Uzticības, sadarbības un vienotības konceptu izpratne Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam

Authors

  • Sergejs Kruks Rīgas Stradiņa universitāte

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.56.12

Keywords:

Latvijas Nacionālais attīstības plāns, sadarbība, vienotība, kopējais labums, nelokāmie divdabji

Abstract

Sadarbība iespējotu politikas un ekonomikas problēmu risināšanu. Bet nepārliecina, ka pasivitātes cēloņi būtu meklējami indivīda psiholoģijā un labojami socializācijas procesā

Author Biography

Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitāte

Sergejs Kruks ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, ieguvis doktora grādu informācijas un komunikācijas zinātnē Sorbonas Universitātē Parīzē. Docē semiotiku, diskursa analīzi un kvantitatīvās mediju satura analīzes metodes.

References

Archer, M. (2000) Being Human. Cambridge : Cambridge University Press.

Bayertz, K. (1999) Four uses of ‘solidarity’. Bayertz, K. (ed.) Solidarity. Dordrecht : Kluwer, 3–28.

Bela, B.; Zepa, B. (2012) Identitātes, kopienas, diskursi. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds.

Durkheim, E. (1973) On Morality and Society. Chicago : University of Chicago Press.

Fowler, R.; Hodge, B.; Kress, G.; Trew, T. (1979) Language and control. Routledge & Kegan Paul.

Giddens, A. (1984) The constitution of society: Outline of the theory of structuration. Cambridge : Polity Press.

Habermas, J. (1984) The Theory of Communicative Action, 1: Reason and the Rationalization of Society. Boston : Beacon Press.

Habermas, J. (1991) The Structural Transformation of the Public Sphere: An Inquiry into a category of Bourgeois Society. Cambridge, Mass. : MIT Press.

Hechter, M. (1987) Principles of Group Solidarity. Berkeley, Los Angeles : University of California Press.

Hofstede, G.; Hofstede G. J.; Minkov, M. (2010) Cultures and organizations: Software of the mind. New York : McGraw-Hill.

Ījabs, I. (2015) Political participation. Rozenvalds, J. (ed.) How democratic is Latvia?: Audit of democracy, 2005–2014. Riga : University of Latvia Advanced Social and Political Research Institute, 219–232.

Karnīte, R. (2019) Konsīlija “Pilsoniskās atbildības vērtība un cena” slēdzienā uzrādīta virkne instrumentu un metožu, kā stiprināt pilsonisko atbildību. Zinātnes Vēstnesis, 6, 1, 3.

Kļave, E. (2013) Nacionālā identitāte un diskurss. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds.

Kress, G.; Hodge, R. (1979) Language as ideology. Routledge.

Kruk, S. (2011) Evicting the Speaking Subject: A Critique of the Latvian Concepts of Language. Journal of Baltic Studies 42, 4, 447–463.

Kuckartz, U. (2014) Qualitative Text Analysis: A Guide to Methods, Practice & Using Software. London : Sage.

Lāce, T.; Rungule, R. (2016) Ekonomiskās krīzes ietekme uz sabiedrību un krīzes mācības. Kruks, S. (red.) Ekonomiskā krīze Latvijā: “veiksmes stāsta” pēcgarša. Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte, 97–124.

Latviešu valodas gramatika (2013) Rīga : LU Latviešu valodas institūts.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (2020) Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf (06.10.2020.).

MacIntyre, A. (1981) After Virtue. Notre Dame : University of Notre Dame Press.

Misāne, A. (2016) Anomija kā laikmeta un sabiedrības diagnoze. Kūle, M. (sast.) Vērtības: Latvija un Eiropa. Rīga : LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 297–307.

Muižnieks, N.; Rozenvalds, J. (2010) Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds.

Nītiņa, D.; Iļjinska, L.; Platonova, M. (2008) Nozīme valodā: lingvistiskie un ekstralingvistiskie aspekti. Rīga : RTU.

Pārresoru koordinācijas centrs (2020) Nacionālās attīstības padome atbalsta Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/aktualit%C4%81tes/nacionalas-attistibas-padome-atbalsta-nacionalo-attistibas-planu-2021-2027-gadam/ (06.10.2020.).

Paskov, M. (2015) Is solidarity less important and less functional in egalitarian contexts? Acta Sociologica, 59, 1, 3–18.

Plaude, I. (2013) Lingvistiskā pragmatika. Veisbergs, A. (red.) Latviešu valoda. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 193–200.

Rungule, R.; Seņkāne, S. (2018) Values of Latvians Across Socio-Demographic Groups. Kruk, S. (ed.) Pluralism Anxiety: Acting Socially in Latvia. Riga : Riga Stradiņš University, 91–104.

Scholz, S. (2012) Political Solidarity. University Park, PA : Pennsylvania State University Press.

Sedlenieks, K. (2018) State to Love, State to Hate: Vernacular Concepts of State in Latvia. Kruk, S. (ed.) Pluralism Anxiety: Acting Socially in Latvia. Riga : Riga Stradiņš University, 153–170.

Simon, B.; Klandermans, B. (2001) Politicized collective identity: A social psychological analysis. American Psychologist, 56, 319–331.

Smith, C.; Sorrell, K. (2014) On Social Solidarity. Jeffries, V. (ed.) The Palgrave Handbook of Altruism, Morality, and Social Solidarity. New York : Palgrave MacMillan, 219–248.

Snyder, M.; Omoto A. M. (2008) Volunteerism: Social issues perspectives and social policy implications. Social Issues and Policy Review, 2, 1–36.

Stürmer, S.; Simon, B. (2005) Collective action: Towards a dual-pathway model. European Review of Social Psychology, 15, 59–99.

Subašić, E.; Reynolds, K. J.; Turner, J. C. (2008) The Political Solidarity Model of Social Change: Dynamics of Self-Categorization in Intergroup Power Relations. Personality and Social Psychology Review, 12, 4, 330–352.

Šķilters, J.; Lasmane, S. (2010) Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā. Rīga : LU Sociālo un politisko pētījumu institūts.

Tabuns, A. (2014) Nacionālās identitātes un pilsoniskuma transformācijas Latvijā. Tabuns, A. (ed.) Latvijas iedzīvotāju identitātes un vienlīdzības vērtības. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds. 11–86.

Taylor, C. (1989) Sources of the Self: The Making of the Modern Identity. Cambridge : Cambridge University Press.

Thome, H. (1999) Solidarity: theoretical Perspectives for empirical research. Bayertz, K. (ed.) Solidarity. Dordrecht : Kluwer, 101–132.

Tönnies, F. (1957) Community & Society (Gemeinschaft und Gesellschaft). Transaction Publishers.

Triandis, H. (1995) Individualism and collectivism. Boulder, CO : Westview Press.

Van Dijk, T. (2014). Discourse as Knowledge: A Sociocognitive Approach. Cambridge : Cambridge University Press.

Walzer, M. (1983) Spheres of Justice: A Defence of Pluralism and Equality. New York : Basic Books.

Zepa, B.; E. Kļave (2011) Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga : LU Sociālo un politisko pētījumu institūts.

Zobena, A. (red.) (2018) Apmaldījušies brīvībā: anomija mūsdienu Latvijā. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds.

Downloads

Published

2020-12-11

How to Cite

Kruks, S. (2020). Uzticības, sadarbības un vienotības konceptu izpratne Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam. Akadēmiskā Dzīve, 56, 131–147. https://doi.org/10.22364/adz.56.12