Ģenerālis Pēteris Radziņš par Ukrainas vēsturi, un ko no tās varam mācīties
DOI:
https://doi.org/10.22364/adz.55.14Keywords:
Pēteris Radziņš, Pavlo Skoropadskis, Simons Petļura, Centrālā Rada, Ukraina, IntermariumAbstract
Ģenerālis lietpratīgi analizē Ukrainas valstisko potenciālu, lomu Eiropā un nozīmi Krievijas ģeopolitisko interešu nodrošināšanā. Militāro konfliktu radījušas Krievijas bailes par zaudēto ietekmi Ukrainā
References
Radziņš, P. (1920) Ap karu un mieru. Brīvā Zeme (01.01.1920.), 1.
Radziņš, P. (1920a) Ko mēs mācāmies no Ukrainas pēdējo gadu vēstures. Latvijas Kareivis (01.02., 08.02., 13.02., 20.02., 27.02.1920.), 1, 4, 6, 9, 12.
Radziņš, P. (1920b) Rīgas konference un jauno valstu pašaizsardzība. Jaunākās Ziņas (05.08.1920), 176.
Radziņš, P. (1920c) Padomju Krievijas rietumu fronte. Latvijas Kareivis (25.08.1920.), 153.
Radziņš, P. (1920d) Krievijas rietumu nomale. Latvijas Kareivis (02.09., 03.09.1920.), 160, 161.
Radziņš, P. (1920e) Baltijas valstis un Ukraina. Latvijas Kareivis (21.09.1920.), 176.
Radziņš, P. (1920f) Petļuras un Balahoviča stāvoklis un izredzes. Latvijas Kareivis (01.12.1920.), 237.
Radziņš, P. (1922) Valsts aizsardzības jautājumi. Latvijas Kareivis (31.05.1922.), 120.
Vīķe-Freiberga, V. Baltijas valstis un Polija nedrīkst baidīties no Krievijas imperiālajām ambīcijām. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6769394/vike-freiberga-baltijas-valstis-un-polija-nedrikst-baidities-no-krievijas-imperialajam-ambicijam (04.09.2019.).