Pārdomas par sargāšanu: Āraišu konteksts

Authors

  • Aija Melluma Latvijas Zinātņu akadēmija

DOI:

https://doi.org/10.22364/adz.58.13

Keywords:

aizsardzība, dabas un kultūras vērtības, likumi un noteikumi, kultūrainava, mantojums, plānošana

Abstract

Mantojuma jēdziens dažādiem tiesiski normētiem aizsardzības nosacījumiem piešķir cilvēcisko dimensiju, jo mantojums nozīmē paaudžu saikni, arī pašreizējo paaudžu atbildību

Author Biography

  • Aija Melluma, Latvijas Zinātņu akadēmija

    Aija Melluma, Dr. habil. geogr., LZA korespondētājlocekle, kurzemniece. Ģeogrāfijas zinātņu kandidāte (1968), zinātņu doktore (1989). Darba vietas: LVU Ģeogrāfijas fakultāte (1961), Latvijas Mežsaimniecības problēmu institūts / ZRA Silava (1968), Dabas aizsardzības daļas vadītāja (1975–1986), Vides aizsardzības komitejas Pētījumu centra direktore (1990), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece (1994), profesore LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (1997). Viesprofesore Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un Daugavpils Universitātē. Zinātniskās intereses: ainavzinātne, ainavu vēsture, ainavu aizsardzības teorētiskie un lietišķie jautājumi; dabas aizsardzības teorija un prakse; reģionālās attīstības un plānošanas teorētiskie un metodiskie jautājumi; vienotā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas un pārvaldības jautājumi. Bijusi dažādu koncepciju, plānu, vadlīniju izstrādes vadītāja un autore. Publicēto darbu sarakstā vairāk nekā 250 nosaukumi, ieskaitot 20 grāmatas un brošūras. Augstskolās nolasīti 13 dažādi kursi. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), ar LZA un ITERA-Latvija balvu par nozīmīgu ieguldījumu vides aizsardzībā un Zemes zinātnēs (2001), ar Latvijas ainavu arhitektūras balvu par mūža ieguldījumu (2019).

References

Aizsargjoslu likums (1997) Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis (25.02.1997.), 56/57.

Amatas novada teritorijas plānojums, 2014–2025 (2018) Pieejams: https://www.amatasnovads.lv (13.10.2019.).

Amatas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Pieejams: amatasnovads.lv/ /uploads/.. (13.10.2019.).

Apals, J. (2012) Āraišu ezerpils: Rakstu izlase un draugu atmiņas. Rīga.

Āraišu muzejparka attīstības ģenerālshēma (1984) ZRA “Silava”. – Rokraksts.

Bunkše, E. V. (1998) Sirēnu balsis: Ģeogrāfija kā cilvēcīga erudīcija. Rīga: Norden.

Čekstere, I. (1983) Gaujas nacionālā parka etnogrāfiskās vērtības, to apzināšana un aizsardzība. Mežsaimniecība un mežrūpniecība, 6, 47–51.

Eiropas ainavu konvencija (2000) Latvijas Vēstnesis (18.04.2007.), 63.

Gaujas nacionālā parka ģenerālā shēma (1973) Apstiprināta ar Latvijas PSR Ministru Padomes 14.09.1973. lēmumu. – Rokraksts (krievu val.).

Gaujas nacionālā parka Āraišu zonas attīstības galvenie virzieni (1985) Autoru kolektīvs, vad. A. Melluma. Salaspils: ZRA “Silava”.

Gaujas nacionālā parka likums (2011) Latvijas Republikas likums. Pieejams: likumi.lv/ta/id/192075-gaujas-nacionala-parka-likums (15.06.2020.).

Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (2012) Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 317 (02.05.2012.). Pieejams: https://likumi./lv/247900-gaujas-nacionala-parka-individualie- (15.06.2020.).

Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns (1999) Sigulda: Gaujas Nacionālais parks.

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (1972) UNESCO. Latvijas Vēstnesis (1997), 58/59.

Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi (2021) Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 720 (26.10.2021.). Latvijas Vēstnesis (29.10.2021.), 210.

Latvijas ainavas: Dabas stāsti pieaugušajiem (2008). Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Latvijas PSR kultūras pieminekļu saraksts (1969) Rīga.

Latvijas PSR vēstures un kultūras pieminekļu saraksts (1984). Rīga: Avots, 18–32.

Melluma, A. (1983) Ainavas veidošana Āraišos: galvenie principi un pirmie rezultāti. Mežsaimniecība un mežrūpniecība, 6, 57–59.

Melluma, A. (1998) Vienotais dabas un kultūras mantojums, un vīzijās un praksē. Latvijas Vēstnesis (30.07.1998.).

Melluma, A.; Stūre, I.; Zariņa, A. (2006) Ainavas kā mantojums: to izpētes un aizsardzības problēmas Latvijā. LZA Vēstis, A daļa, 6, 4–25.

Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu (2003) Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 474. (26.08.2003.). Pieejami: Likumi.lv (13.10.2019.).

Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums: vēsturiskās uzziņas un pārvaldes iestāžu arhīvu fondu rādītājs (1940–1941, 1944–1990): Zinātniska arhīvu rokasgrāmata (1997) Rīga.

Par kultūras pieminekļu aizsardzību (1992). Latvijas Republikas likums. Pieejams: likumi.lv/ta/id/72551-par-kulturas-piemineklu-aizsardzibu (12.03.2022.).

Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (1993). Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis (25.03.1993.), 5.

Par projektu (2019) Pieejams: https://ainavudargumi.lv/par-projektu (15.09.2020.).

Ušpelis, O. (2013–2014) Amatas novads: Valsts aizsargājamo pieminekļu individuālās aizsardzības zonas: 2013/2014. Pieejams: amatasnovads.lv/wp-content/uploads/2013/01/Projekts.pdf (19.11.2018.).

Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi (2013) Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 240. (30.04.2013.). Pieejams: likumi.lv/ta/id/256866-visparigie-teritorijas-planosanas-izmantosanas- (13.10.2018.).

Downloads

Published

2022-12-12

Issue

Vol. 58 (2022): Akadēmiskā Dzīve

Section

Raksti

How to Cite

Pārdomas par sargāšanu: Āraišu konteksts. (2022). Akadēmiskā Dzīve, 58, 107-120. https://doi.org/10.22364/adz.58.13