
https://doi.org/10.22364/aue.33.01Atslēgvārdi:
kurši, ugunskapi, kokogļu analīzes, putekšņu analīzes, Ķikuru ezersKopsavilkums
Rakstā aplūkotas kuršu apbedīšanas tradīcijas ainavas kontekstā, pamatojoties uz kuršu ugunskapos atrasto kokogļu pētījumiem un korelējot tos ar Ķikuru ezera materiāla palinoloģiskiem pētījumiem. Pētījuma areāls aptver Latvijas rietumdaļu, kas atbilst kuršu apdzīvotai teritorijai, kur dominējošais apbedīšanas veids 10./11. gs. – 15. gs. bija kremācija. Franču ceļotājs Žilbērs de Lanuā šajā reģionā sastapies ar kuršiem, kuri mirušos dedzinājuši sārtā, sakrautā no tīras ozolkoka malkas. Šis pētījums parāda, ka kuršu kultūrā kopumā nebija stingras tradīcijas mirušo kremācijai lietot tikai ozola malku, lai gan ozols šim nolūkam plaši izmantots. Analizējot kokogļu paraugus, konstatēta taksonomiska daudzveidība, kas var liecināt par to, ka savākta reģionā pieejamā koksne vai pat bijusi nepieciešamība atbrīvot noteiktas teritorijas. Koksnes izvēle varēja būt saistīta arī ar dažādām tās īpašībām, koka simbolisko nozīmi, rituāliem vai kultūras aspektiem.
Atsauces
Avoti
Ošs, K., 1940. Pārskats par izrakumiem Aizvīķu pag. Tiltiņos 1940. g. 28. jūn. – 14. jūl. Glabājas LNVM AA 185.
Šturms, E., 1937a. Pārskats par izrakumiem Īvandes Ķaupos 1937. g. 9. un 10. jūn. Glabājas LNVM AA 170.
Šturms, E., 1931a. Pārskats par izrakumiem Aizputes apr. Kazdangas pagasta Apariņās 1931. g. 27.–28 VII. Glabājas LNVM AA 35.
Šturms, E., 1931b. Pārskats par izrakumiem Asītes Graveniekos 1931. g. 5. un 6. jūnijā. Glabājas LNVM AA 55.
Šturms, E., 1931c. Pārskats par izrakumiem Gramzdas Dārzniekos 1931. g. 10. sept. Glabājas LNVM AA 160.
Šturms, E., 1931d. Pārskats par izrakumiem Raņķu Kapenieku senkapos 1931. g. Glabājas LNVM AA 62.
Šturms, E., 1932. Pārskats par izrakumiem Aizputes apr. Kazdangas pagasta Roņos 1932. g. 1.–4. sept. Glabājas LNVM AA 193.
Šturms, E., 1933. Pārskats par izrakumiem Bunkas muižas grantsbedrēs 1933. g. Glabājas LNVM AA 59. DOI: https://doi.org/10.25291/VR/1933-VLR-59
Šturms, E., 1935. Pārskats par izrakumiem Bunkas muižas grantsbedrēs 1935. g. 15.–19. jūn. Glabājas LNVM AA 60.
Literatūra
Aprile, G., Fiorentino, G., 2021. Looking for the invisible: The use of anthracological analysis to reveal ritual acts in the eneolithic cremations of Puglia (SE Italy). Quaternary International, 593–594, 364–371. DOI: 10.1016/j.quaint.2020.11.015. DOI: https://doi.org/10.1016/j.quaint.2020.11.015
Asaris, J., Muižnieks, V., Radiņš, A., Virse, I., Žeiere, I., 2008. Kurši senatnē / Couronians in Antiquity. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Atgāzis, M., 1974. Dzelzs iedzītņa šķēpu gali ar atkarpēm Latvijā. No: Ē. Mugurēvičs, Ā. Stubovs, F. Zagorskis (redkol.). Arheoloģija un etnogrāfija. Apcerējumi par Latvijas materiālās un garīgās kultūras pieminekļu tipoloģiju un hronoloģiju: rakstu krājums. 11. laid. Rīga: Zinātne, 154–174.
Balodis, F. (red.), 1926. Latvijas archaioloģija. Rīga: Valters un Rapa.
Bērziņš, V., 1996. Par zemkopību dzelzs laikmetā Rietumkurzemē un par viduslaiku pilsētiņu Pīlesmiestu. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4 (21), 29–43.
Blaauw, M., Christen, J. A., 2011. Flexible paleoclimate age-depth models using an autoregressive gamma process. Bayesian Analysis, 6, 457–474. DOI: https://doi.org/10.1214/ba/1339616472
Bliujienė, A., 2016. The Curonians of the Lithuanian Coast. In: G. Zabiela, Z. Baubonis, and E. Marcinkevičiūtė (eds.). A Hundred Years of Archaeological Discoveries in Lithuania. Vilnius, 268–285.
Cimermane, I., Urtāns J., 1961. Latvijas PSR vēstures muzeja izrakumi 1960. gadā. Referātu tēzes zinātniskai sesijai par 1960. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga: LPSR ZA Vēstures institūts, 12–13.
Costa Vaz, F., Braga, C., Tereso, J. P., Oliveira, C., Gonzalez Carretero, L., Detry, C., Marcos, B., Fontes, L., and Martins, M., 2020. Food for the dead, fuel for the pyre: symbolism and function of plant remains in provincial Roman cremation rituals in the necropolis of Bracara Augusta (NW Iberia). Quaternary International, 593–594, 372–383. DOI: 10.1016/j.quaint.2020.08.054. DOI: https://doi.org/10.1016/j.quaint.2020.08.054
Deforce, K., Haneca, K., 2012. Ashes to ashes. Fuelwood selection in Roman cremation rituals in northern Gaul. Journal of Archaeological Science, 39 (5), 1338–1348. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jas.2011.12.024
Doniņa, I., 2018. Arheoloģiskie pētījumi Guģenieku senkapos un Popes pilskalnā 2017. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2016.–2017. gadā. Rīga: NT Klasika, 23–28.
Doniņa, I., Stivriņš, N., Bērziņš, V., 2020. Burial practices at Lapiņi Curonian cremation cemetery, west Latvia, at the close of the Iron Age and in the Middle Ages (12th–14th/15th centuries). Archaeologia Baltica, 27, 84–103. DOI: https://doi.org/10.15181/ab.v27i0.2179
Deveikiene, N., Kriaučiūne, S. (eds.), 2009. Kuršiai: genties kultūra laidosenos duomenimis: Baltų archeologijos paroda: katalogas. The Curonians: tribe culture according to the burial data: Baltic archeological exhibition: catalogue. Vilnius: Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Ellingham, S. T. D., Thompson, T. J. U., Islam, M., Taylor, G., 2015. Estimating temperature exposure of burnt bone – a methodological review. Science and Justice, 55 (3): 181–188. DOI: https://doi.org/10.1016/j.scijus.2014.12.002
Figueiral, I., Fabre, L., Bel, V., 2010. Considerations on the nature and origin of wood-fuel from gallo-roman cremations in the Languedoc region (Southern France). Quaternaire, 21, 325–331. DOI: 10.4000/quaternaire.5670. DOI: https://doi.org/10.4000/quaternaire.5670
Filipovic, D., Filatova, S., 2020. Wood charcoal from Early Bronze Age funeral pyres in Ranutovac, southeast Serbia. In: A. Bulatović. Ranutovac, an Early Bronze Age necropolis in southeastern Serbia, International Series, No. S2978, Publisher: BAR Publishing, 103–108.
Fritzl, M., 2018. The pig must burn. https://motherhoodinprehistory.wordpress.com/2018/07/11/the-pig-must-burn/ [skatīts 06.03.2023.].
Grudzinska, I., 2009. Būšnieku ezera attīstība un vides apstākļu izmaiņas holocēnā. Bakalaura darbs. Latvijas Universitāte.
Hristova, H., 2022. Food for the soul, wood for the body: archaeobotanical studies on charred plant remains from tumuli No 4 and No 5 at Golemiya kairyak locality near the village of Mogila, Yambol region, Southeastern Bulgaria. Interdisciplinary Studies, XXVII, 5–20.
Latviešu Indriķis, 1993. Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne.
Kabukcu, C., 2018. Wood Charcoal Analysis in Archaeology. In: E. Pişkin, A. Marciniak, M. Bartkowiak (eds.). Environmental Archaeology. Interdisciplinary Contributions to Archaeology. Springer International Publishing, 133–154. DOI: 10.1007/978-3-319-75082-8_7. DOI: https://doi.org/10.1007/978-3-319-75082-8_7
Karnups, A., 1936. Izrakumi Talsu pilskalnā 1936. g. Senatne un Māksla IV. Rīga: Pieminekļu valde, 67–86.
Karnups, A., 1938. Izrakumi Talsu pilskalnā 1937. g. Senatne un Māksla II. Rīga: Pieminekļu valde, 74–93.
Kavacs, G., (red), 1995. Latvijas daba, 3. sēj. Sēr.: enciklopēdija “Latvija un latvieši”. Rīga: Latvijas enciklopēdija.
Kupffer, K. R., 1928. Organische Reste aus vorgeschichtlichen Grabstätten in Kurland. In: Ernsts Vāle. Izrakumi Rucavā un Bauskā = Ernst Wahle. Die Ausgrabungen in Rutzau und Bauske. Rīga: Pieminekļu valde, 65–73. (Pieminekļu valdes materiālu krājumi. Archaioloģijas raksti, 1. sēj., 2. daļa.)
Ludemann, T., Nelle, O., 2002. Die Wälder am Schauinsland und ihre Nutzung durch Bergbau und Köhlerei. Forstliche Versuchs- und Forschungsanstalt Baden-Württemberg.
Lūse, I., 2010. Ventas senielejas ziemeļu daļas ģeoloģiskā attīstība. Maģistra darbs. Latvijas Universitāte.
Lūsēns M., 2008. Arheoloģiskie izrakumi Grīnbergu senkapos. No: Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 139–142.
Lūsēns, M., 2016. Jauns skandināvu kapulauks Kurzemē. No: J. Urtāns, I. L. Virse (red.). Arheologu pētījumi Latvijā 2014. un 2015. gadā. Rīga: Nordik, 58–62.
Martín-Seijo, M., César Vila, M., 2019. Oak, ash and pine: the role of firewood in funerary rituals at the Roman site of Reza Vella (Ourense, Spain). Archaeological and Anthropological Sciences, 11, 1911–1926. DOI: 10.1007/s12520-018-0641-7. DOI: https://doi.org/10.1007/s12520-018-0641-7
Moskal-del Hoyo, M., 2012. The use of wood in funerary pyres: random gathering or special selection of species? Case study of three necropolises from Poland. Journal of Archaeological Science, 39 (11), 3386–3395. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jas.2012.05.011
Mugurēvičs Ē., 1970. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Kurzemē 1969. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1969. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 57–59.
Muižnieks, V., 2015. Bēru tradīcijas Latvijā pēc arheoloģiski pētīto 14.–18. gadsimta apbedīšanas vietu materiāla. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, Nr. 21. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
O’Donnell, L., 2016. The power of the pyre: A holistic study of cremation focusing on charcoal remains. Journal of Archaeological Science, 65, 161–171. DOI: https://doi.org/10.1016/j.jas.2015.11.009
Ose, I. (ed.), 2021. Turaidas pils 13.–18. gadsimta koka un metāla trauki un galda piederumi: katalogs = Wooden and Metal Vessels and Cutlery at Turaida Castle in the 13th–18th Centuries: catalogue. Rīga: Zinātne.
Pāvulāne, V., 1990. Rakstītos vēstures avotos minētās 13. gs. apdzīvotās vietas Ventavā. Latvijas Universitātes Zinātniskie Raksti, 555. sēj., 18–42.
Pāvulāne, V., 1994. Rakstītos vēstures avotos minētās apdzīvotās vietas Kurzemē 13. gadsimtā (Miera Kursa). Arheoloģija un Etnogrāfija, 16, 151–160.
Polcaro, A., 2014. Fire and Death: incineration in the Levantine Early-Middle Bronze Age cemeteries as mark of cultural identities, or as technical instrument of purification? In: P. Bieliński, et al. (eds.). Proceedings of the 8th International Congress of the Archaeology of the Ancient Near East, 3, 223–234.
Poska, A., Meltsov, V., Sugita, S., Vassiljev, J., 2011. Relative pollen productivity estimates of major anemophilous taxa and relevant source area of pollen in a cultural landscape of the hemi–boreal forest zone (Estonia). Review of Palaeobotany and Palynology, 167, 30–39. DOI: https://doi.org/10.1016/j.revpalbo.2011.07.001
Reimer, P. J., Austin, W. E. N., Bard, E., Bayliss, A., Blackwell, P. G., Bronk Ramsey, C., Butzin, M., Cheng, H., Edwards, R. L., Friedrich, M., Grootes, P. M., Guilderson, T. P., Hajdas, I., Heaton, T. J., Hogg, A. G., Hughen, K. A., Kromer, B., Manning, S. W., Muscheler, R., .. Talamo, S., 2020. The IntCal20 Northern hemisphere radiocarbon age calibration curve (0–55 cal kBP). Radiocarbon, 62, 725–757. DOI: https://doi.org/10.1017/RDC.2020.41
Riekstiņš, H., 1935. Latviešu kapu tipi un apbedīšanas parašas dzelzs laikmetā. Rīga: L. ū. Studentu padomes grāmatnīcas izdevums.
Ritums R., Virse, I. L., 2018. Arheoloģiskie pētījumi Grīvu senkapos 2017. gadā. No: J. Urtāns, I. L. Virse (red.). Arheologu pētījumi Latvijā 2016. un 2017. gadā. Rīga: NT Klasika, 58–62.
RStudio Team, 2020. RStudio: Integrated Development for R. RStudio, PBC, Boston, MA URL. http://www.rstudio.com/.
Rutkis, J., 1960. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: Apgāds Zemgale.
Stivrins, N., Briede, A., Steinberga, D., Jasiunas, N., Jeskins, J., Kalnina, L., Maksims, A., Rendenieks, Z., Trasune, L., 2021. Natural and human–transformed vegetation and landscape reflected by modern pollen data in the boreonemoral zone of northestern Europe. Forests, 12, 1166. DOI: https://doi.org/10.3390/f12091166
Stivrins, N., Liiv, M., Heinsalu, A., Galka, M., Veski, S., 2017. The final meltdown of dead-ice at the Holocene Thermal Maximum (8500–7400 cal. Yr BP) in western Latvia, eastern Baltic. The Holocene, 27, 1146–1157. DOI: https://doi.org/10.1177/0959683616683255
Strucke, U., 1997. Charcoal analysis of Iron Age cemeteries in East-Central Sweden. Iskos, 11, 216–224.
Šnē, A., 2002. Kādas sabiedrības portrets: Sāraju senkapi un sociālpolitiskās attiecības Kurzemē aizvēstures beigās. No: A. Vijups (red.). Ventspils muzeja raksti, II. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 128–155.
Šturms, E., 1932b. 1931. gada ieguvumi arheoloģijā. Izglītības ministrijas mēnešraksts, 1, 42–44.
Šturms, E., 1937b. Izrakumi Valgāles Veģu ugunskapos. No: F. Balodis (red.). Vēstures atziņas un tēlojumi: vēstures skolotājiem 1936. gadā lasīto lekciju sakopojums. [Rīga]: Izglītības ministrija, 350–365.
Šturms, E., 1938. Chroniku un senrakstu ziņas par baltu tautu bēru paražām 13. un 14. gs. In: B. Z. Ābers, T. Zeids, T. Zemzaris (red.). Tautas vēsturei: veltījums profesoram Arvedam Švābem. 25.V 1888. – 25.V 1938. Rīga: A. Gulbis, 84–110.
Šulte, A., 2011. Talsu un Padures pilskalna keramika. Bakalaura darbs. Latvijas Universitāte.
Tegtmeier, U., 2020. What remains how. Archaeological and experimental charcoal features from cremation burials in the Rhineland. Anthropologischer Anzeiger; Bericht uber die biologisch–anthropologische Literatur. Advance online publication. DOI: 10.1127/anthranz/2020/1207. DOI: https://doi.org/10.1127/anthranz/2020/1207
Tegtmeier, U., 2010. Scheiterhaufen im Elsbachtal. Holzkohlen aus provinzialrömischen Brandbestattungen. In: J. Kunow (Hrsg.). Braunkohlenarchäologie im Rheinland. Entwicklung von Kultur, Umwelt und Landschaft. Materialien zur Bodendenkmalpflege im Rheinland, 21. Weilerswist, 155–166.
Vaska, B., 2017. Rotas un ornaments Latvijā no 13. gs. līdz 18. gs. vidum. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Vilcāne, A., 2013. Zemes un tautas Latvijā 9.–12. gadsimtā. No: J. Stradiņš (galv. red.). Latvieši un Latvija: akadēmiskie raksti, 1. sēj. Latvieši. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 84–113.
Williams, H., 2004. Death Warmed up: The Agency of Bodies and Bones in Early Anglo–Saxon Cremation Rites. Journal of Material Culture, 9, 263–291. DOI: 10.1177/1359183504046894. DOI: https://doi.org/10.1177/1359183504046894
