Butterfly taxonomy: The derivative-semantic structure of the names of species of the Geometridae family
DOI:
https://doi.org/10.22364/vnf.15.15Keywords:
word-formation meaning, Geometridae family, species, Butterfly taxonomy, word-formationAbstract
Butterflies, or Lepidoptera, are one of the most diverse and magnificent orders of insects, forming an extensive, branching taxonomy of genera and species. They can be loosely categorised into diurnal and nocturnal butterflies, large and small butterflies. From a linguistic perspective, the terminological system of butterflies in Latvian language has not yet been studied extensively. The aim of this study is to elucidate how names of species within one butterfly genus are formed and what information is conveyed about the object by the basic words that have been used.
The nomenclature of butterfly species typically involves a construction in which one or two distinguishing words are used alongside the species’ name, for example, pelēkais saulkrēsliņu sprīžmetis (the Gray Meadow-Rue Span-Thrower = Coenocalpe lapidata). The foundational component of the term is predominantly a determinative compound word, where the first part indicates a general characteristic specific to the family – the size, colour, for example, baltsprīžmetis = White-Span-Thrower, habitat, wing appearance, etc., of the butterfly. The second part is a derivational compound, a derivation of the family name sprīžmetis (Span-Thrower = Geometridae). The basic word group provides information about the characteristic mode of movement of the butterfly larva.
The first or second component of analytical lexical units is a simple or derived word, a compound, or a derivative compound that provides specifying, precise, simple, or combined information about the colour of the butterfly – brūnais melleņu sprīžmetis (the Brown Blueberry Span-Thrower = Cepphis advenaria), pelēkzaļais lapsprīžmetis (the Gray-Green Leaf Span-Thrower = Colostygia aptata), shape – druknais bērzu sprīžmetis (the Pudgy Birch Span-Thrower = Biston betularia), the habitat of the larva – priežu sprīžmetis (the Pine Span-Thrower = Bupalus piniarius), etc.
The terminological set of butterfly names is composed of both native terms and original creations by specialists in the field, as well as lexemes that have been formed by following the pattern of other languages. These terms characterise butterflies in a detailed, precise, nuanced manner and incorporate associative links derived from everyday observations. They also integrate into the language’s derivative and world-view system.
References
Bušmane, Brigita. 2007. Piena vārdi. Piena produktu nosaukumi latviešu valodā. Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.
Ēdelmane, Inese. 2003. Latviešu valodas augu nosaukumu nomenklatūras raksturīgākās īpatnības. Linguistica Lettica. 12, 190–198.
Endzelīns, Jānis. 1951. Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Endzelīns, Jānis. 1980. No vārdu dzīves. Darbu izlase. III1. Rīga: Zinātne, 400–407.
Feldhūne, Anna (red.). 1954. Latviešu valodas dialektoloģijas atlanta materiālu vākšanas programma. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība.
Jansone, Ilga. 2003. Galvas segas un plecu segas: lingvistiskais aspekts latviešu valodā. Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.
Kagaine, Elga. 1983. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 3. Rīga: Zinātne.
Karulis, Konstantīns. 1992. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 2. Rīga: Avots.
Kļaviņš, Askolds. 2018. Latvijas augi un sēnes. Latvijas daba. Pieejams: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/apraksts.shtml
Kniūkšta, Pranas. 1976. Priesagos -inis būdvardžiai. Vilnius: Mokslas.
Kurzemniece, Ineta. 2008. Žogu nosaukumi latviešu valodas izloksnēs. Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.
Laumane, Benita. 1973. Zivju nosaukumi latviešu valodā. Rīga: Zinātne.
Laumane, Benita. 2005. Smalki lija zelta lietus: dabas parādību nosaukumi latviešu valodā. Liepāja: LiePA.
Linnaeus, Carolus. 2003. Systema Naturae. Facsimile of the first edition. Utrecht: HES & de Graaf. [pirmizdev.: 1735.]
Miezīte, Olga. 2015. Meža aizsardzība un apsardzība. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte.
Piterāns, Andris. 2014. Sprīžmeši jeb sprīžotāji (Geometridae). Tauriņi jeb zvīņspārņi (Lepidoptera). Pieejams: https://www.latvijasdaba.lv/taurini/sistematiskais-raditajs/geometridae/
Reķēna, Antoņina. 1975. Amatniecības leksika dažās Latgales dienvidu izloksnēs un tās sakari ar atbilstošajiem nosaukumiem slāvu valodās. Rīga: Zinātne.
Reķēna, Antoņina. 1989. Dienvidlatgales vietvārdi ar izskaņām -inis, -ine. Valodas aktualitātes – 1988. Rīga: Zinātne, 302–312.
Reķēna, Antoņina. 1998a. Kalupes izloksnes vārdnīca. A–M. Rīga: Latviešu valodas institūts.
Reķēna, Antoņina. 1998b. Kalupes izloksnes vārdnīca. N–Ž. Rīga: Latviešu valodas institūts.
Roze, Anitra. 2015. Caur krāsu logu. Par krāsu nosaukumiem latviešu valodā. Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts.
Savenkovs, Nikolajs. 2023. Sprīžmešu dzimta (Geometridae). Sugu enciklopēdija latvijasdaba.lv. Pieejams: https://www.latvijasdaba.lv/taurini/sistematiskais-raditajs/geometridae/
Stafecka, Anna. 2003. Augu, koku un mežu nosaukumi Nautrānu vietvārdos. Vārds un tā pētīšanas aspekti. 7, 93–99.
Vulāne, Anna. 1986. Adjektīvu ar -inis, -ine derivācija un atributīvā funkcija augšzemnieku dialektā. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. 1, 73–84.
Vulāne, Anna. 2011. Adjektīva loma analītiskajos sēņu nosaukumos. Valodas elementu cilme un attīstība: akadēmiķa Jāņa Endzelīna 138. dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 32–33.
Zemzare, Daina. 1972. Pirkstu nosaukumi latviešu valodā. Baltistica. VIII (1), 63–72. Pieejams: http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/1023/949
Downloads
Published
Issue
Section
License
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NoDerivatives 4.0 International License.