Tauriņu taksonomija: sprīžmešu dzimtas sugu nosaukumu derivatīvi semantiskā struktūra

Kopsavilkums

Tauriņi jeb zvīņspārņi (Lepidoptera) ir viena no bagātākajām un krāšņākajām kukaiņu kārtām, kas veido plašu, sazarotu dzimtu un sugu taksonomiju. Tos nosacīti iedala dienas tauriņos un naktstauriņos, lieltauriņos un sīktauriņos. Lingvistiskā aspektā tauriņu terminoloģiskā sistēma latviešu valodā līdz šim nav plašāk analizēta, tāpēc pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā darināti vienas tauriņu dzimtas sugu nosaukumi un kādu informāciju par objektu sniedz izmantotie motivētājvārdi.

Tauriņu sugu nosaukšanai parasti izmantota sintaktiska konstrukcija, kurā līdzās sugas nosaukumam lietots viens vai divi diferencētājvārdi, piem., pelēkais saulkrēsliņu sprīžmetis (Coenocalpe lapidata). Termina pamatkomponents lielākoties ir determinatīvais saliktenis, kura pirmā daļa norāda dzimtai raksturīgu vispārīgo pazīmi – tauriņa lielumu, krāsu, piemēram, baltsprīžmetis, uzturēšanās vietu, spārnu izskatu u. tml. Otrā daļa ir dzimtas nosaukums – salikteņatvasinājums sprīžmetis (Geometridae), kura motivētājvārdkopa sniedz informāciju par tauriņu kāpuram raksturīgo pārvietošanās veidu. Savukārt vārdkopterminu pirmais vai otrais komponents ir pirmatnīgs vai atvasināts vārds, saliktenis vai salikteņatvasinājums, kas sniedz konkretizējošu, precizējošu, vienkāršu vai kombinē­tu informāciju par tauriņa krāsu (brūnais melleņu sprīžmetis (Cepphis advenaria), pelēkzaļais lapsprīžmetis (Colostygia aptata)), formu (druknais bērzu sprīžmetis (Biston betularia)), kāpura dzīves vietu (priežu sprīžmetis (Bupalus piniarius)) u. tml.

Tauriņu nosaukumu terminoloģisko kopumu veido gan pašcilmes vārdi un nozares speciālistu oriģināldarinājumi, gan arī pēc citu valodu parauga veidotas leksēmas, kas diezgan detalizēti, precīzi, niansēti raksturo tauriņus, atklājot ikdienas vērojumos gūtās asociatīvās saiknes, un iekļaujas valodas derivatīvajā un pasaulainas sistēmā.