Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība (ELJA) – vēsture un nozīme

Authors

  • Ģirts Zēgners

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.56.09

Keywords:

ELJA, Etlingenas Deklarācija, VLJK, trimda, kultūras sakari

Abstract

ELJA kongresos sarunu valoda bija latviešu. Sākumā populārs bija sauklis PPP (pulcēties – priecāties – precēties), vēlākos gados to papildināja ar vēl vienu P – par politiku

Author Biography

Ģirts Zēgners

Ģirts Zēgners dzimis Eslingenā (1950), arī uzaudzis Vācijā, beidzis vācu ģimnāziju (1968). Kopš 70. gadu sākuma ieņēmis virkni Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) amatu, ELJA 24. kongresā Kenterberijā (Anglija) ievēlēts par tās valdes priekšsēdi 1977./78. darbības gadam. Piedalījies 20 ELJA kongresos un 6 Vispasaules latviešu jaunatnes kongresos (VLJK), arī kā referents. Ar folkloras ansambli Minsteres mičotāji apbraukājis ASV un Kanādu (1973), kā arī Austrāliju (1975). Kopš 1974. gada vairākkārt apmeklējis okupēto Latviju, pēc 1979. gada desmit gadus tajā vairs nav ielaists. Pēc aktīviem gadiem ELJA iestājies LSDSP Ārzemju komitejā, tās pārstāvis Vācijā. Atmodas gados daudzi kontakti ar politisko partiju pārstāvjiem un žurnālistiem Vācijas galvaspilsētā Bonnā. Pēc profesijas ārsts radioonkologs (medicīnu studējis Gīsenes Universitātē un Bonnas Universitātē). Strādājis slimnīcās Bonnā un privātpraksē Ķelnē. Pieder studentu korporācijai Lettonia, darbojas Latvijas Okupācijas muzeja biedrībā un sabiedriskā organizācijā ELJA50. Ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Latvijā (no 2003).

References

Trimdas/ārzemju literatūra

Alksnis, I. (1967) Latvijas Sapnis. Zviedrija.

Ģērmanis, U. (1985) Zināšanai: raksti par mūsu un padomju lietām. Stokholma : Ziemeļzvaigzne.

Informācijas brošūras par ELJA (1961, 1964, 1967).

Jaunatnes žurnāli Mēs, 1–29 (1961–1969) un ELJA Informācija 1–120 (1954–1993). Pieejams: www.periodika.lv.

Kangeris, K. (1973/1974) Latviešu jaunatnes identitāte. ELJA Informācija, 64–66.

Kangeris, K. (1976) ELJA – struktūra, biedri, kongresi. ELJA Informācija, 78–79.

Kangeris, K. (1981) Elja partikulārisms: viena vai četras organizācijas? ELJA Informācija, 94.

Kaut šķirti, tomēr nešķiŗami (1965) Kalamazoo, Mich. : Studiju grupa.

Kļaviņa, L. (1992) ELJA attiecības un sakari ar Latviju. Londona : ELJA Informācijas redakcija.

Kronbergs, J. (2004) Oda Eiropas Latviešu jaunatnes apvienībai sakarā ar tās 50 gadu jubilejas kongresu Saulkrastos. Jaunā Gaita, 239. Pieejams: http://zagarins.net/jg/jg239/JG239_Dzeja.htm (04.10.2020.).

Latvju enciklopēdija, 4. Papildinājumi (1962) Red. L. Švābe. Stokholma : Trīs zvaigznes.

Latvju enciklopēdija 1962–1982, 1. A–I (1983) Red. E. Andersons. Linkolna : ALA Latviešu Institūts.

Tāltālu tālumā (1964) Kalamazoo, Mich. : Studiju grupa.

VLJK: Idejas un vārdi (1986) Austrālija.

Padomju literatūra

Anerauds, J.; Kreicbergs, H. (sast.) (1981) Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Rīgā, Gorkija ielā 11a. Rīga : Avots.

Dzilna, P.; Klāvs, K. (1986) Bankrots. Rīga : Avots.

Goris, A. (1975) Kas slēpjas zem “vienotās kultūras” plīvura? Karogs, 2.

Ievkalns, R. (1966) Jo divu dzimteņu nav. Rīga : Liesma.

Jāne, A. (atb.) (1986) Zem sveša, prettautiska karoga. Rīga : Avots.

Kreicbergs, H. (1989) Vainīgie un nelaimīgie. Rīga : Avots.

Šteinbergs, V. (1982) Baltijas reakcionārā emigrācija šodien (lietuviešu, latviešu un igauņu antikomunistiskā emigrācija imperiālisma kalpībā). Rīga : Zinātne.

Latvijas literatūra

Astahovska, I.; Priede-Krievkalne, A. (2019) Valdis Āboliņš: Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā. Rīga : Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

Bērsons, I. (2019) Laiku nospiedumi 1947–1990. Rīga : Zinātne.

Deksnis, E. B.; Beķere, K. (2013) Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā. Latvieši un Latvija, III: Atjaunotā Latvijas valsts. Rīga : Latvijas Zinātņu akadēmija.

Eglāja-Kristsone, E. (2013) Dzelzsgriezēji: Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti. Rīga : LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Kangeris, K. (2011) Pirmā Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa aizliegšana 1968. gadā: latviešu trimdas organizāciju protesti. Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas materiāli. Rīga : Latvijas Zinātņu akadēmija. Pieejams: https://www.barikadopedija.lv/raksti/740760 (04.10.2020.).

Latviešu trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas materiāli. (2011) Rīga : Latvijas Zinātņu akadēmija.

Lejiņš, A. (2002) Mūra drupinātājs jeb Ceļš atpakaļ uz mājām. Rīga : Jumava.

Lejiņš, A. (2004) Kurš bija kaķis, kurš pele? Diena (11.09.2004.).

Lešinska, I. (2001) “Kad Imants palika tajā pusē…”: Ievas Lešinskas intervija ar Pēteri Zirnīti. Latvju Teksti, 6, 26–35.

Lešinskis, I. (2017) Starp divām pasaulēm: kalpības gadi un citi raksti. Rīga : Biedrība “Domas spēks”.

Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšana (1945–1991) dokumentos, 4: Latvijas neatkarības idejas uzturēšana trimdā (1945–1991) (2017) Rīga : LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs.

Nyet Nyet Soviet: Stāsti par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā (2018). Rīga : Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši Pasaulē”.

Spilners, I. (1998) Mēs uzvarējām! Rīga : Elpa.

Spoģis, A. (2008) Minsteres Latviešu ģimnāzija izdzīvoja (1946–1998). Rīga : Valters un Rapa.

Downloads

Published

2020-12-11

How to Cite

Zēgners, Ģirts. (2020). Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība (ELJA) – vēsture un nozīme. Akadēmiskā Dzīve, 56, 91–108. https://doi.org/10.22364/adz.56.09

Issue

Vol. 56 (2020): Akadēmiskā Dzīve

Section

Raksti