Covid-19 epidēmijas ietekme uz gados vecāku cilvēku veselību Latvijā

Authors

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.57.07

Keywords:

novecošana, sabiedrības veselība, veselības aprūpe, psihiskā veselība, pētījums par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā (SHARE)

Abstract

Lielāka varbūtība piedzīvot psihoemocionālos traucējumus ir sievietēm, kā arī cilvēkiem, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā sliktu vai drīzāk sliktu un kuri ir vai jūtas vientuļi

Author Biographies

  • Ieva Reine, Rīgas Stradiņa universitāte

    Ieva Reine, Dr. med., Mg. psych., Mg. sc. sal., ir Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūras sociālās apdrošināšanas eksperte un analītiķe. Kopš doktora grāda iegūšanas sociālajā medicīnā un dzimtes studijās Ūmeo (Umeå) Universitātē Zviedrijā (2009) pētījusi galvenokārt labklājības un sociālās apdrošināšanas jautājumus cilvēkiem ar smagu invaliditāti. Bijusi ilggadēja asociētā pētniece Upsālas Universitātē, kur darbojusies par projekta vadītāju, turpina lasīt lekcijas un vada maģistrantūras un doktorantūras studentu darbus. Pašlaik vadošā pētniece Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), vada vairākus pētījumus par sabiedrības novecošanas jautājumiem Baltijas jūras reģiona valstīs, kā arī veic pētījumus Latvijas Universitātē (LU) par veselības aprūpi migrācijas kontekstā.

  • Madara Miķelsone, Rīgas Stradiņa universitāte

    Madara Miķelsone, Mg. sc. sal., vairāk nekā 10 gadus strādājusi LU P. Stradiņa medicīnas koledžā par lektori, kā arī veikusi kvalitātes vadības sistēmas speciālistes pienākumus un vadījusi veselības aprūpes un sociālās labklājības virzienu studentu darbus. Pašlaik RSU Statistikas laboratorijas lektore, ikdienā vada nodarbības, kā arī konsultē studējošos pētniecisko datu apstrādē. Aktīvi piedalās vairākos sabiedrības novecošanas izpētes projektos gan Baltijas valstu, gan plašākā mērogā par veselīgu novecošanu.

  • Ilze Koroļeva, LU Filozofijas un socioloģijas institūts

    Ilze Koroļeva, Dr. sc. soc., ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktora vietniece un vadošā pētniece. Zinātniskajā darbā pievērsusies galvenokārt jauniešu, migrācijas, identitātes, kā arī sociālās nevienlīdzības, labklājības un veselības jautājumu izpētei. Bagāta pieredze sociālo pētījumu metodoloģijas izstrādē un kvantitatīvo datu analīzē. Vadījusi vairākus lielus ES pētnieciskos projektus Latvijā, piem., Path of the Generation,  EUROSTUDENT, ESPAD, European Social Survey (ESS), kā pētniece piedalījusies daudzos starptautiskos projektos, ieskaitot FP7 Measuring Youth Well-Being (MYWEB), H2020 Cultural Heritage and Identities of Europe’s Future (CHIEF) u. c. Zinātniskās publikācijas žurnālos The Sociological Review, European Psychiatry, Religious-Philosophical Articles. Saņēmusi LZA Tālivalža Vilciņa vārdbalvu socioloģijā (2016).

  • Sigita Sniķere

    Sigita Sniķere, Mg. sc. soc., ir pētniece LU Filozofijas un socioloģijas institūtā un Socioloģisko pētījumu institūtā, kā arī konsultante Pārresoru koordinācijas centrā. Pabeigusi LU socioloģijas maģistra studiju programmu, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā. Guvusi nozīmīgu pieredzi (kopš 2001) kā pētījumu koordinatore un pētniece, līdzdarbojoties vairāku starptautisku salīdzinošu pētījumu īstenošanā, nodrošinot socioloģisko aptauju datu analīzi un politikas analīzi par dažādām sociālās politikas un sabiedrības veselības aktualitātēm. Specializējusies atkarību pētniecības, psihiskās veselības pētniecības, ģimenes socioloģijas, jaunatnes socioloģijas un sabiedrības novecošanas jomā, ir vairāku zinātnisko publikāciju līdzautore.

References

Baranowska-Rataj, A.; Abramowska-Kmon, A. (2019) Number of children and social contacts among older people: The moderating role of filial norms and social policies. European Journal of Ageing, 16, 1, 95–107. https://doi.org/10.1007/s10433-018-0469-0.

Börsch-Supan, A. (2020) Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe (SHARE) Wave 8. COVID-19 Survey 1 (0.0.1.beta) [Data set]. SHARE–ERIC. https://doi.org/10.6103/SHARE.W8CABETA.001.

Börsch-Supan, A.; Brandt, M.; Hunkler, C.; Kneip, T.; Korbmacher, J.; Malter, F.; Schaan, B.; Stuck, S.; Zuber, S. (2013) Data Resource Profile: The Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe (SHARE). International Journal of Epidemiology, 42, 4, 992–1001. https://doi.org/10.1093/ije/dyt088.

Cacioppo, J. T.; Cacioppo, S. (2014) Older adults reporting social isolation or loneliness show poorer cognitive function 4 years later. Evidence Based Nursing, 17, 2, 59–60. https://doi.org/10.1136/eb-2013-101379.

Cacioppo, J. T.; Hawkley, L. C.; Thisted, R. A. (2010) Perceived social isolation makes me sad: 5-year cross-lagged analyses of loneliness and depressive symptomatology in the Chicago Health, Aging, and Social Relations Study. Psychology and Aging, 25, 2, 453–463. https://doi.org/10.1037/a0017216.

Cacioppo, S.; Capitanio, J. P.; Cacioppo, J. T. (2014) Toward a neurology of loneliness. Psychological Bulletin, 140, 6, 1464–1504. https://doi.org/10.1037/a0037618.

CDC (2021) People with Certain Medical Conditions. Pieejams: https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/need-extra-precautions/people-with-medical-conditions.html (21.03.2021.).

CDC COVID-19 Response Team (2020) Severe Outcomes Among Patients with Coronavirus Disease 2019 (COVID-19) – United States, February 12–March 16, 2020. MMWR (27.03.2021), 69, 12, 343–346. https://doi.org/10.15585/mmwr.mm6912e2.

Eurostat (2017) Archive: People in the EU – statistics on household and family structures – Statistics Explained. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=People_in_the_EU_%5CT1%5Ctextendash%20_statistics_on_household_and_family_structures&oldid=375234%22%20l%20%22Single-person_households (13.09.2021.).

Eurostat (2021) People at risk of poverty or social exclusion by age and sex [Data set]. Pieejams: http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?lang=en&dataset=ilc_peps01 (13.09.2021.).

Gallie, D. (2004) Resisting Marginalization. Oxford University Press. https://doi.org/10.1093/0199271844.001.0001.

Hawkley, L. C.; Cacioppo, J. T. (2010) Loneliness Matters: A Theoretical and Empirical Review of Consequences and Mechanisms. Annals of Behavioral Medicine, 40, 2, 218–227. https://doi.org/10.1007/s12160-010-9210-8.

Oficiālās statistikas portāls (2020) Pieejams: https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG120.px/table/tableViewLayout1/ (28.05.2020.).

Rancans, E.; Vrublevska, J.; Snikere, S.; Koroleva, I.; Trapencieris, M. (2014) The point prevalence of depression and associated sociodemographic correlates in the general population of Latvia. Journal of Affective Disorders, 156, 104–110. https://doi.org/10.1016/j.jad.2013.11.022.

Rungule, R.; Koroļeva, I.; Mierina, I.; Trapežņikova, I.; Kārkliņa, I.; Trapenciere, I.; Aleksandrovs, A. (2012) Sabiedrības novecošana: Sociālā aizsardzība, nevienlīdzība un darba tirgus riski. Rīga : LU FSI.

Rungule, R.; Koroļeva, I.; Trapenciere, I.; Pranka, M.; Mieriņa, I.; Kārkliņa, I.; Trapencieris, M.; Lāce, T.; Goldmanis, M.; Vule, I.; Hazans, M.; Trapezņikova, I.; Dmitrijeva, J.; Āriņš, M.; Žabko, O. (2007) Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums. Rīga : Socioloģisko pētījumu institūts, LU FSI, BICEPS.

Sepúlveda-Loyola, W.; Rodríguez-Sánchez, I.; Pérez-Rodríguez, P.; Ganz, F.; Torralba, R.; Oliveira, D. V; Rodríguez-Mañas, L. (2020) Impact of Social Isolation Due to COVID-19 on Health in Older People: Mental and Physical Effects and Recommendations. The Journal of Nutrition, Health and Aging. https://doi.org/10.1007/s12603-020-1469-2.

SHARE COVID-19 Release Guide (2020) Pieejams: http://www.share-project.org/fileadmin/pdf_documentation/SHARE_COVID19_Survey1_Release_Guide.pdf (13.09.2021.).

Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe (2021) Pieejams: http://www.share-project.org/ (15.05.2021.).

World Health Organization (2020) Mental health and psychosocial considerations during the COVID-19 outbreak. Pieejams: https://www.who.int/publications/i/item/WHO-2019-nCoV-MentalHealth-2020.1 (13.09.2021.).

Downloads

Published

2021-11-15

Issue

Vol. 57 (2021): Akadēmiskā Dzīve

Section

Raksti

How to Cite

Covid-19 epidēmijas ietekme uz gados vecāku cilvēku veselību Latvijā. (2021). Akadēmiskā Dzīve, 57, 61-75. https://doi.org/10.22364/adz.57.07