Sarunvalodai tipiskie fonētiskie līdzekļi: runas korpusa datu analīze
DOI:
https://doi.org/10.22364/vnf.15.01Atslēgvārdi:
sarunvaloda, sarunvalodas fonētiskās pazīmes, runas korpuss, ortogrāfiskā transkripcijaKopsavilkums
Sarunvaloda ir teritoriāli neierobežots nacionālās valodas paveids, ko saprot visa runātāju kopiena un ko parasti lieto neformālā saziņā dažādās ikdienas situācijās, galvenokārt mutvārdu formā. Sarunvalodas galvenās pazīmes ir spontāna mutvārdu forma un runas situācijas neformālums. Tai raksturīga arī specifiska teikumu un teksta uzbūve, ekspresivitāte, plašs stilizējošo līdzekļu spektrs, īpatnēja leksika, daudzveidīgs neverbālās saziņas līdzekļu izmantojums u. tml. Sarunvalodā notiek fonētiski pielāgojumi, kas saistīti ar runas tempu, ritmu (uzsvērto vārdu regularitāte, maiņa), runas nepārtrauktību, pauzēm un to ilgumu, artikulācijas precizitāti un skaņu pārmaiņām. Cenšoties ekonomēt valodas līdzekļus un atvieglot izrunu, runātāji reizēm pavirši izrunā kādu skaņu vai reducē to, un tas savukārt izraisa gan pozicionālas skaņu pār- maiņas vārdos, gan zilbju skaita samazināšanos.
Rakstā, izmantojot „LATE sarunu korpusa” (LATE-sarunas) datus, kas pierakstīti ortogrāfiskajā transkripcijā, analizētas sarunvalodai raksturīgās fonētiski fonoloģiskās pazīmes.
LATE-sarunas datu analīze ļauj definēt vairākas sarunvalodai tipiskās pazīmes: 1) svārstības patskaņu kvantitātē, 2) patskaņu vai līdzskaņu zudums, 3) kombinēta tipa fonētiskās pārmaiņas, kuru rezultātā veidojas saīsinātas darbības vārdu formas, notiek saliktu skaitļa vārdu saīsināšana, vērojama neprecīza, vienkāršota trīs un vairāk zilbju garu svešvārdu izruna, 4) runas intonācija un pauzes izteikumā.
Atsauces
Auziņa, Ilze. 2013. Latviešu valodas fonētiski fonoloģiskie procesi. Latviešu valodas gramatika. Nītiņa, Daina, Grigorjevs, Juris (red.). Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 80–94.
Auziņa, Ilze. 2014. Pauzes publiskajā runā. Vārds un tā pētīšanas aspekti. 18 (1), 7–13.
Auziņa, Ilze et al. 2022. Specializēta latviešu valodas runas korpusa un izrunas vārdnīcas izveide vizuālās diagnostikas izmeklējumu lingvistiskai analīzei un sistemātiskai transkribēšanai. Letonica. 47, 244–262.
Auziņa, Ilze, Rābante-Buša, Guna. 2014. Qualitative and quantitative vowel reduction and deletion in the spoken Latvian. Linguistica Lettica. 22, 5–15.
Bendiks, Hermanis. 1965. Lasām, lasāt vai varbūt lasam, lasat? Latviešu valodas kultūras jautājumi. 1, 104–110.
Betz, Simon, Wagner, Petra. 2016. Disfluent lengthening in spontaneous speech. Elektronische Sprachverarbeitung (ESSV). 27, 135–144. Pieejams: https://pub.uni-bielefeld.de/ download/2900485/2901408/disfluent-lengthening-spontaneous %288 %29.pdf
Bušs, Ojārs. 1984. Ikdienas runas specifika un tās pētīšana. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 19, 22–34.
Ceplītis, Laimdots. 1986. Daži problemātiski pareizrunas jautājumi. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 22, 31–35.
Crystal, David. 2008. A Dictionary of Linguistics and Phonetics. 6th ed. Oxford: Blackwell Publishing.
Darģis, Roberts et al. 2020. Creation of language resources for the development of a medical speech recognition system for Latvian. Human Language Technologies – the Baltic Perspective. Utka, Andrius et al. (eds.). Amsterdam: IOS Press, 135–141.
Druviete, Ina. 1989. Sarunvalodas elementi jaunākajā publicistikā. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 25, 110–121.
Endzelīns, Jānis. 1938. Latviešu valodas skaņas un formas. Rīga: Latvijas Universitāte. Freimane, Inta. 1993. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga: Zvaigzne.
Goldman-Eisler, Frieda. 1968. Psycholinguistics: Experiments in Spontaneous Speech. New York: Academic Press.
Grigorjevs, Juris. 2013. Diftongiskie savienojumi. Valoda: nozīme un forma. 3, 38–44. Halliday, Michael Alexander Kirkwood. 1989. Spoken and Written Language. Oxford: Oxford University Press.
Kariņš, Krišjānis A. 1995. Vowel deletion in Latvian. Language Variation and Change. 7(01), 15–34.
Laua, Alise. 1997. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga: Zvaigzne ABC.
Lauze, Linda. 2004. Ikdienas saziņa: vienkāršs teikums latviešu sarunvalodā. Liepāja: LiePA.
Lauze, Linda, Auziņa, Ilze. 2019. Dzīvā valoda. Autentiski mutvārdu teksti. Rīga: Latviešu valodas aģentūra.
Lokmane, Ilze. 2009. Publicistikas valodas vieta funkcionālo paveidu un stilu sistēmā. Valoda: nozīme un forma. 1, 5–13.
Markus, Dace. 2013. Galvenās latviešu valodas pareizrunas jeb ortoepijas problēmas. Latviešu valodas gramatika. Nītiņa, Daina, Grigorjevs, Juris (red.). Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 123–137.
Mežale, Emīlija. 2017. Sarunvalodas stila jēdziens: kopīgais un atšķirīgais latviešu un somu valodā. Res Latvienses. 4, 118–137. https://doi.org/10.22364/RL.4.10
Paschen, Ludger, Fuschs, Susanne, Seifart, Frank. 2022. Final lengthening and vowel length in 25 languages. Journal of Phonetics. 94, 1–22. https://doi.org/10.1016/j.wocn.2022.101179 Pinnis, Mārcis, Auziņa, Ilze, Goba, Kārlis. 2014. Designing the Latvian Speech Recognition Corpus. Proceedings of the Ninth International Conference on Language Resources and Evaluation. Calzolari, Nicoletta et al. (eds.). Reykjavik: European Language Resources
Association, 1547–1553.
Rābante-Buša, Guna. 2023. Partikulas kaut izrunas varianti. Vārds un tā pētīšanas aspekti. 27 (1), 184–191. https://doi.org/10.37384/vtpa.2023.27.184
Rozenbergs, Jānis. 1995. Latviešu valodas stilistika. Rīga: Zvaigzne ABC. Rudzīte, Marta. 1993. Latviešu valodas vēsturiskā fonētika. Rīga: Zvaigzne.
Skujiņa, Valentīna (red.). 2007. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.
Strautiņa, Vaira, Šulce, Dzintra. 2009. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga: RaKa.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NoDerivatives 4.0 International licenci.
