Substantīvu piedēkļu -in- un -īn- lietojums Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā
DOI:
https://doi.org/10.22364/vnf.15.12Atslēgvārdi:
substantīvi, piedēkļi, vārddarināšana, vārda nozīme, Būtiņģe, SventājaKopsavilkums
Lejaskurzemes izloksnēs ir daudzi produktīvi vārddarināšanas piedēkļi, kā -el-, -en-, -n-, -ien-, -in-, -īn-, -īt-. Arī Būtiņģes un Sventājas latviešu valoda, kas mūsdienās iekļaujas latviešu (kuršu) kultūrtelpā Lietuvas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, ar kultūrvēsturiskām tradīcijām piederīga gan Rucavas kultūrtelpai, gan plašākai Lejaskurzemes kultūras, tai skaitā lingvistiskajai, ainavai. Raksta mērķis ir izpētīt divu produktīvāko vārddarināšanas piedēkļu – -in- un -īn- – dinamiku Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā, saskatot kopīgās iezīmes ar Lejaskurzemes izlokšņu materiālu, kā arī izceļot tās pazīmes un kvantitatīvos rādītājus, kas ir atšķirīgi. Pētījuma materiālu veido autores 2008.–2021. gadā veiktie latviešu valodas ierakstu atšifrējumi Būtiņģē un Sventājā, Kurzemes Humanitārā institūta ekspedīciju valodu piemēri, kas apkopoti grāmatā „No Sventājas līdz Ancei” (2008). Tāpat materiālā iekļauti arī Liepājas būtiņģnieku un sventājnieku (cilvēki, kuri dzimuši un auguši Būtiņģē un Sventājā, bet 20. gs. 60. gados pārcēlušies uz dzīvi Latvijā) 21. gs. valodas atšifrējumi. Galvenās darbā izmantotās pētniecības metodes ir analītiskā un salīdzinošā metode. No valodas materiāla tika ekscerpēti visi substantīvi ar piedēkļiem -in- un -īn-. Salīdzinošā metode izmantota, lai apzinātu substantīvu ar piedēkļiem -in- un -īn- lietojuma intensitāti trijās paaudzēs (vecākajā, vidējā un jaunākajā) dažādās tematiskajās grupās, kā arī salīdzinātu valodas materiālu gan ar Lejaskurzemes izloksnēm, gan lietuviešu valodas žemaišu dialekta ziemeļrietumu izloksnēm. Pētījumā tika secināts, ka substantīvi ar piedēkļiem -in- un -īn- galvenokārt ir neitrālas nozīmes vārdi, kas neizsaka deminutīva nozīmi, to lietojums 21. gs. sākumā Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā ir izplatīts vecākās un vidējās paaudzes valodā. Lielu daļu atvasinājumu ar piedēkli -in- Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā veido personu nosaukumi, kas darināti no vīriešu dzimtes personvārdiem.
Atsauces
Balkevičs, Jons et al. 1995. Lietuviešu-latviešu vārdnīca. Rīga: Zinātne.
Bušmane, Brigita. 2020. Nīcas izloksnes vārdnīca (J–Ķ). Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts. Pieejams: http://lavi.lu.lv/wp-content/uploads/2021/03/NIV-J-K-publicesanai-30.06.2020.pdf
Endzelīns, Jānis, Hauzenberga, Edīte. 1934–1946. Papildinājumi un labojumi Kārļa Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcai. Rīga: Kultūras fonds.
Fraenkel, Ernst. 1955–1965. Litauisches etymologisches Wörterbuch. 1–2. Heidelberg: Carl
Winter.
Laumane, Benita (red.). 2008. No Sventājas līdz Ancei: Latviešu izloksnes Rietumkurzemes piekrastē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā. Liepāja: LiePA.
Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta apvidvārdu kartotēka. 2000–2016.
Mīlenbahs, Kārlis. 1923–1932. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis Jānis Endzelīns. 1–4. Rīga: Izglītības ministrija, Kultūras fonds.
Naktinienė, Gertrūda. 2005. Lietuvių kalbos žodynas. Elektroninis variantas. Vilnius: Lietuvių kalbos institutas. Pieejams: http://www.lkz.lt
Straupeniece, Daiga. 2008–2021. Audiomateriālu ieraksti Būtiņģē un Sventājā.
Straupeniece, Daiga. 2015–2021. Audiomateriālu ieraksti Liepājā.
Vanagienė, Birutė. 2014–2015. Šiaurės vakarų žemaičių žodynas. I–II. Vilnius: Lietuvių kalbos institutas.
Ābele, Anna. 1927. Par Rucavas izloksni. Filologu biedrības raksti. VII, 112–128.
Ābele, Anna. 1929. Gramzda draudzes izloksne. Filologu biedrības raksti. IX, 89–113.
Bušmane, Brigita. 1989. Nīcas izloksne. Rīga: Zinātne.
Bušmane, Brigita. 2001. Ēdienu nosaukumi Sventājas latviešu valodā. Vārds un tā pētīšanas aspekti. 5, 68–89.
Bušmane, Brigita. 2004. Lejaskurzemes leksika tautasdziesmās un mūsdienu izloksnēs. Mana novada valoda: Lejaskurzeme. Laumane, Benita (red.). Liepāja: LiePA, 128–179.
Bušmane, Brigita. 2007. Ēdieni un to nosaukumi Rucavā. Rucavā, tur Paurupē... Etnogrāfija, folklora, valoda. Laumane, Benita, Ozola, Ieva, Girņus, Gita (red.). Liepāja: LiePA, 252–292.
Endzelīns, Jānis. 1951. Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Jansone, Ilga. 2003. Galvas segas un plecu segas: lingvistiskais aspekts latviešu valodā. Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.
Kalnača, Andra. 2015. Latvian. Edinburgh Handbook of Evaluative Morphology. Grandi, Nicola, Körtvélyessy, Lívia (eds.). Edinburgh: Edinburgh University Press, 253–261.
Laumane, Benita (red.). 1999. Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika. Rīga: Zinātne.
Laumane, Benita, Ozola, Ieva, Girņus, Gita (red.). 2007. Rucavā, tur Paurupē... Etnogrāfija, folkora, valoda. Liepāja: LiePA.
Markus-Narvila, Liene. 2016. Dienvidrietumkurzemes izloksnes: Bārta, Rucava. Avoti vēl neizsīkst. Stafecka, Anna (red.). Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.
Ozola, Ieva, Markus-Narvila, Liene. 2021. Valoda. Laiks. Lejaskurzeme. Liepāja, Rīga: Liepājas Universitāte, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.
Rudzīte, Marta. 1964. Latviešu dialektoloģija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Rūķe-Draviņa, Velta. 1959. Diminutive im Lettischen. Lund: Lindsteds Universität Bokhandel.
Stafecka, Anna (red.). 2021. Latviešu valodas dialektu atlants. Morfoloģija I. Apraksts, kartes un to komentāri. Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Zinātne.
Straupeniece, Daiga. 2018. Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā. Liepāja: LiePA.
Valtere, Emma. 1938. Pērkones izloksne. Filologu biedrības raksti. XVIII, 123–135.
Vulāne, Anna. 1986. Adjektīvu ar -inis, -ine derivācija un atributīvā funkcija augšzemnieku dialektā. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. 1 (462), 73–84.
Vulāne, Anna. 2013. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Nītiņa, Daina, Grigorjevs, Juris (red.). Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 190–299.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NoDerivatives 4.0 International licenci.