Lielajiem kapiem Rīgā – 250

Authors

  • Juris Millers

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.59.06

Keywords:

Lielie kapi, kapsētas, sakrālās celtnes, Rīgas vēsture

Abstract

Lielo kapu vēstures pētījumi nav uzskatāmi par pabeigtiem. Monogrāfija “Lielie kapi Rīgā” (2023) ir tikai sākums jaunu pētījumu veikšanai.

Author Biography

Juris Millers

Juris Millers, Dr. philol., dzimis Rīgā 1978. gadā. Promocijas darbu Galvenā li­teratūras pārvalde 19851990 aizstāvējis 2013. gadā. Patlaban ir lektors biznesa augstskolā Turība un Daugavpils Universitātē, kā arī skolotājs Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. 2021. gadā publicējis pirmo zinātnisko monogrāfiju Manas dzimtas vēsture (dokumentālu pētījumu par dzimtas vēsturi kopš 1490. gada), bet 2023. gadā publicēta otrā zinātniskā monogrāfija Lielie kapi Rīgā – līdz šim pirmais visaptverošais zinātniskais pētījums par Lielo kapu vēsturi no to izveidošanas 1773. gadā līdz mūsdienām.

References

Apsītis, V. (1982) Brāļu kapi. Rīga : Zinātne

Bartele, T. (2003) Rīgas Lielie kapi kā kultūrvēsturisks piemineklis (vēsture un saglabāšana). No: Sabiedrība un kultūra. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu un vadības katedras rakstu krājums. 5. sēj. Liepāja : LPA.

Beise, T. (1864) Etwas zur Geschichte des grossen Stadfriedhofs. Rigasche Stadtblätter, 23; 24; 26; 27; 29.

Berkholz von, A. (1895) Der St. Jakobi-Kirchhof in Riga (1773–1895). Riga : N. Kymmel.

Berkholz von, A. (1903) Die Friedhöfe. In: Riga und seine Bauten. Riga : Rigasche Technische Verein & Rigasche Architekten-Verein.

Campe, P. (1956) Begräbnisstätten und Friedhöfe Lettlands. Baltische Hefte, I (3), 20–26.

Campe, P. (1957) Lexicon liv- und kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400–1850. Bd. 2. Stockholm : (o. N.).

Cēbere, G; Rivari, Dz. un J. (1987). Meža kapu memoriālā skulptūra. Rīga : Zinātne.

Cielava, S. (atb. red.) (1989) Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei. 4. laid. Rīga : Zinātne.

Dāvidsone, I. (1981) Memoriālais parks – Lielie kapi. No: Dāvidsone, I. Rīgas parki un dārzi. 2. daļa. Rīga : Zinātne.

Dāvidsone, I. (1988) Rīgas dārzi un parki. Rīga : Liesma.

Dvinskis, U. (1985) Vēl viens parks. Padomju Jaunatne, 28. jūnijs.

Grass, A. (1904) Die Kunst an den Gräbern. Hunnius, C., Wittrock, V. (Hrsg.). Heimatstimmen. Ein baltisches Hausbuch. Bd. 1. Reval : Franz Kluge.

Hanovs, D. (2011) Nevajadzīgie cilvēki: par Rīgas Lielo kapu saglabāšanu un kopīgas kultūras telpas veidošanos. Mārupe : Drukātava.

Kāpostiņš, Ā. (1938/1939). Rīgas kapsētas. No: Švābe, A.; Būmanis, A.; Dišlērs, K. (red.) Latviešu konversācijas vārdnīca. 18. sēj. Rīga : Ansis Gulbis.

Kubuliņa, A. (1985) Piemiņas brīdis pie K. Barona kapa. Literatūra un Māksla, 22. marts.

Lancmanis, I. (1998) Iznīcības simboli un romantisms. No: Grosmane E. (sast.). Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā. Rīga : AGB.

Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1429. fonds, 1. apraksts, 219. lieta.

Millers, J. (2023) Lielie kapi Rīgā. Rīga : Global Technology group.

Mintaurs, M. (2012) Kultūras mantojums un vēsturiskā atmiņa Latvijas PSR: Rīgas Lielo kapu rekonstrukcijas piemērs 20. gadsimta 60.–80. gados. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 62–88.

Par memoriālā parka “Lielie kapi” labiekārtošanu (07.07.1987.). VKPAI PDC. Inv. Nr. 32.065/6921–2, 77.

Peņģerots, V. (1932) Rīgas pieminekļi. No: Līventāls, T.; Sadovskis, V. (red.). Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. Rakstu krājums Latvijas Republikas 10 gadu pastāvēšanas atcerei. Rīga : Rīgas pilsētas valde.

Pērkone, D. (2020) Lielie kapi. Rīgas nekropole. Rīga : Rīgas dome un Rīgas Pieminekļu aģentūra, Eveko.

Pīrangs, H. (1932) Rīgas kapsētas. No: Līventāls, T., Sadovskis, V. (red.). Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. Rakstu krājums Latvijas Republikas 10 gadu pastāvēšanas atcerei. Rīga : Rīgas pilsētas valde.

Polnoe sobranie zakonov Rossijskoj Imperii. Obshhij hronologicheskij ukazatel' k Polnomu sobraniju zakonov, Tom 1 (1649–1825). Pieejams: https://nlr.ru/e–res/law_r/search.php (16.11.2022.).

Puķīte, Š. (2008) Lielo kapu saglabāšanas problēmas padomju okupācijas gados un mūsdienās. No: Gavriļins, A. (sast.). Latvijas materiālās kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas. Rakstu krājums. Rīga : Latvijas Universitāte.

Rigische Anzeigen von allerhand Sachen (1773), IX, 4 März, 65–66.

Rigische Anzeigen von allerhand Sachen (1773), XVII, 29 April, 130.

Šīrants, R. (Bez datuma) Rīgas memoriālais parks. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājums, R. Šīranta fonds RXA285, Nr. 43.

Taimiņa, A. (2009) Rīgas Sv. Jēkaba baznīcā 1774. gadā atrastais stāvus iemūrētais cilvēks. Mākslas Vēsture un Teorija, 2009/12.

Zigra, J. H. (1823) Ein öffentlicher Begräbniss-Platz. Rigasche Stadtblätter, 29, 239–241.

Cholera in Riga 1871. Pieejams: https://kartes.lndb.lv/details/75946 (12.12.2022.).

Plan chasti reki Zapodnoj Dvini v predelah Rizhskogo porta ot ostrova Daljena do ust'ja, 1881. Pieejams: https://kartes.lndb.lv/details/77481 (12.12.2022.).

Plan der Gouvernements-Stad Riga mit ihren Vorsädten, 1867. Pieejams: https://kartes.lndb.lv/details/34216 (12.12.2022.).

Riga und Dünamunde, 1915. Pieejams: https://kartes.lndb.lv/details/98779 (12.12.2022.).

Plan von Riga. Pieejams: https://kartes.lndb.lv/details/1053542 (12.12.2022.).

Rīgas plāns. Pieejams: https://kartes.lndb.lv/details/76413 (12.12.2022.).

Downloads

Published

2023-12-12

How to Cite

Millers, J. (2023). Lielajiem kapiem Rīgā – 250. Akadēmiskā Dzīve, 59, 53–64. https://doi.org/10.22364/adz.59.06