Priedēkļi lietvārdu vārddarināšanas modeļos un atvasinājumu semantika
DOI:
https://doi.org/10.22364/vnf.15.03Atslēgvārdi:
lietvārds, vārddarināšana, priedēklis, prefiksācijaKopsavilkums
Atvasinot lietvārdus, prefiksācijas paņēmiens tiek izmantots daudz retāk nekā sufiksācijas paņēmiens. Vairums lietvārdu, kuru sastāvā ir priedēklis, ir atvasināti no priedēkļverbiem. Tomēr ir arī prefiksāli lietvārdi, kuru motivētājvārds ir lietvārds. Pētījuma mērķis ir gūt ieskatu par prefiksālu lietvārdu izplatību un lietojumu. Pētījumā analizēti 238 korpusā „Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss LVK2018” sastopamie lietvārdu motivēti lietvārdi, to vārddarināšanas modeļi un lietvārdu semantika. Jebkurš no priedēkļiem lietvārdam var piešķirt telpisku nozīmi, kas saistīta ar priedēklim atbilstoša apstākļa vārda virzienu telpā. Ir priedēkļi, kas lietvārdam var piešķirt temporālu vai kvantitatīvu nozīmi. Salīdzinājumā ar prefiksāliem verbiem lietvārdu nozīmju klāsts ir ierobežots. Biežāk sastopami atvasinājumi ar priedēkļiem pa- un aiz-. Starp aplūkotajiem atvasinājumiem aptuveni 24 % vārdu korpusā ir tikai viens lietojuma piemērs. Korpusā ir iekļauti arī bieži lietoti lietvārdi, kas ir leksikalizējušies, piem., pasaule.
Atsauces
Levāne-Petrova, Kristīne, Darģis, Roberts. 2018. Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss (LVK2018). CLARIN-LV digitālā bibliotēka. Pieejams: http://hdl.handle.net/20.500.12574/11
Levāne-Petrova, Kristīne et al. 2022. Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss (LVK2022). CLARIN-LV digitālā bibliotēka. Pieejams: http://hdl.handle.net/20.500.12574/84
Mīlenbahs, Kārlis. 1923. K. Mulenbacha Latviešu valodas vārdnīca. Lettisch-deutsches Woerterbuch. I. Rediģējis, papildinājis, turpinājis Jānis Endzelīns. Rīga: Izglītības ministrija.
Mīlenbahs, Kārlis. 1927. K. Mulenbacha Latviešu valodas vārdnīca. Lettisch-deutsches Woerterbuch. III. Rediģējis, papildinājis, turpinājis Jānis Endzelīns. Rīga: Kultūras fonda izdevums.
Spektors, Andrejs et al. 2024. Tēzaurs.lv, 2024, Vasaras versija. CLARIN-LV digitālā bibliotēka. Pieejams: http://hdl.handle.net/20.500.12574/107
Deksne, Daiga. 2021. Priedēkļverbu semantika un funkcionalitāte latviešu valodā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte. https://doi.org/10.22364/vnf.11.02
Kalme, Vilma, Smiltniece, Gunta. 2001. Latviešu literārās valodas vārddarināšana un morfoloģija. Lokāmās vārdšķiras. Liepāja: LiepU.
Kalnača, Andra. 2014. A Typological Perspective on Latvian Grammar. Warsaw/Berlin: De Gruyter Open.
Kalnača, Andra, Lokmane, Ilze. 2016. Compound genitives in Latvian. Word-Formation across Languages. Körtvélyessy, Lívia, Štekauer, Pavol, Valera, Salvador (eds.). Newcastle upon Tyne: Cambridge Scholars Publishing, 169–197.
Kalnača, Andra, Lokmane, Ilze. 2021. Latvian Grammar. Rīga: University of Latvia Press. https://doi.org/10.22364/latgram.2021
Marchand, Hans. 1964. A set of criteria for the establishing of derivational relationship between words unmarked by derivational morphemes. Indogermanische Forschungen. 69, 10–19. https://doi.org/10.1515/9783110243116.10
Rapa, Sanda. 2014. Ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdi latviešu toponīmijā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/4573
Ševčíková, Magda. 2021. Action nouns vs. nouns as bases for denominal verbs in Czech: A case study on directionality in derivation. Word Structure. 14(1), 97–128. https://doi.org/10.3366/word.2021.0181
Vulāne, Anna. 2015. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. 2. izd. Nītiņa, Daina, Grigorjevs, Juris (red.). Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 190–299.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NoDerivatives 4.0 International licenci.
