Biedrību kultūra un latviešu grāmatniecība Kurzemē un Vidzemē 19. gadsimta sākumā

Authors

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.57.13

Keywords:

apgaismība, latviešu grāmatniecība, biedrības, vācbaltieši

Abstract

Izsekojot vācbaltiešu biedrību darbībai, redzams, kā attieksme pret latviešiem un zemtekstā pret latviešu grāmatniecību pakāpeniski mainījās līdz priekšstatam par nāciju

Author Biography

  • Pauls Daija, Latvijas Universitāte

    Pauls Daija ir Dr. philol., literatūrzinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Viņa pētnieciskās intereses ietver vācbaltiešu kultūras vēsturi, latviešu literatūras un grāmatniecības vēsturi 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā, hernhūtiešu rokraksta literatūru. Publicējis monogrāfijas Apgaismība un kultūrpārnese, Latviešu laicīgās literatūras tapšana (2013) un Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture (2017), sastādījis vairākus pētniecisko rakstu krājumus un tulkojis zinātnisko literatūru.

References

[Bez autora] (1852) Ziņas par Kurzemes Bībeles biedrību. Jelgava : J. F. Stefenhāgens un dēls.

[Bienemann, F.] (1905) Sieben Vorträge über Germanisierung der Letten: Eine Reminiszenz vom J. 1819. Baltische Monatsschrift, 1, 61–71.

Apīnis, A. (1977) Latviešu grāmatniecība: no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām. Rīga : Liesma.

Apīnis, A. (1991) Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga : Liesma.

Ārons, M. (1929) Latviešu literariskā (latviešu draugu) biedrība savā simts gadu darbā: ainas no vāciešu un latviešu attiecību vēstures. Rīga : A. Gulbis.

Bergmanis, D. G. (1824) Augsti apstiprināti likumi priekš krāšanas šķirsta Rīgē. Rīga : V. F. Hekers.

Bulmerincq, A. (1852) Geschichte der allerhöchst bestätigten literärisch-praktischen Bürger-Verbindung zu Riga. Riga : W. F. Häcker.

Cruse, K. W. (1822) Einige Worter über demselben Gegenstand. Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst. Band II. Mitau : J. F. Steffenhagen und Sohn, 17.

Daija, P. (2016) Mālpils mācītājs Johans Gotfrīds Ageluts latviešu laicīgās literatūras vēsturē. Pauloviča, I. (sast.) Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads. Mālpils : Mālpils novada dome, 84–100.

Elverfeld, K. (1822) Für die Erhaltung der lettischen Sprache. Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst. Band II. Mitau : J. F. Steffenhagen und Sohn, 21–22.

Engelhardt, H. D.; Neuschäffer, H. (1983) Die Livländische gemeinnützige und ökonomische Sozietät (1792–1939). Ein Beitrag zur Agrargeschichte des Ostseeraums. Köln/Wien : Böchlau.

Frīde, Z. (2011) Ienest sveci istabā. Latviešu literatūras veidošanās aspekti 19. gadsimta pirmajā pusē. Rīga : LU LFMI.

Hackmann, J. (2012) Vereinskultur und Zivilgesellschaft in Nordosteuropa: lokal, national, regional, europäisch oder global? Hackmann, J. (Hg.) Vereinskultur und Zivilgesellschaft in Nordoseuropa: Regionale Spezifik und europäische Zusammenhänge. Wien/Köln/Weimar : Böhlau Verlag, 11–36.

Hollander, B. (1927) Geschichte der Literärisch-praktischen Bürgerverbindung in Riga: 1802–1927. Riga : E. Plates.

Klekere, I. (2009) Dzejas publikācijas Latviešu literārās biedrības krājumā “Magazīnas”: 1828–1855. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti, 1, 88–94.

Klepers, Ā. (1938) Ģenerālsuperintendents Kārlis Gottlobs Zonntags kā izglītības darbinieks. Rīga : Grāmat­rūpnieks.

Kopitzsch, F. (2003) Aufklärung. Van Dülmen, R. (Hg.) Das Fischer Lexikon. Geschichte. Frankfurt am Main : Fischer Taschenbuch Verlag, 139–149.

Limane, L. (1980) Latviešu pretalkoholisma literatūra 19. gadsimta pirmajā pusē. Bibliotēku zinātnes aspekti. Grāmata – lasītājs. Nr. 4 (IX). Rīga : Avots, 63–81.

M[erkel, G]. (1828) Lettische Literatur. Literärischer Begleiter des Provinzialblattes, 5, 18.

Pīrāgs, V. (2008) Brīvmūrnieku rituālu izcelsme Latvijā. Akadēmiskā Dzīve, 45, 68–79.

Reinalter, H. (1995) Gesellschaften, patriotische. Schneiders, W. (Hg.) Lexikon der Aufklärung: Deutschland und Europa. München: C. H. Beck, 158–160.

Stradiņš, J. (2009) Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds.

Strods, H. (1962) Lauksaimniecības biedrību darbība Latvijā feodālisma sairšanas periodā (18. gs. beigās – 19. gs. 60. gadu sākumā). Zutis, J. (atb. red.) Vēstures problēmas. 5. sēj. Rīga : LPSR ZA, 71–110.

Strods, H. (1972) Lauksaimniecība Latvijā pārejas periodā no feodālisma uz kapitālismu (18. gs. 80. gadi –19. gs. 60. gadu sākums). Rīga : Zinātne.

Šiško, S. (1999) Seniespiedumi latviešu valodā, 1525–1855: kopkatalogs. Izstrādājis aut. kol. Silvijas Šiško vadībā; zin. red. Aleksejs Apīnis. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Šķiņķe, I. (1996) Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība un latviešu valodas attīstības jautājums 19. gadsimta 1. pusē. Latvijas Arhīvi, 3/4, 85–90.

Švābe, A. (1958) Kāda mācītāja dzīve. Stokholma : Daugava.

Trautvetter, E. C. (1822) Über das Sprachverhältniβ im deutschen Ostseelande. Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst. Band II. Mitau : J. F. Steffenhagen und Sohn, 17–19.

Vanaga, L. (2000) K. F. Vatsons (1777–1826) Kurzemei un latviešiem. Arheoloģija un Etnogrāfija, 20, 192–207.

Watson, K. F. (1822) Ueber denselben Gegenstand. Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst. Band II. Mitau : J. F. Steffenhagen und Sohn, 19–21.

Zelče, V. (2009) Latviešu avīžniecība: laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā, 1822–1865. Rīga : Zinātne.

Downloads

Published

2021-11-15

Issue

Vol. 57 (2021): Akadēmiskā Dzīve

Section

Raksti

How to Cite

Daija, P. (2021). Biedrību kultūra un latviešu grāmatniecība Kurzemē un Vidzemē 19. gadsimta sākumā. Akadēmiskā Dzīve, 57, 118-127. https://doi.org/10.22364/adz.57.13