Verbi pietikt, trūkt un teikuma priekšmeta locījums apgalvojumā un noliegumā

Kopsavilkums

Mūsdienu latviešu valodā vērojama ģenitīva un nominatīva konkurence teikuma priekšmeta pozīcijā. Trešās personas verbi pietikt un trūkt piesaista teikuma priekšmetu ģenitīvā, taču spontāni veidotos tekstos ir sastopams arī teikuma priekšmets nominatīvā. Raksta mērķis ir analizēt verbu pietikt un trūkt sintaktisko valenci saistījumā ar teikuma priekšmeta locījumu apgalvojumā un noliegumā.

Individuālajā vākumā katram verbam ir pa 200 piemēriem – 100 apgalvojumā un tikpat noliegumā (kopā – 400 piemēru). Par pētījuma praktisko materiālu izvēlēts spontāns vai samērā spontāns, nerediģēts latviešu valodas lietojums sociālo mediju tekstos, universitātes semināros, sarunvalodā, radio pārraidēs, kas fiksēts mutvārdu vai rakstveida formā. Salīdzinājumam izvēlēts latviešu valodas korpuss „Pandēmijas dienasgrāmatas” (PanDi), kura teksti nav rediģēti, tāpat kā individuālajā raksta autores vākumā. Piemēru kopu veido 74 piemēri ar verbu pietikt (no tiem 51 teikums ir ar minēto verbu apgalvojumā un 23 teikumi – noliegumā) un 62 piemēri ar verbu trūkt (no tiem 46 gadījumos minētais verbs ir apgalvojumā un 16 gadījumos – noliegumā).

Verbam netrūkt saistījumā ar teikuma priekšmetu ģenitīvā ir visaugstākais procentuālais rādītājs (87 %) individuālajā vākumā. Analizējot PanDi datus, kur ir tikai 16 teikumi ar verbu trūkt noliegumā, visos gadījumos (100 %) tam ir piesaistīts teikuma priekšmets ģenitīvā. Kvalitatīvā datu analīze rāda, ka vairumā gadījumu ģenitīva izmantojuma procentuālais pārsvars teikuma priekšmeta funkcijā ir ievērojams. Verbs noliegumā vairāk tiek saistīts ar teikuma priekšmetu ģenitīvā gan individuālā vākuma, gan PanDi datos. Rakstā ir pievērsta uzmanība arī faktam, vai analizētie teikumi ir mutvārdu vai rakstu formā.