Tamborējums Latvijā 19. gadsimta beigas – 20. gadsimts
DOI:
https://doi.org/10.22364/aue.32.04Keywords:
tamborēšana, tamborēta mežģīne, tamborējuma paraugs, rakstraudzisAbstract
Latvijas muzeju krājumos un etnogrāfu zinātniskajās ekspedīcijās ir savākts apjomīgs 20. gs. ar tamborējumiem rotāto tekstiliju klāsts, kas rada priekšstatu, ka šī rokdarbu tehnika praktizēta gadsimtiem ilgi. Patiesībā tamborējums Latvijas teritorijā ir jauns rokdarbs, tas ienāk no Eiropas tikai 19. gs. nogalē, t. i., laikā, kad jau bija notikusi sociālekonomiskās formācijas maiņa, kas līdzi nesa pāreju uz pilsētas tipa apģērbu un jaunu telpu un gultas tekstiliju noformējumu.
Līdz šim Latvijā izdotajā rokdarbu literatūrā galvenokārt skarti tamborēšanas tehniskie paņēmieni un rakstu veidošanas principi, bet nav skaidrota tamborēšanas vēsture, tehnikas apguves metodika un kādu ietekmi tas atstāja uz tekstiliju rotāšanu Latvijas pilsētās un laukos. Lai aizpildītu šīs nepietiekamās zināšanas, rakstā pirmo reizi publiskoti un analizēti tādi rokdarbu vēstures pirmavoti kā 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma tamborējumu paraugu burtnīcas / klades (rakstraudži), kas uzskatāmi ilustrē konkrētās rokdarbu tehnikas apguves metodiku un tehnisko iespēju daudzveidību, kā arī etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju vākumi – 20. gs. Latvijas teritorijā tamborētās vai ar tamborējumu rotātās laicīgās un liturģiskās tekstilijas.
Pētījumā izmantota vēsturiskā metode, kas ļauj materiālu skatīt vēsturiskā secībā; salīdzināšanas metode – vēstures objekts salīdzināts laikā un telpā kontekstā ar notikumiem Eiropas kultūras dzīvē – un veikta etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju vākumu (skices, pieraksti, fotogrāfijas) un muzeju kolekciju kontekstuālā analīze.
References
Bite, A., 1971. Tamborēšana. Rīga: Zvaigzne.
Branchardiere, M. R., 1846. Knitting, Crochet, and Netting, London, 57.
BV – Baltijas Vēstnesis (1875), Nr. 1–12, Nr. 47.
BV – Baltijas Vēstnesis (1879), Nr. 16, 17.
BV – Baltijas Vēstnesis (1890), Nr. 46.
Diderot, D., D’Alembert, R., 1751–1766. Encyclopédie, ou dictionnaire raisonné des sciences, des arts et des métiers. France: André le Breton, Michel-Antonie David, Laurent Durand, Antonie-Claude Briasson.
Dillmont, Th., 1886. Encyclopedia of Needlework. France: Editor Mulhouse.
Grant, E., 1898. The Memoirs of a Highland Lady. London: John Murray, 182.
Jansone, A., 2004. Rotātās telpu tekstilijas Latvijā. 19. gs. beigas – 20. gs. Rīga: Zinātne.
Jansone, A., 2016. 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma Zemgales vēveru grāmatas. Arheoloģija un etnogrāfija, 29, 176–192.
Jansone, A., 2018. Daiļamatnieku apmācība Latvijā 19. gadsimta vidus – 21. gadsimta sākums. Radītprieks. Tautas lietišķās mākslas izstāde. Latviešu tautas amatniecība, māksla, lietišķa māksla, tradīcijas, to apgūšana un izstādīšanas prakse. Rīga: Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 44–59.
Jansone, A., 2019. Ieskats aušanas attīstībā Latvijā 18.–20. gadsimtā. Somu audēju grāmata. Rīga: Zinātne, 6–49.
Jansone, A., 2020. Izšuvumu rakstraudži Latvijas teritorijā (19. gs. – 20. gs. pirmā puse). Arheoloģija un etnogrāfija, 31. Rīga: Zinātne, 176–196.
Lambert, Miss., 1844. My Crochet Sampler, London, 9–10.
Meerten, B., 1824. Penélopé, of, Maandwerk aan het vrouwelijk geslacht toegewijd. Amsterdam, 90–94.
Nylén, A. M., 1977. Swedish Handcraft. New York, Cincinnati, Toronto, London, Melbourne: Van Nostrand Reinhold Company.
Ozoliņa-Ķeņģe, M., Auziņa-Smith, I. 1989. Kaucmindes mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts. Quorn Selective Repro Ltd. Loughborough, Leics.
PA – Pēterburgas Avīzes, 1902, Nr. 1.
Paludan, L., 1995. Crochet: History & Technique, Interweave Press, Loveland CO, 76.
Prīberga, D., 2007. Senās mežģīnes Latvijā. Rīga: Zelta grauds.
Prīberga, D., 2016. Mežģīņu mantojums Latvijā. Senās mežģīnes. Praktiskā grāmata. Rīga: Latviešu tautas mākslas savienība.
Serena, R., 1996. Berlin Work, Samplers & Embroidery of the Nineteenth Century, Lacis.
Zariņa, A., 1998. Rīgas cimdi un zeķes 16.–17. gadsimtā. Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 289–314.
Zeltene. 1927, Nr. 6.
